Kā esat dzirdējuši, klīst runas par kautkādu Lisabonas līgumu. Protams, mūs tas neuztrauc un tas viss liekas tik tālu no mūsu dzīvēm, ka tas mūs neskars nu nekādīgi. Figu jums! Tas skars katru no vistiešākajā mērā. Tas skars mūs, kā Latvijas pilsoņus, jo Latvijas valstij tiks samazināta neatkarība un suverenitāte. Varbūt tā uzreiz neliekas- ka mēs pakāsīsim savu neatkarību… Man nāksies Jūs apbēdināt, jo pirmais iespaids (ja tas ir pozitīvs), nav tas pareizas.
Kāpēc tad mūsu viedie un izglītotie prāti valdībā un saeimā pieņēma un ratificēja to? Nu, te var būt vairākas atbildes. Mūsu bāleliņus piespieda, samaksāja, sakukuļoja vai arī vienkārši mūsējiem patīk līst iekšā lielās Eiropas tantes pēcpusē. Iemeslus te nemeklēšu, jo, cik zinu, tad visas ES valstis vairāk vai mazāk valdības līmenī ir to ratificējušas. Vienīgais izņēmums ir Īrija, kur tiek rīkots tautas referndums… te nu sākās lielumlielie joki. ES onkuļiem nepatīk, ka rīko referendumu uz šo jautājumu, jo jau ir zināma atbilde- ja visā ES teritorijā rīkotu pa šo jautājumu referendumu, tad 95% iedzīvotāju nobalsotu pret.
Ieskatīsimies nedaudz vēsturē. 2005 gadā Eiropas Savienības Konstitūcijas projektu noraidīja Francija un Nīderlande refenduma rezultātā. Kopš tās dienas dūži sāka meklēt iespēju, kā iebarot vēlreiz to pašu draņķību. Atrada ar iespēju ar nosaukumu Lisabonas līgums. Tas ietver tieši to pašu, ko Konstitūcija tikai savādākā secībā un iepakojumā + neliels PR’s un līgums aizgāja uz urrā! Atliek tikai tāds mazs šķērslis kā Īrija, kura nobalsoja pret. Nekas, tika paskalotas smadzenes, pāris reklāmas kampaņas, bezmaksas baloni un nobalsots ir PAR!
Tātad, ko tas Lisabonas līgums mums atnesīs? Tas ir pirmais solis uz ES padarīšanu par vienu valsti…
ES vairāk nav kā ekonomiska apvienība/smilšukaste. Līgums paredz, ka ES kļūst par juridisku personu, tātad tā var funkcionēt starptautiskās attiecībās kā valsts. Tātad visi starpvalstu līgumi tiek parakstīti zem vārda `Eiropas savienība`. ES var pat lūgt sev beņķi ANO.
Eiropas padome kļūst no Starpvalstu valdības iestādes paveida par ES institūciju, kura nepārstāv tās ievēlētāju intereses, bet gan pārstāvēs Savienības vērtības, mērķus un intereses, kuras netiks noteiktas vēlēšanu vai referenduma rezultātā, bet gan noteiktas pēc pašreizējiem un nākotnes ES likumiem.
Līgums noņem dalībvalsts tiesības uz automātisku komisāra krēslu. Komisariāts ir paredzēts kā neatkarīga institūcija, kurai nebūs pieņemt kādas noteiktas valsts, privātpersonas vai organizācijas instrukcijas. Tākā tā ir neatkarīga institūcija, kurai ir visai liela vara, tai tiek atņemta atbildība jebkuras valsts/organizācijas priekšā. Tātad arī tautas priekšā tai nav atbildības.
Publiskais transports, medicīna un izglītība ir pakļaujamas privatizācijai. Jebkurā valstī. Zinot šo punktu, pašmāju bāleliņi ātri atradīs veidu kā uzlikt savu spalvaino ķepu šīm nozarēm.
Nākamie ES līgumi var tiek pieņemti bez nacionālajām ratifikācijām. No comments, dārgie kamerādi, tas man nepatīk.
ES padomei ir paplašinātas pilnvaras drošības un ārzemju attiecību jomās… krimināllikumu harmonizācija un tā tālāk
Līgums paredz ka vēl 105 kompetences no valsts tiek nodotas ES rokās. Iekļaujot ārzemju, drošības, aizsardzības, tiesu, tirdzniecības un ekonomikas politiku. Tā ir būs lielākā varas pārnešana ES vēsturē.
Turpmāk 68 jomās vairāk nebūs nepieciešama balsošanas vienprātība Eiropas padomē, lēmumu varēs pieņemt ar vairākumu.
Padomē jau ir sarežģīta balsu `svara` sistēma, tā tikšot mainīta. Rezultāts būs tāds, ka mazām valstīm kā Latvija, Īrija utt. būs vēl mazāka teikšana.
Līgums ir veidots labējā politiskajā garā. Tādējādi publiskajiem pakalpojumiem (medicīna, izglītība utt) kā arī vienkāršiem darbaļaužiem un strādniekiem tas nenāks par labu. Publiskie pakalpojumi tiks iedalīti divās grupās- Publiski ekonomiskajos pakalpojumos un vienkārši publiskajos pakalpojumos. Tikai ir viena problēma- nav definēts ar likumu, kas ir tas vienkāršais publiskais pakalpojums, bet toties ir definēts ekonomiskais pakalpojums- ekonomiskā aktivitāte ir tad, kad tu piedāvā kādus labumus vai pakalpojumus sabiedrībai. Tas nozimē, ka visa medicīna, izglītība un pārējie publiskie pakalpojumi itin labi iederas Ekonomisko pakalpojumu grupā. Līguma 16. paragrāfs nosaka kā lietas bīdīt Publiski Ekonomisko pakalpojumus. Tas paredz ka piem. izglītība un medicīna ir pakļaujamas konkurences likumiem. 6. protokols paredz, ka ES ir jāuzmana, lai konkurencē nebūtu kropļojumu, kas izpaužās kā sociālā aizsardzību, dabas un strādnieku tiesību regulācijas, valsts subsīdijas, valsts palīdzības un valsts `monopolu`. Līgums sekmē regulācijas atcelšanu un privatizāciju. Varbūt tomēr būs labi? Nedomāju gan, jo ne līgumā, ne kur citur ES likumdošanā nav definēts kas ir Publiskie pakalpojumi.
No 10. līdz 28. paragrāfam paredz drošības, aizsardzības un ārlietu politiku nodot ES rokās. Tas nozīmē ka ar vairākuma balsošanu Padomē var tikt pieņemti līgumi, kas ir saistītas ar šīm nozarēm. Abstrakti skatoties, tas nozīmē, ka ir tāds kā kopējs `ārlietu ministrs` Eiropas savienībai.
Jāpalielina valsts militārās spējas. Tās jāiekļauj kopējajā aizsardzības un drošības sistēmā/politikā. ES dalībvalstis būs spiestas palielināt militāro budžetu Eiropas militāro spēju palielināšanai. Dalībvalstij ir jāpalīdz otrai, ja pret to ir vērsts militārs uzbrukums. Reāli- vēlviena militāra aliance.
Cenu stabilizācija. Tas ir instruments, kuras mērķis ir samazināt dalībvalstu sabiedrības tēriņus vai arī lai samazinātu valsts budžeta deficītu. Ja cenu stabilizācija konfliktēs ar kādu valsts prioritāti, piem. pilnu nodarbinātību vai sociālo progresu, tad kuru no šīm atstāt lems Eiropas Tiesa, nevis vietēji valsts politiķi. Reāli tas samazina `cīņu` pret nabadzību un sociālo nevienlīdzību.
Valsts Augstākās tiesas lēmumus var pārsūdzēt Eiropas tiesā. Eiropas tiesai pieder galavārds.
Padomes prezidentūra vairāk nerotēs, tā lai tiek katrai valstij. To ievēlēs ES padome uz divarpus gadiem.
Cilvēki apgalvo, ka Lisabonas līgums padara Eiropu demokrātiskāku un effektīvāku. Tā tas viss nav. Visa tās noteikumu saskaņošanas, apstiprināšanas un pārējās lietas ar valstu parlamentiem un iedzīvotājiem ir tikai tīri kosmētiskas un izšķīst milzīgajā varas pārnesē no valsts uz ES (atceramies, ES tagad ir juridiska persona). ES cilvēktiesību hartai nekāds jauns punkts nav pievienots. Harta tiek arī stipri ierobežota no valsts un ES likumdošanas puses.
Domā ko gribi.
Kaut kas līdzīgs:
]]>Pa šo laiku esam, ja nekļūdos, divreiz nomainījuši dizainu (bet tomēr esam palikuši uzticīgi oranžmelnajam spēkam), bet tās ir tikai ārišķības. Pa to laiku dzīve dāvājusi daudz notikumu, par kuriem būtu vērts še parunāt, bet, no otras puses, šie notikumi paši par sevi bijuši gana daiļrunīgi.
Tā sanācis, ka mēs iepauzējām tieši tik ilgi, cik vilkās kāds cikls pašmājās. Šis neparastais laiks vēsturē ieies kā “laiks, kad LR prezidentam it kā patiešām bija teikšana, bet LR parlaments it kā patiešām strādāja”. Nu šī anomālija, kas iesākās kā prezidenta PR spodrināšanas akcija, ir beigusies, pie tam, bez redzamām sekām. Pats galvenais ultimāta nosacījums- dot ierindas letiņiem tiesības triekt pie visiem velniem pašu izvēlēto parlamentu, kā nebija dotas, tā nav joprojām, jo kas gan visizcilāko un ašāko parlamentu Eiropā, pasaulē un Piena ceļā varētu atturēt Satversmes grozījumus nahrenizēt galējā lasījumā? Nu labi, visticamāk, ka pieņems gan, bet- kāda jēga? Ja kvorums- 2/3 no iepriekšējās vēlēšanās balsojušajiem= >600 000 balsu, tad maza. Lūk, šie ir nepārdomāti Satvermes grozījumi, nevis tie, par/pret kuriem katram bija pienākums aiziet un nobalsot! Manuprāt, tas arī Zatlera ultimātu padarīja tik bezgaršīgu, ka viņš kvorumu nenotieca. Tas, ko tagad mūsu visu 4% mīļotie parlamentārieši gatavo ir tieši tas pats, ko jau bijām sasnieguši vasarā. T.i. purnā pūš vējs, bet patiesībā uz priekšu nebraucam, jo aiz muguras stāv Veldre, krata moci un saka “brrr!”.
Par ekonomikas atdzišanu ij runāt īsti negribas. Paši visu redzat, man redzētais šķiet viennozīmīgs un nepārprotams. Tiesa, visi krīt. Re, valdība arī nokrita. Ja to tā var saukt, drīzāk gan tā bija pāris durvju plāksnīšu un reprezentīvo seju nomaiņa. Neizslēdzu, ka šinī laikā kāds tur ar labiem nodomiem ienācis, galu galā cerība ar naivuma piegaršu mirst pēdējā. Tad nu vecie vēzīši nodarbina savus prātus, kā glābt budžetu, rauj vaļā izpletni, lai krītot nesasitamies. Bet izrādās, ka mūsu izpletnis cietis no kodēm un citiem liekēžiem vairāk, nekā citām valstīm. Un, kamēr vien no kaitēkļiem vaļā netiksim, labklājības nebūs.
Cerībā, ka neaizskāru nevienas valsts institūcijas vai fiziskas personas jūtas,
ar cieņu,
sk. autoru!
Kaut kas līdzīgs:
]]>Bet bija tur ne tikai ar varu neapmierinātie. Redz, sākumā jau bija gana jautri spiesties pūlī ar vienādi domājošajiem, kur bija pārstāvēti visu profesiju, vecuma un tautību ļaudis. Bet tad bars kļuva arvien šaurāks. Un drīz bažām par to, ka varētu pakrist, un bars samīt, nebija vietas- visi stāvēja tik blīvi, ka nevarēju pacelt rokas, lai applaudētu. Un tad ieradās brašie studenti. Viņi nolēma atdzīvināt ballīti, taisot vilnīti. Vilnītis izpaudās vienkārši- daži kadri pagrūž pūli no aizmugures, un sablietētā protestētāju masa viļņveidīgi, viens pret otru sitoties, izkustās. Ak, cik vienojošs bija brīdis, kad aptuveni 1000 cilvēku, mātes vārdiem lamājoties, klupa, grūstījās un gāzās!
Vēl jautra bija atrakcija “Urlas uz stalažām”. Sākumā uz tām, kas norobežo būvlaukumu, uzkāpa pārītis attapīgo. Beigās to tur jau bija pāris desmitu (lielu daļu sastādīja augstākminētie deklasētie elementi), plus vēl operātors un fotogrāfs. Tā kā stalažas neizskatījās īpaši uzticamas tādai varzai, bet apakšā zem tām bija bariņš tautiešu, tāpēc šo performanci pārtrauca policija.
Vēl pēc uzmanības bija izsalcis kāds jaunietis, kurš uzrāpās domubiedram uz pleciem un vicināja Krievijas federācijas karogu. Kad žurnālisti bija no viņa novērsušies, viņam pievērsās netālu stāvošie letiņu nacionālisti. Pēc neliela tesiņa pie darba jau atkal ķērās policija. Varu nomierināt, ka neviens provokātors šajā incidentā smagi necieta, jo uz pasākuma beigām jaunēklim atradās spēks vēl pakliegt “На*** Сейму!”.
Jāņem vērā, ka tikai uz pasākuma beigām ieradās arī jaunizceptās zvaigznes- nekārtību dalībnieki. Viens, lauzdamies cauri pūlim, lūdza cilvēkus palaist. Viņš bija pilnīgā tūtā, un paskaidroja, ka vēlas piekļut tuvāk skatuvei, lai pamētātu olas pa politiķiem. Bija grūti ieskaidrot, ka te runā tikai opozīcija. Lai nu kā, esmu pārliecināts, ka tās pašas olas vēlāk ziņās bija vērojamas jau uz Saeimas ēkas.
Kas attiecas uz grautiņiem… Neesmu noformulējis savu nostāju. No vienas puses- nelāgi bojāt ne tikai Saeimas ēku, bet arī svešus īpašumus, slikti sist policistus un žurnālistus, kuri, lielākoties, paši ir pret valdību. Un neapmierinātība ar valdību sastāda tikai 10% no šī incidenta cēloņiem, pārējie 90% ir hronisks smadzeņu trūkums, spirtotā patēriņš un daudz liekā laika. Bet, no otras puses- tas ir precedents. Politiķu retorika no vienaldzīgās un pat izsmejošās tapusi par niknu un bailīgu. Un parastie protestētāji šo gadījumu var izmantot savā labā. Tas, šķiet, ir valdošās varas beigu sākums. Vismaz tiem, kas pašreiz valda. Valda, nevis kalpo, kā tam vajadzētu būt.
Kaut kas līdzīgs:
]]>
Piemēram, kuru gan tagad satrauc inflācija? Nafta ir lēta kā pagales, bet es neredzu, ka kāds būtu sajūsmā. Pie vainas- vispasaules krīze, kas, apkarota globālos līmeņos, ir atradusi pēdējo bastionu, kur ar to vēl nejēdz cīnīties- Latviju. Un ko gan lielais letiņš no Jēkaba ielas krīzei padarīs- ar mēslu dakšu šo nenodurt, ekonomistus klausīt neļauj pašcieņa, nav kur raust naudu pašvaldību vēlēšanu kampaņām… Bet vislielākais no lielajiem latviešiem, sirmais, krīzēs, privatizācijā un citos ekonomikas s**os rūdītais Līderis dīkā nesēž. Nu būs tik spēcīga politiskā paņemšanās apņemšanās, tik spēcīga, ka nevienam ij pīkstēt nebūs lemts. Jostas savilksim tik vareni, ka rādītājpirkstu cauri izbāzt nevarēs. Tostarp masu medijiem arī savilksim tās jostas vareni, tikai ap kaklu- Līderis tāpat ar viņiem runāt īpaši negrib, tāpēc viņi savu eksistenci neattaisno.
Rīgas dome? Lai izsaimnieko naudu tagad, bet pēc tam cieš badu. Tas ir plāna pielikums, lai veicinātu Latvijas teritoriālo vienotību- redzēsiet, kā rīdzinieki pēc gada metīsies no pārapdzīvotās un nabadzīgās Rīgas uz Latgali. Ja nesanāks- Latgali pārdot Baltkrievijai, par iegūto naudu izsludināt konkursu „Par profesionāla tulka algošanu Finanšu ministrijā” un lepni noraidīt visus pārmetumus par kompetences trūkumu.
Tikām pa Rīgas ielām klīst izsalkušu tumsoņu bari un pikti taujā izredzētajiem:„Kāda velna pēc tā stikla lauska „Gaismas pils” joprojām top?!” Uz ko augstākie spēki atbild: „Gaismas pils celtniecībai budžets tika apgraizīts drakoniski- noņēmām 2,7 milj. no jau tā vājā 27 miljona budžeta, kas bija paredzēts celtniecībai!”. „Tā taču ir piektā daļa!!!” sašutis iesaucās mūsu ekonomikas ministrs.
Liellatvieši arī atklāja, ka, atlaižot dažus simtus mentu un pažarnieku, var ietaupīt kaudzi naudas. Līderim goda lieta parādīt, ka viņš māk ietaupīt vēl labāk- viņš samazina tēriņus bezdarbnieku pabalstam un uz 5 minūtēm sajūt, ka viņš ir īstajā vietā.
Latvija- tā nav vienkārši kaut kāda ģeogrāfiska kontūra uz globusa. Tā nav sīka valstiņa pie sīkas jūriņas ar īsu vēsturi. Latvija- tas ir politisko notikumu žanrs, īsts blokbāsters ar asu sižetu, farsa un traģēdijas elementiem. Pie mums garlaicīgi nav. Mēs esam īpaši.
Kaut kas līdzīgs:
]]>
Tagad pasaules lielvaras dala pa jaunu pasauli. Nebūtu nemaz nekāds brīnums, ja pēkšņi atklātos, ka kādā G8 sanāksmē tiktu parakstīts tāds pats pasaules sadales plāns, kā starp nacistisko Vāciju un komunistisko Krieviju pirms otrā pasaules kara, kas ir pazīstams zem nosaukuma ‘Molotova-Rībentropa pakts’. Krievija intensīvi cenšas atjaunot ietekmi postpadomijas valstelēs, ieskaitot mūsu pašu Dievzemīti, kur aktīvi rosās piektā kolonna, kas ir pazīstama ar koudneimu ‘Krievvalodīgie’. SŠA (Aizpeļķija/Lielā zeme aiz dīķa/Lielo iespēju zeme utml.) atkal kačā pravas visur, kur vien tā var ielīst. Sākot ar Irākiešu čakarēšanu un beidzot ar savu čupačupu pretgaisa aizsardzības raķešu iestūķēšanu svešā pakaļā valstī. Tad vēl pa vidu Anglija cenšas ko sadarīt savās bijušajās kolonijās iekš nēģeru zemēm… Ideāli ne! Sieg Heil! Par lielu impēriju!
Te nu gribot negribot jāsāk domāt, vai vispār mazām tautām un valstiņām ir jēga maz pastāvēt, ja tāpatās tās dancinas visas lielākās valstis? Vai tiešām mazajām tautām sapņi par savu valsti nav piepildāmi? Ok, jūs teiksiet, ka daudzām mazajām tautām ir paveicies un tām ir sava valsts. Nu, tās pašas Baltijas valsteles. Es teikšu jā. Jā, mums ir sava valsts, bet vai mēs esam noteicēji savā valstī? Vai mēs spējam teikt nē lielvalstu ietekmei? Vai mums obligāti jālien pakaļā katrai lielvalstij, kura gatava uz mums pat paskatīties? Latvija ir maza valsts, tā grīļojas kā zāles stiebriņš pa vējiem, kurus pūš lielās valstis. Parasti, tās cenšas vilkt to deķi uz savu pusi…
Tieši tāpēc, mazām valstīm ir jādara viss, lai tās būtu tieši tik lielas, lai tās nepamanīt un aizmirst nebūtu iespējams. Mums ir paveicies ar ģeogrāfisko novietojumu. Mēs atrodamies starp Eiropu un Krieviju. Tas nemaz nav tik slikti (no ekonomiskā un tranzīta viedokļa), ja to prastu pielietot. Bez visām šitām Eiropas savienībām, kur tev vācieši diktē kā pareizi jābaro sava cūku, kā pareizi jāēd, kā pareizi jātaisa pēcnācēji- Eiropas pilsoņi pēc visiem Eiropas standartiem.
Mazām tautām nebūs miera šaj zemē, pat ja tām būs sava valsts. Nekad. Tās ir lemtas mūžīgai cīņai par savu izdzīvošanu un elementārām brīvības izpausmēm, līdz brīdim, kad cilvēce un lielvaras sapratīs, ka visi tomēr esam cilvēki un vairāk vai mazāk vienādi. Ar tādām pašām vēlmēm, alkām, sapņiem un vājībām.
Deep Purple – Child in time
Kaut kas līdzīgs:
]]>Kāpēc jāķērc, jāstreiko un jāmitrina savas dienišķās apakšbikses (kurš nu var atļauties) lietū pie mūsu viedās un viszinošās saeimas ēkas? Varbūt tie ‘nelaimīgie’ darboņi, kuri prasa ēst valdībai paši reiz ir aizdomājušies, kāpēc tad viņiem nemaksā? Tieši tā! Visuma labākā valdība to zina, jo…. ta-da-da-dammm… pedagogi un ārsti nemāk pienācīgi strādāt! Voailā! Mīkla atrisināta. Šerlok un dārgais Puaro, ejiet mājās! Učenes un proktologi nemāk pienācīgi strādāt, lai nopelnītu algas pielikumu.
Kāpēc?
Ak, mans, dārgais lasītāj, apskaties apkārt. Paskaties, kas notiek ar mūsdienu jaunatni. Katrs desmitais nesmēķē un nelieto pastiprināti grādīgo ugunsdziru. Ne cieņas pret vecākiem, ne cieņas pret šo dievzemīti, ne cieņas pret līdzcilvēkiem. Učenes teiks: ”Tas viss nāk no ģimenes”. Totāls bullšits! Totāls bullšits, lai tikai atrunātos un noveltu vainu uz citiem. Tad vēl ir tāds arguments ”Mums nav tiesību, bet vieni vienīgi pienākumi, kāmēr skolēniem tikai tiesības”. Atkal. Nu, atkal es saožu buļļa kaku smeldzīgo un sūro aromātu. Paskatieties, ar katru gadu sekmīgo skolēnu skaits samazinās. Vai nav traģiski? Un ja tomēr paaugstinās algas, tad no tā būs visi zaudētāji, izņemot pedagogus. Darba kvalitāte nemainās, bet alga ceļas. Tāpēc es saku un aicinu visus citus brīvi un īsteni pagrabiski domājošos cilvēkus teikt nē šajai bezkaunīgajai kustībai, kas ir par skolotāju algas palielināšanu, jo mēs zinām, ka pabļaustoties pie saeimas nama un par to dabūt algas pielikumu ir absurds.
Tagad par ārstiem. Tur vispār totāls pizģec. Dzīvē bij iegrozījies tā, ka es ar savu sāpošo un cilvēka nesošo ekstremitāti aizgāju vizītē pie ķirurga, pie kā man bija paredzēta apskate. Ārstu es gaidīju 5 stundas. Visa rinda tāpatās. Čalis atvelkas, pohujistiski izskata vienu pacientu un aiziet kautkur tikpat pohujistiski tālāk. Un tā pa 5 stundām tika izskatīti labi ja 3 cilvēki. Protams, ka es netiku pie ārsta, jo es steidzos.
Dārgie mani pedagogi un dakterīši, iemācieties strādāt pirms čīkstam par aldziņām.
Kaut kas līdzīgs:
]]>