Diena, kad mirst dvēsele.
Dzīve, Prāta terrorsPiedzimšana. Bērnība. Briedums. Vecums. Nāve. Cilvēka liktenis. Neizbēgams un vienlaicīgi pozitīvs un depresīvs savā būtībā. Cits ir laimīgs, ka viņam dota iespēja dzīvot uz šī Ēdenes dārza, ko sauc par Zemi. Cits atkal jūtas bezspēcīgs un nolemts mūžīgām ciešanām un mokām šajā dieva pamestajā nostūrī. Kāds nu kuram liktenis neizbēgamais.
Lielvaras un mazvaras.
Demagoģija, Politika, ValstsVēsture ir pierādījuse, ka stiprākais vienmēr savāc visu. Tā tas ir dabā, kad plēsīgākais un stiprākais apēd to otru. Tāpatās ir ar cilvēku radītajām impērijām un valstīm visos laikos. Katra impērija ir vēlējusies sev pakļaut visas citas tautas un pašpārvaldes, kuras ir vājākas militārā un ekonomiskā spēkā. Skumji, bet šie barbariskie likumi valda pat mūsdienās, [...]
Kad ir p0hujs.
Dzīve, Prāta terrorsIr tāda anomālija cilvēkiem novērojama, kuru konkrētāk kā pohujismu nosaukt nevienam nav izdevies. Tā ir tāda dvēseles fāze, kad cilvēkam atslēdzas smadzeņu daļa, kura uztraucas. Tad cilvēkam iestājas vienaldzība pret visu vai konkrētu objektu/subjektu/notikumu/mājdzīvnieku.
Valsts. Liktenis.
Demagoģija, Politika, ValstsIr pienācis Novembris. Mēnesis, kurā pirms vairākiem gadiem tika pieņemts lēmums par Latvijas brīvvalsts dibināšanu. Šajā mēnesī tika piepildīti šķietami neiespējami sapņi, par to, ka reiz latviešu tauta būs brīva. Brīva savā gribā un darbos. Liktenis nekad nav bijis iecietīgs pret mūsu tautu. Bet, neiespējamais piepildijās. Latvieši apslacīja šo zemi savām asinīn ar cerību kautkam. [...]
TV šovi- tautas nomierināšanas līdzeklis.
Prāta terrorsIeslēdzu televizoru. Domāju, tā beidzot varēšu nomierināt nervus. Bet tur rāda, kautko… tās ir reklāmas. Dienišķā un neatņemamā kapitālisma sastāvdaļa, bez kura pasaule nav iedomājama. Tur reklamē šovus… kautkādus šovus, kur tauta dzied ar tā saucamajām zvaigznēm, kur pilsētas savā starpā karo… būtu jau jauki, bet tas galvenais ieroci ir dziesma. Tad vēl kāds latvju [...]
Vienam ļauts otram nē?
Dzīve, Prāta terrorsKā jau mēs visi ļoti labi zinām, ka mūsdienās un ne tik mūsu dienās vienmēr ir bijis tā, ka kādam skābeklis vienmēr ir bijis piegriezts vairāk un citam mazāk. Pārsvarā šādas skābekļa padeves brīvību bauda tie, kuri izjūt palielinātu kabatas spiešanu vai lielākas varas privilēģiju. Viņi, lielākoties ir tie, kuri liek mūziku pārējai ļaužu massai. [...]
Godmaņa īstā seja?
Prāta terrors, ValstsJā, tas tik ir premjers. Godmanis. Nabagam vienmēr liek savākt mēslus, gan tiko pēc neatkarības atgūšanas un tagad, kad valstī valda pašu valstsvīru radītā krīze. Godmanis kā premjers mani fascinē. Viņš ir tik rafinēts, ka bail paliek. Kad TV reportieriem tomēr izdodas noķert Godmani starp īsajiem starpkabinetu pārskrējieniem, viņam vienmēr rokās ir nevāja kaudze ar [...]