Kaut kas līdzīgs:
]]>
Viss eposs iesākās jau diezko sen. Tikko iestādamies skolā, ar cerību uz turpmāko trīs gadu atsēdēšanas šajā iestādē sāku savas dienas gaitas. Viss atdūrās pret lielu, treknu ablomu- Rīgas domes lēmumu naheranizēt šo skolu un līdz ar to, virkni pārējās. Slēpās šis notikums zem nosaukuma `Optimizācija` – populārs vārds, ne? 
Lai nu kā, bet caurumi šajā tā saucamajā `priekšlikumā` pastāv- sāksim jau ar to, ka tā ir pirmā skola Latvijā, kas aizsāka komerczinību apmācību vidusskolā, veiksmīgi ieviesa un izstrādāja programmas, ar nolūku atjaunot komercskolas Latvijā tādā skaitā, kādas tās bija vēl Ulmaņlaikos. Skolotājas ar savām autorprogramām un stundām, kurām līdzīgas neatradīsi… Un protams, prestižs… Kāds tas arī bija, bet tomēr bija.
Bet uzmetiens sekoja ātrs…
Lai nu kā arī ir. Emocionālas, pārdomātas, agresīvas, arī nepārdomātas akcijas no skolas puses sekoja viena pēc otras. Vēstules, runas un, pēdējais, piketiņš. Skaidrs ir viens, savas domas Aldermanes kundze (tā, kura rullē lietas) tāpat vien nepārmainīs. Vispār, skaidrs jau bija, ka neviens nemainīs domas… Lietas tiek lemtas partijas sēdēs, un nekādas runas nemainīs `balsojamo mašīnu` lēmumu. Kārtējie protesti, kārtējie bļauri… Viņ` sak`, suņi rej, bet karavāna iet tālāk.
Risinājums skolas atstāšanai? Tādu redzu tikai vienu. Iekustināt tautu un politiskus spēkus, lai skola kļūtu nevis par kārtējo ciparu slēgto skolu statistikā, neapmierināto skolēnu/vecāku/skolotāju strīdus ābolu, bet gan par politisko spēku kaujas lauku. Tad, varbūt kas mainīsies… Bet līdz tam… mm… vēl daudz kas ir jāizdara.
Šis ir tikai viegls ieskats Rīgas Komercģimnāzijas eposā, par kuru es domāju taisīt plašu aprakstu tuvākajā laikā. Manas domas, skatījums un tas, kas notiek. Kā aizpeļķijā saka – stay tuned
Kaut kas līdzīgs:
]]>Kā esat dzirdējuši, klīst runas par kautkādu Lisabonas līgumu. Protams, mūs tas neuztrauc un tas viss liekas tik tālu no mūsu dzīvēm, ka tas mūs neskars nu nekādīgi. Figu jums! Tas skars katru no vistiešākajā mērā. Tas skars mūs, kā Latvijas pilsoņus, jo Latvijas valstij tiks samazināta neatkarība un suverenitāte. Varbūt tā uzreiz neliekas- ka mēs pakāsīsim savu neatkarību… Man nāksies Jūs apbēdināt, jo pirmais iespaids (ja tas ir pozitīvs), nav tas pareizas.
Kāpēc tad mūsu viedie un izglītotie prāti valdībā un saeimā pieņēma un ratificēja to? Nu, te var būt vairākas atbildes. Mūsu bāleliņus piespieda, samaksāja, sakukuļoja vai arī vienkārši mūsējiem patīk līst iekšā lielās Eiropas tantes pēcpusē. Iemeslus te nemeklēšu, jo, cik zinu, tad visas ES valstis vairāk vai mazāk valdības līmenī ir to ratificējušas. Vienīgais izņēmums ir Īrija, kur tiek rīkots tautas referndums… te nu sākās lielumlielie joki. ES onkuļiem nepatīk, ka rīko referendumu uz šo jautājumu, jo jau ir zināma atbilde- ja visā ES teritorijā rīkotu pa šo jautājumu referendumu, tad 95% iedzīvotāju nobalsotu pret.
Ieskatīsimies nedaudz vēsturē. 2005 gadā Eiropas Savienības Konstitūcijas projektu noraidīja Francija un Nīderlande refenduma rezultātā. Kopš tās dienas dūži sāka meklēt iespēju, kā iebarot vēlreiz to pašu draņķību. Atrada ar iespēju ar nosaukumu Lisabonas līgums. Tas ietver tieši to pašu, ko Konstitūcija tikai savādākā secībā un iepakojumā + neliels PR’s un līgums aizgāja uz urrā! Atliek tikai tāds mazs šķērslis kā Īrija, kura nobalsoja pret. Nekas, tika paskalotas smadzenes, pāris reklāmas kampaņas, bezmaksas baloni un nobalsots ir PAR!
Tātad, ko tas Lisabonas līgums mums atnesīs? Tas ir pirmais solis uz ES padarīšanu par vienu valsti…
ES vairāk nav kā ekonomiska apvienība/smilšukaste. Līgums paredz, ka ES kļūst par juridisku personu, tātad tā var funkcionēt starptautiskās attiecībās kā valsts. Tātad visi starpvalstu līgumi tiek parakstīti zem vārda `Eiropas savienība`. ES var pat lūgt sev beņķi ANO.
Eiropas padome kļūst no Starpvalstu valdības iestādes paveida par ES institūciju, kura nepārstāv tās ievēlētāju intereses, bet gan pārstāvēs Savienības vērtības, mērķus un intereses, kuras netiks noteiktas vēlēšanu vai referenduma rezultātā, bet gan noteiktas pēc pašreizējiem un nākotnes ES likumiem.
Līgums noņem dalībvalsts tiesības uz automātisku komisāra krēslu. Komisariāts ir paredzēts kā neatkarīga institūcija, kurai nebūs pieņemt kādas noteiktas valsts, privātpersonas vai organizācijas instrukcijas. Tākā tā ir neatkarīga institūcija, kurai ir visai liela vara, tai tiek atņemta atbildība jebkuras valsts/organizācijas priekšā. Tātad arī tautas priekšā tai nav atbildības.
Publiskais transports, medicīna un izglītība ir pakļaujamas privatizācijai. Jebkurā valstī. Zinot šo punktu, pašmāju bāleliņi ātri atradīs veidu kā uzlikt savu spalvaino ķepu šīm nozarēm.
Nākamie ES līgumi var tiek pieņemti bez nacionālajām ratifikācijām. No comments, dārgie kamerādi, tas man nepatīk.
ES padomei ir paplašinātas pilnvaras drošības un ārzemju attiecību jomās… krimināllikumu harmonizācija un tā tālāk
Līgums paredz ka vēl 105 kompetences no valsts tiek nodotas ES rokās. Iekļaujot ārzemju, drošības, aizsardzības, tiesu, tirdzniecības un ekonomikas politiku. Tā ir būs lielākā varas pārnešana ES vēsturē.
Turpmāk 68 jomās vairāk nebūs nepieciešama balsošanas vienprātība Eiropas padomē, lēmumu varēs pieņemt ar vairākumu.
Padomē jau ir sarežģīta balsu `svara` sistēma, tā tikšot mainīta. Rezultāts būs tāds, ka mazām valstīm kā Latvija, Īrija utt. būs vēl mazāka teikšana.
Līgums ir veidots labējā politiskajā garā. Tādējādi publiskajiem pakalpojumiem (medicīna, izglītība utt) kā arī vienkāršiem darbaļaužiem un strādniekiem tas nenāks par labu. Publiskie pakalpojumi tiks iedalīti divās grupās- Publiski ekonomiskajos pakalpojumos un vienkārši publiskajos pakalpojumos. Tikai ir viena problēma- nav definēts ar likumu, kas ir tas vienkāršais publiskais pakalpojums, bet toties ir definēts ekonomiskais pakalpojums- ekonomiskā aktivitāte ir tad, kad tu piedāvā kādus labumus vai pakalpojumus sabiedrībai. Tas nozimē, ka visa medicīna, izglītība un pārējie publiskie pakalpojumi itin labi iederas Ekonomisko pakalpojumu grupā. Līguma 16. paragrāfs nosaka kā lietas bīdīt Publiski Ekonomisko pakalpojumus. Tas paredz ka piem. izglītība un medicīna ir pakļaujamas konkurences likumiem. 6. protokols paredz, ka ES ir jāuzmana, lai konkurencē nebūtu kropļojumu, kas izpaužās kā sociālā aizsardzību, dabas un strādnieku tiesību regulācijas, valsts subsīdijas, valsts palīdzības un valsts `monopolu`. Līgums sekmē regulācijas atcelšanu un privatizāciju. Varbūt tomēr būs labi? Nedomāju gan, jo ne līgumā, ne kur citur ES likumdošanā nav definēts kas ir Publiskie pakalpojumi.
No 10. līdz 28. paragrāfam paredz drošības, aizsardzības un ārlietu politiku nodot ES rokās. Tas nozīmē ka ar vairākuma balsošanu Padomē var tikt pieņemti līgumi, kas ir saistītas ar šīm nozarēm. Abstrakti skatoties, tas nozīmē, ka ir tāds kā kopējs `ārlietu ministrs` Eiropas savienībai.
Jāpalielina valsts militārās spējas. Tās jāiekļauj kopējajā aizsardzības un drošības sistēmā/politikā. ES dalībvalstis būs spiestas palielināt militāro budžetu Eiropas militāro spēju palielināšanai. Dalībvalstij ir jāpalīdz otrai, ja pret to ir vērsts militārs uzbrukums. Reāli- vēlviena militāra aliance.
Cenu stabilizācija. Tas ir instruments, kuras mērķis ir samazināt dalībvalstu sabiedrības tēriņus vai arī lai samazinātu valsts budžeta deficītu. Ja cenu stabilizācija konfliktēs ar kādu valsts prioritāti, piem. pilnu nodarbinātību vai sociālo progresu, tad kuru no šīm atstāt lems Eiropas Tiesa, nevis vietēji valsts politiķi. Reāli tas samazina `cīņu` pret nabadzību un sociālo nevienlīdzību.
Valsts Augstākās tiesas lēmumus var pārsūdzēt Eiropas tiesā. Eiropas tiesai pieder galavārds.
Padomes prezidentūra vairāk nerotēs, tā lai tiek katrai valstij. To ievēlēs ES padome uz divarpus gadiem.
Cilvēki apgalvo, ka Lisabonas līgums padara Eiropu demokrātiskāku un effektīvāku. Tā tas viss nav. Visa tās noteikumu saskaņošanas, apstiprināšanas un pārējās lietas ar valstu parlamentiem un iedzīvotājiem ir tikai tīri kosmētiskas un izšķīst milzīgajā varas pārnesē no valsts uz ES (atceramies, ES tagad ir juridiska persona). ES cilvēktiesību hartai nekāds jauns punkts nav pievienots. Harta tiek arī stipri ierobežota no valsts un ES likumdošanas puses.
Domā ko gribi.
Kaut kas līdzīgs:
]]>Par to, kam būs būt.
Daļai mūsu vēlētāju ir kāda ļoti kaitinoša un apkaunojoša īpašība- viņi kādam jūtas pateicīgi par to, kas viņiem pieder un ko viņi paši ir nopelnījuši ar savu darbu.
Attiecīgi politiķi katru pensijas paaugstināšanu par pāris latiem un slimnīcas remontu tā arī pasniedz- kā žēlsirdības dāvanu, ko izmaksājuši no savas kabatas. Un, atgriežoties pie šopavasar visvairāk vazātā vārda-uzvārda priekšvēlēšanu kampaņas, var pavisam droši teikt, ka šī mazā, bet nejaukā mentālā īpašība var tikt likta lietā politiku mērķu sasniegšanai, mūsu gadījumā- gluži vai personības kulta veidošanā.
Šlesera kungs ir profesionālis (lai arī cik viņš dīvaini dažkārt neuzvestos 
). Kad viņš ir piebarojis augstākaprakstīto vēlētāju ar falšu savu labo darbu sarakstu, viņš izdara kontrolšāvienu vēlētāja spriestspējā- piesola zelta kalnus. Bet tā nebūtu Šlesera kampaņa, ja tajā būtu sameklējama kāda sakarīga doma.
1. Rīgas tirgi jāatdod zemniekiem, lai rīdzeniekiem būtu pieejama svaiga, lēta un veselīga mūsu pašu audzēta pārtika. Par 30% lētāk nekā lielveikalos.
Sakarīga ideja. Tikai es īsti nesapratu, kā Rīgas mērs taisās regulēt produktu cenas tajos tirgos? Noteikt cenu grieztus? Tad, man šķiet, skaistie sapņu ozolkoka galdi stāvēs lepnā vientulībā. Varbūt nodibināt speciālu pašvaldības uzņēmumu, uzart Rumbulas lidlauku un Spilves pļavas, sastādīt tur dārzeņus un noteikt pašvaldības pasūtījumu kartupeļiem un ķirbjiem?
2. Ar Šlesera enerģiju Rīgas tirgus var padarīt par sakoptām Latvijas produktu tirdzniecības vietām, spēcīgiem konkurentiem Rimi un Maxima.
Tam pašam Rimi, ko, kā pats Šlesers lielījās, esot atvedis, lai glābtu Latvijas ekonomiku no krīzes? Paradoksāli- 90.-tajos Šlesers uz Latviju krīzes laikā atveda ārzemju veikalu ķēdes, un tas bija labi. Šobrīd, ļoti līdzīgas krīzes laikā, Šlesers solās izspiest no tirgus tos pašus veikalu tīklus, un tas… atkal ir labi! Kas mums sanāk- lai arī ko Šlesers darītu, tas ir labi un pareizi, pat ja viņš dara divas nesavienojamas un pretējas lietas. Jā, kāpēc mums viņu neiecelt par galvaspilsētas mēru? Rādās, ka viņš nekādi nevar kļūdīties.
Starp citu, padomāsim par šo jautājumu no investoru skatu punkta, kāds skaitās arī Rimi, jo uz tiem balstās Šlesera priekšvēlēšanu solījumi. Vai investori gribēs ar tādu Šleseru sadarboties, ja viņš, aci nepamirkšķinot, var tik vienkārši vērsties pret agrāko partneru interesēm?
3. Kur vien iespējams, paceļot sliedes uz balstiem, tiks nojaukts dzelzceļa uzbērums, kas līdz šim sadalīja Rīgu bagātajā un nabadzīgajā daļā.
Ja smiekli patiešām paildzina dzīvi, tad es nupat ieguvu pāris liekas nedēļas.
Es jau kaut kur rakstīju par šo domu graudu. Jāņavārtu pārvads. Četru ar astīti gadu laikā, kad godājamais Šlesera kungs bija satiksmes ministrs, viņš nevarēja atjaunot šo vienu vienīgo slēgto, bet svarīgo un vajadzīgo gājēju pārvadu pašā bīstamākajā Latvijas dzelzceļa posmā, kā rezultātā katru dienu simtiem, varbūt pat tūkstošiem cilvēku spiesti ikdienā riskēt ar dzīvību (nesen, cik dzirdēju, bija arī pirmie upuri). Šādā kontekstā mani nedaudz kaitina tik stulbi un nereāli solījumi.
4. Stacijas peroni būs pilnībā apjumti, kā tas ir daudzās pasaulas valstīs, ļaujot cilvēkiem juties komfortabli jebkuros laika aptākļos.
Identiski ar iepriekšējo punktu- piedodiet par atkārtošanos, bet, kamēr Šlesers bija satiksmes ministrs, viņam tomēr nepietika enerģijas atpestīt pasažierus no vecajiem stacijas peroniem, kas, bez īpaša remonta, stāv tur jau kopš stacijas uzbūvēšanas 60.-tajos gados.
5. Pilsētas cents tiks atbrīvots no kravām, un to transportēšana tiks pārvietota jūras virzienā.
Nav nekāds noslēpums, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Šlesera kungs vispār cenšas tikt par Rīgas vadītāju, ir ieinteresētība ostas attīstībā. Tas ietver arī jauna ogļu pārkraušanas termināļa izveidi Krievu salā (pie reizes padzenājot pāris tūkstošus retu putnu). Rodas jautājums- kā nogādāt ogles Pārdaugavā? Mēģināšu shematiski attēlot, kā ogles ceļo tagad, un kā ceļos pēc šī projekta īstenošanas. Ar zilo krāsu attēlots tagadējais “ogļu ceļš”, ar sarkano- topošais. Kā centra orientierus izmantošu “Kristapu” un “Mildu”.
Kā sanāk tuvāk centram- spriediet paši.
6. Rīgas tirgi tiks apvienoti ķēdē, radot nopietnu konkurenci lielveikaliem. [..] Sadarbība ar Gunāru Ķirsonu būs lielisks piemērs publiskā un privātā sektora sadarbībai.
Pirmkārt- es atvainojos, bet kā tieši, sekojot juridiskām normām, var apvienot tirgus, ja, tie, cik es saprotu, jau šobrīd pieder privātīpašniekiem?
Otrkārt, pat ja kaut ko tik nesakarīgu patiesi izdarītu- kā viens cilvēks bez jebkāda konkursa normālā, demokrātiskā valstī, brīvā tirgus apstākļos drīkst pasludināt tik milzīga publiskā īpašuma apsaimniekotāju?!
Šlesera autoritārās tieksmes apstiprina arī:
7. BAC- Birokrātijas apkarošanas centrs. [..] Tas būs viens cilvēks ar visplašākajām pilnvarām. [..] ..ja projekti iesprūst absurdās likuma pretrunās- ziņo par to Birokrātijas apkarošanas centram jau šodien!
Es saprotu, ka viņš pūš pīlītes, lai nostiprinātu savu kā neapturamā līdera tēlu, bet- kuram tas ir vajadzīgs? Cilvēkā, kurš visu laiku norāda uz savu valdonīgo dabu un pasvītro savas lieliskās īpašības, slēpjas kaut kas narcistisks un savtīgs. Saprotams, ka pirmām kārtām viņš rūpēsies par savām interesēm, nevis pilsētas.
8. Kopā ar bankām, finanšu un stratēģiskajiem investoriem šie projekti tiks īstenoti. Rīgai tiks piesaistīti miljardi!
Var just, kurās valdībās Šlesera kungs strādājis. Žēl, ka viņš nav iemācījies, ka lielas naudas plūsmas no ārvalstīm bez jēdzīga pamata ir viena no lietām, kas izraisīja šo nolāpīto, sasodīto krīzi, kuru gan Ainārs laikam no augstā Satiksmes ministra krēsla nav pamanījis. Kā jau viņš teicis:
Daudzi šodien runā par krīzi. Es nezinu tādu vārdu.
Starp citu, masveida investoru ienākšanas scenārijs netieši paredz, ka rīdzenieki būs melnais darbaspēks apkalpojošajā sfērā, bet vietējie uzņēmēji, acīmredzot, tiks izkonkurēti. Un pakalpojumu ekonomika, ko Šlesers taisās Rīgā attīstīt kā vadošo, ir vēl viens no daudzajiem šībrīža krīzes vaininiekiem.
9. Populisti bieži saka: jāatbalsta tie, kam iet slikti. Jā, ir jāatbalsta. Bet vēl vairāk jāatbalsta tie, kam iet labi.
Tātad ar uzņēmējdarbību turpmāk nodarbosies tie, kuriem ir labs pamatkapitāls un siltas attiecības ar Šleseronkuli. Tas ir:
- Šlesers
- Šķēle
- Lembergs
- Naudīgi ārzemnieki
Savukārt visi tie ekonomikas eksperti un eksprezidentes ar savu: “Jāpalīdz maziem un vidējiem uzņēmējiem, lai izietu no krīzes”, var iet dillēs!
10. Šodien nav vajadzīga lāpsta, šodien ir vajadzīgs ceļarullis. Un, ja vajag, es būšu tas ceļarullis.
Tā arī domāju, ka pēc viņa nekas daudz pāri nepaliks.
Kaut kas līdzīgs:
]]>By deafult izmantošu citātus no kampaņas, apakšā piemetot savu subjektīvo, bet, manuprāt, konstruktīvo komentāru. Ceru, ka mani plaģiātismā neapvainos, jo kaut kam līdzīgam nesen uzskrēju virsū interneta ārēs. Tā vienkārši ir visērtāk.
Par to, kas bijis.
Es esmu Šlesera kritiķis. Tas, ko bieži dzirdu par sevi no svešiniekiem- esmu skauģis, jo oponēju veiksmīgam uzņēmējam, kas ļoti daudz sasniedzis un darījis labu mūsu sīkajai valstij. To nekautrējās atgādināt arī pats Šlesers. Viņa jaunradītais, personiskais laikraksts “Jaunā Rīga” par to daudz runā. Trešgaļa avīzes runā par to, ko Šlesers izdarīs, ja kļūs par mēru, trešdaļa runā par mazāk interesantiem darboņiem, kuri kandidē uz eiroparlamentāriešu un domnieku vietām, bet atlikusī trešdaļa veltīta Šlesera varoņdarbiem, kuri paveikti līdz šim. Patiesību sakot, diezgan interesanti palasīt. Bet- kas tie būtu par varoņstāstiem, ja nebūtu nedaudz piepušķoti?
1. [..]Krīzes laikā es uz Latviju atvedu Rimi, Dressman, Narvesen, Reval un investīcijas pusmiliarda latu apmērā.
Vai tomēr vietējie uzņēmumi neatstātu bišķi vairāk naudiņas pie mums? Es saprotu, atstiept Skandināvu milžus ar pamatīgu kapitālu uz zemi, kur vēl nepastāv nekādas cienīgas konkurences, ir varoņdarbs, bet tomēr…
2. Rīgas lidostu no teju miruša uzņēmuma es padarīju par veiksmes stāstu Eiropā…
Cienījamie komersanti! Ja Jums piesienās Valsts kontrole ar savām likuma normām, lūdzu, sūtiet viņus … ! Kā izdarīja Lidosta Rīga. Krutajām aviokompānijām Ryanair un airBaltic viena nodokļu politika, lūzeriem- cita. Un, rau- gala beigās sanāca veiksmes stāsts!
3. Pēc manas iniciatīvas Rīgā ienāca Tallink.
Hahā, un kā vēl ienāca! Bet vēl interesantāks ir stāsts, kā aizgāja iepriekšējais prāmju operators- Rīgas Jūras Līnija. Vietējais, starp citu. Un Šlesers viņam palīdzēja aiziet. Nu, jūs jau saprotat/ atceraties, ka RJL aizgāja… pa burbuli. Jau izsenis RJL bija finansiālas problēmas. Šlesers, būdams satiksmes ministrs, vienojās ar Tallink atdot līniju Rīga- Stokholma igauņiem. Pirms tam bija plānots tikai daļu RJL akciju pārdot Tallink. Vienošanās tika panākta slepenībā. Tas arī izbiedēja RJL investorus. Tādējādi tieši Šlesers un viņa partijas biedrs A. Ameriks, kurš toreiz bija Brīvostas valdes loceklis, ir vainīgi pie vietējo bankrota.
Starp citu, šis gadījums atmiņā varētu būt palicis sakarā ar RJL darbinieku reakciju. Viņi atteicās pamest “Baltic Kristina”, jo viņiem nebija izmaksātas algas un atlaišanas kompensācijas. Tas gan neliedz Šleseram deklarēt, ka viņš to vien darījis kā sniedzis jaunas, labi apmaksātas darbavietas.
Tātad… Mans retoriskais jautājums: vai ir vērts lepoties ar ārzemju prāmju operatora piesaistīšanu, ja Šlesers, esot tieši atbildīgs par satiksmes nozari, nolaida vietējo līdz kliņķim?
4. Gerhardam bija taisnība, kad viņš teica: “Lidosta var neattīstīties tik strauji, kā Šlesers paredzēja.” Ko viņš noklusē- tas ir tādēļ, ka viņš tagad ir satiksmes ministrs, nevis Šlesers.
Pieticīgs cilvēks. Par nodokļu maksātāju naudas iepludināšanu aviācijā, kura joprojām nes zaudējumus, es neteikšu neko, jo tas jau ir daudz apspriests. Par Šlesera privāto ieinteresētību airBaltic jo vairāk. Tomēr viņa metodes pasažieru piesaistei ir unikālas. Kā satiksmes ministram panākt, lai attīstās viena transporta nozare? Vienkārši- jāiznīcina otra, konkurējošā!
Tiešie starptautisko vilcienu reisi no Rīgas pirms Šlesers kļuva par satiksmes ministru.
Tiešie starptautisko vilcienu reisi no Rīgas laikā, kad Šlesers pamet satiksmes ministra krēslu.
5. Šogad, kad visur apcirpa algas, pastniekiem Latvijas Pastā tās pieauga par 20%.
Jā, pirms tam jau tās bija gigantiskas- 200 Ls pirms nodokļu nomaksas. Tagad- veseli 240 Ls pirms nodokļu nomaksas.
6. Bet jūs paprasiet dzelzceļniekiem, vai viņi balsos par manu seju un muldēšanu vai par savu algu, kas manā laikā pieauga no 250 līdz 800 latiem mēnesī.
Lūk, šo teikumu ir jāsagremo kārtīgi. Jā, algas pieauga. Bet esmu pārliecinats, ka 98% cilvēku, to izlasot, pilnībā pārprot tā jēgu. Proti, teikums sastādīts tā, ka uzreiz rodas iespaids- divi pieminētie skaitļi runā attiecīgi par laiku pirms daudziem gadiem un mūsdienām. Tā nav. Tie abi runā par mūsdienu algas amplitūdu, ko attiecīgi saņem mazkvalificētie un kvalificētie dzelzceļa darbinieki. Vidējā alga pirms pusgada bija 540-628 Ls, bet Šlesera izteikumam vajadzētu skanēt apmēram šādi:
Bet jūs paprasiet dzelzceļniekiem, vai viņi balsos par manu seju un muldēšanu vai par savu algu, kas manā laikā pieauga līdz 250-800 latiem mēnesī.
Sajutāt atšķirību?
Bet īpašu sajūsmu par godājamo Šlesera kungu noteikti izrāda [nu jau bijušie] starptautisko pārvadājumu darbinieki (sk. punktu Nr. 4).
7. Lidosta Rīga. Precīzi nulle valsts naudas jaunā termināļa būvniecībā.
…un norakstīti 20 miljoni valsts naudas, kā arī lidostas apsaimniekošanas tiesības uz 99 gadiem pāriet “privātajiem”, kaut arī investīcijas plānots atpelnīt 8-10 gadu laikā. Jā, un, pretēji agrāk teiktajam, kontrolpakete šim projektam speciāli izveidotajā meitasuzņēmumā arī piederēs privātajiem investoriem. Izrādās, tas viss ir “balta velte”.
8. Es atvedu miljoniem tūristu…
Koa? “Šlesers- raķete” reklāmas rādīja arī ārzemēs?!
9. …ar simtiem miljonu latu kabatās…
Mhm, līdz-nejēgai-bagātais Eiropas tūrists visu laiku ne sitams nebrauca uz Latviju. Bet tiklīdz Šlesers piedāvāja “Ryanair” lidojumus uz Rīgu par 8 latiem, nopirka ārzemnieks superlēto biļeti, ņēma visus savus tūkstošos mērāmos iekrājumus un devās uz Rīgu tos notriekt.
10. Man nav vajadzības biznesu taisīt no politikas.
Kāpēc tad līdzšinējā prakse to neapstiprina?
Kaut kas līdzīgs:
]]>