Pēdējā sezonas aktualitāte ir sporta veids ar nosaukumu- glābjam Pareksu! Bet ne par to tagad ir runa.
Lūk, tā partija, kura dēvējas par nacionālu ir izlēmusi, ka jāsāk beidzot bīdīt kādas lielas lietas. Nu tā, lai tauta pamana viņu eksisteni un uz nākamajām vēlēšanām izvēlās viņus par saviem priekšstāvjiem. Tā lielā lieta ir ideja par tautas prezidentu! Kas slēojas zem šā nosaukuma? Nekas vairāk kā Latvijas kā parlamentāras republikas nomaiņa uz prezidentālu republiku, kur cilvēki varēs ievēlēt prezidentu, kuram būs garas rokas un spēcīgs vārds daudzās lietās, stipri lielāka teikšana nekā pašreiz. Tā sanāk… kautgan viņi paši šo lietu formulē tikai kā Satversmes grozījuma projektu par tautas vēlētu prezidentu un viņa pilnvaru paplašināšanu.
Nē, dārgie biedri, uztraukumam vēl nav pamata. Nekas vēl nav apstiprināts un nebūs vēl tuvākajā laikā. Jo ir palaista kampaņa (www.tautasprezidents.lv), kura aicina cilvēkiem parakstīties par tautas referenduma sākšanu.
Kāpēc man tik ļoti nepatīk šī ideja?
Ārkārtīgi vienkārša ir atbilde- ja tauta nav spējīga ievēlēt jēdzīgu saeimu, tad kur nu vēl prezidentu.
Lai arī viss šis projekts ir radīts ar labākajām vēlmēm, labot situāciju valstī, tas tā nebūs! Cik zinam, tad partijām, ja ļoti vajag, atradīsies lielas naudas (Šlesers, Ventspils, maskava… visi nosponsorēs), lai palaistu tik spēcīgu tiešu un netiešo kampaņu, ka vidusmēra latvietim nekas cits neatliks kā nobalsot par vienu no tiem daiļrunīgajiem kandidātiem. Šī prezidenta lieta pavērs vēl plašākus apvāršnus valsts pilnīgā izzagšanā. Viens cilvēks ar tik plašām pilnvarām… domā par to nesapņo tumšos vakaros mūsu varturi? Projekts paredz pārāk lielu varu prezidentam (kas var būt labi, ja tur sēž sakarīgs cilvēks). Mūs VL aicina atgriezties pie ulmaņlaikiem, kad Ulmanis būdams valsts galva un premjers bija paņēmis varu savās rokās. Vadonisms. Tikai ar ko šīs vadonisms atšķirsies no tiem laikiem? Ar vienu cilvēku- Ulmani. Šoreiz nebūs prezidents valsts glābējs, tas būs kāds, kuram bizness ir pāri visam.
Spēks, lai ir ar jums.
Kaut kas līdzīgs:
]]>Tikmēr mūsu pašu Dievzemītē partiju jaunākie reitingi zīmē interesantu ainu- šobrīd vēlētāju uzticība SC ir gana liela, lai viņi varētu iegūt absolūto vairākumu Skudru Pūznī. Tātad joprojām tūkstoši tic, ka apvienība, kas uzskata šo valsti par vēsturisku pārpratumu un draudzējas ar vienīgo pret mūsu valsti naidīgo politisko režīmu uz pasaules, un, iespējams, arī Visumā, pēc uzvaras vēlēšanās godās Latvijas vērtības, cels iedzīvotāju labklājību utt., utjp..
Jā, jā, runa ir par TO pašu! Stulbums. Nē, ļaujiet precizēt- The Stulbums. Visbiežāk sastopamā dabas parādība. Unikāla mentālā īpašība, kura piemīt visiem, bet sadalījums gan ir nevienlīdzīgs un visādi citādi nedemokrātisks. Un, kas ir pats svarīgākais- Stulbums ir pats efektīvākais cilvēces ierocis cīņā pret… cilvēci.
Tāpēc, dārgie biedri- sameklējiet, kur grāmatplauktā jums stāv Bībele, un lieciet tās vietā enciklopēdiju. Lai Einšteins ir ar jums!
P.S. 1:0
Kaut kas līdzīgs:
]]>Jau kādu laiku koalīcijā esošajam “Jaunajam Laikam” un “Tautas Partijai” ir nesaskaņas. Beidzot tauta ir nolēmusi konsolidēties un dibināt vienotu partiju “Laiks Tautai”. Biedri, turpmāk zagsim draudzīgi!
Saša Barons Koens agri vai vēlu iemiesos latvieti.
Turpmāk lietainā laikā Krasta ielā pie Salu tilta vajadzētu patrulēt ūdens policijai.
Kad ir smagi ap sirdi, jāiet uz baznīcu atviegloties.
Pārmērīga veselības aprūpes lietošana Latvijā izraisa finansiālu nāvi.
Beidzot valstiskā līmenī pacelts vārds “urķis”.
Valdībai rūp tavs finansiālais stāvoklis. Ja tu esi bešā, tad arī viņiem nav ko tev nozagt.
Sportot ir labi, nesportot- patīkami…
Būt slavenam un bagātam nav viegli. Bet mani grūtības nebaida.
Kaut kas līdzīgs:
]]>Ir priekšvēlēšanu laiks.
Visi ir noguruši no rutīniskā krīzes ritējuma pār mūsu varžacīm. Liekas, tas nekad nebeigsies. Bet ne šobrīd. Šodien, pirmo reizi pēc ilgiem un grūtiem laikiem, mūsu perspektīvas mālē tik košās un dzīvespriecīgās krāsās, ka mūs varētu apskaust dajebkurš. Pie tam, šis pozitīvisms, uzlīmēts vai kā citādi piestiprināts, staro no katra staba, reklāmas dēļa, televizora, darbotiesspējīga radio aparāta, sienas utt.. Tie, kas ievilkuši mūs tajā dē, kur mēs šobrīd esam, solās mūs glābt, jo nu viņiem ir pieredze un zināšanas. Citi savukārt ļaušot mums kļūt par viņu piesaistīto investoru darbaspēku, un tad mēs dzīvošot pārticībā. Tie, kas skaitās labējie, solās arī uzvesties kā labējie! Uh, nespēju vien sagaidīt!
Es neesmu tik naivs, lai domātu, ka citur nav priekšvēlēšanu aģitācijas. Tomēr citur ļaudis solījumu jūrai prasa kaut kādu ekonomisko un politisko segumu.
Mums, protams, neaiziet līdz tādām kampaņām ka pirms ASV prezidenta vēlēšanām. Tur iztērēja ķīpām naudas. Bet ievēlētais sāk pildīt solījumus, kurus deva. Vai pie mums tā notiks, man sāk rasties šaubas, jo mūsu nacionālajās aģitācijas tradīcijās nav nozīmes solījumu saturībai vai izpildei. Galvenā priekšvēlēšanu cīņa šeit neizpaužās kā orģinālu ideju ģenerēšana vai turēšanās pie veciem principiem, taktiski noformulējot savu pozīciju tā, lai piesaistītu svārstīgos vēlētājus. Šeit uzvar tas, kurš cilvēku pilnā vietā uzlīmē lielāku plakātu ar savu ģīmi, kuŗš šo pašu fizionomiju, cildinošu un tukšu, bieži vien pat melīgu tekstu pavadījumā biežāk atrāda TV, kuram izdodas dot vairāk stulbu, pilnīgi nereālu, neargumentētu un absolūti nevajadzīgu solījumu.
Latvieši joprojām ir iezemieši. Atnāk 16. gs. eiropietis kādas žilbinošas personas veidolā, atstiepj pāris neredzētu, spīdīgu lietiņu. Sākumā latvietis priecīgs, bet laika gaitā viņš attopjas kā vergs uz vairākām paaudzēm. Man gribētos gan ticēt, ka neesam tik neaptēsti un atpalikuši, bet, pagaidām, viss liecina par pretējo…
Nākamā rakstu sērija, episkā triloģija “Birokrātu Pavēlnieks”, tiks veltīta vienam no t.s. “Eiropiešiem”. Kāpēc viņam vienam? Nogulēju es. Varētu až doktora disertāciju par katras partijas nepilnībām un noklusētajām lietām attiecībā uz aģitāciju sarakstīt. Bet vairs nav laika. Šis darbonis, protams izceļās šajā ziņā visvairāk. Man ir arī zināmas un pamatotas bažas par manu un manas tik mīļās apkārtnes nākotni gadījumā, ja viņš panāks savu. Es domāju, ka sapratāt, par kuru kas būs… 
Kaut kas līdzīgs:
]]>Bet bija tur ne tikai ar varu neapmierinātie. Redz, sākumā jau bija gana jautri spiesties pūlī ar vienādi domājošajiem, kur bija pārstāvēti visu profesiju, vecuma un tautību ļaudis. Bet tad bars kļuva arvien šaurāks. Un drīz bažām par to, ka varētu pakrist, un bars samīt, nebija vietas- visi stāvēja tik blīvi, ka nevarēju pacelt rokas, lai applaudētu. Un tad ieradās brašie studenti. Viņi nolēma atdzīvināt ballīti, taisot vilnīti. Vilnītis izpaudās vienkārši- daži kadri pagrūž pūli no aizmugures, un sablietētā protestētāju masa viļņveidīgi, viens pret otru sitoties, izkustās. Ak, cik vienojošs bija brīdis, kad aptuveni 1000 cilvēku, mātes vārdiem lamājoties, klupa, grūstījās un gāzās!
Vēl jautra bija atrakcija “Urlas uz stalažām”. Sākumā uz tām, kas norobežo būvlaukumu, uzkāpa pārītis attapīgo. Beigās to tur jau bija pāris desmitu (lielu daļu sastādīja augstākminētie deklasētie elementi), plus vēl operātors un fotogrāfs. Tā kā stalažas neizskatījās īpaši uzticamas tādai varzai, bet apakšā zem tām bija bariņš tautiešu, tāpēc šo performanci pārtrauca policija.
Vēl pēc uzmanības bija izsalcis kāds jaunietis, kurš uzrāpās domubiedram uz pleciem un vicināja Krievijas federācijas karogu. Kad žurnālisti bija no viņa novērsušies, viņam pievērsās netālu stāvošie letiņu nacionālisti. Pēc neliela tesiņa pie darba jau atkal ķērās policija. Varu nomierināt, ka neviens provokātors šajā incidentā smagi necieta, jo uz pasākuma beigām jaunēklim atradās spēks vēl pakliegt “На*** Сейму!”.
Jāņem vērā, ka tikai uz pasākuma beigām ieradās arī jaunizceptās zvaigznes- nekārtību dalībnieki. Viens, lauzdamies cauri pūlim, lūdza cilvēkus palaist. Viņš bija pilnīgā tūtā, un paskaidroja, ka vēlas piekļut tuvāk skatuvei, lai pamētātu olas pa politiķiem. Bija grūti ieskaidrot, ka te runā tikai opozīcija. Lai nu kā, esmu pārliecināts, ka tās pašas olas vēlāk ziņās bija vērojamas jau uz Saeimas ēkas.
Kas attiecas uz grautiņiem… Neesmu noformulējis savu nostāju. No vienas puses- nelāgi bojāt ne tikai Saeimas ēku, bet arī svešus īpašumus, slikti sist policistus un žurnālistus, kuri, lielākoties, paši ir pret valdību. Un neapmierinātība ar valdību sastāda tikai 10% no šī incidenta cēloņiem, pārējie 90% ir hronisks smadzeņu trūkums, spirtotā patēriņš un daudz liekā laika. Bet, no otras puses- tas ir precedents. Politiķu retorika no vienaldzīgās un pat izsmejošās tapusi par niknu un bailīgu. Un parastie protestētāji šo gadījumu var izmantot savā labā. Tas, šķiet, ir valdošās varas beigu sākums. Vismaz tiem, kas pašreiz valda. Valda, nevis kalpo, kā tam vajadzētu būt.
Kaut kas līdzīgs:
]]>
Tagad pasaules lielvaras dala pa jaunu pasauli. Nebūtu nemaz nekāds brīnums, ja pēkšņi atklātos, ka kādā G8 sanāksmē tiktu parakstīts tāds pats pasaules sadales plāns, kā starp nacistisko Vāciju un komunistisko Krieviju pirms otrā pasaules kara, kas ir pazīstams zem nosaukuma ‘Molotova-Rībentropa pakts’. Krievija intensīvi cenšas atjaunot ietekmi postpadomijas valstelēs, ieskaitot mūsu pašu Dievzemīti, kur aktīvi rosās piektā kolonna, kas ir pazīstama ar koudneimu ‘Krievvalodīgie’. SŠA (Aizpeļķija/Lielā zeme aiz dīķa/Lielo iespēju zeme utml.) atkal kačā pravas visur, kur vien tā var ielīst. Sākot ar Irākiešu čakarēšanu un beidzot ar savu čupačupu pretgaisa aizsardzības raķešu iestūķēšanu svešā pakaļā valstī. Tad vēl pa vidu Anglija cenšas ko sadarīt savās bijušajās kolonijās iekš nēģeru zemēm… Ideāli ne! Sieg Heil! Par lielu impēriju!
Te nu gribot negribot jāsāk domāt, vai vispār mazām tautām un valstiņām ir jēga maz pastāvēt, ja tāpatās tās dancinas visas lielākās valstis? Vai tiešām mazajām tautām sapņi par savu valsti nav piepildāmi? Ok, jūs teiksiet, ka daudzām mazajām tautām ir paveicies un tām ir sava valsts. Nu, tās pašas Baltijas valsteles. Es teikšu jā. Jā, mums ir sava valsts, bet vai mēs esam noteicēji savā valstī? Vai mēs spējam teikt nē lielvalstu ietekmei? Vai mums obligāti jālien pakaļā katrai lielvalstij, kura gatava uz mums pat paskatīties? Latvija ir maza valsts, tā grīļojas kā zāles stiebriņš pa vējiem, kurus pūš lielās valstis. Parasti, tās cenšas vilkt to deķi uz savu pusi…
Tieši tāpēc, mazām valstīm ir jādara viss, lai tās būtu tieši tik lielas, lai tās nepamanīt un aizmirst nebūtu iespējams. Mums ir paveicies ar ģeogrāfisko novietojumu. Mēs atrodamies starp Eiropu un Krieviju. Tas nemaz nav tik slikti (no ekonomiskā un tranzīta viedokļa), ja to prastu pielietot. Bez visām šitām Eiropas savienībām, kur tev vācieši diktē kā pareizi jābaro sava cūku, kā pareizi jāēd, kā pareizi jātaisa pēcnācēji- Eiropas pilsoņi pēc visiem Eiropas standartiem.
Mazām tautām nebūs miera šaj zemē, pat ja tām būs sava valsts. Nekad. Tās ir lemtas mūžīgai cīņai par savu izdzīvošanu un elementārām brīvības izpausmēm, līdz brīdim, kad cilvēce un lielvaras sapratīs, ka visi tomēr esam cilvēki un vairāk vai mazāk vienādi. Ar tādām pašām vēlmēm, alkām, sapņiem un vājībām.
Deep Purple – Child in time
Kaut kas līdzīgs:
]]>Nav noslēpums- vispārējā neapmierinātība aug augumā. Dažs saka- mīlu zemi, nemīlu valsti. Tā tam nav jābūt, tā ir liekulība. Šajā dienā mēs nesvinam kāda administratīva veidojuma vai teritorijas noteikšanas datumu, šajā dienā svinam jubileju mūsu galīgai vienotībai. Valsts nav apsargāts zemes pleķis, valsts ir cilvēki, neatkarībā no viņu etniskajām saknēm, cilvēki, kurus, savukārt, vieno ideja, mērķis, cerība. Ne tikai vienā teritorijā, bet pāri visam. Un tikai pēc tam varam domāt par skaisto zemi, kur tas viss tiek realizēts, kur dzīvojam un vēlamies atgriezties, kā jau savās mājās… Valsts- tā ir varena vienība, vienotības augstākā pakāpe.
Tādēļ ir vērts nosvinēt mūsu lieliskās valsts dzimšanas gadadienu.
Sveicu visus, kam tā dārga un mīļa, Latvijas 90. jubilejā!
Kaut kas līdzīgs:
]]>
Drīz pēc tam sāku prātot, vai tik plašsaziņas līdzekļi nav līdzvainīgi manai kuņģa dedzināšanas vainai (vēl aizdomās turamo rindās ir nepareiza pārtika). Protams, protams, TP, LPP/LC un citu abreviatūru pozitīvisma kampaņas ir bullšits, tāpat kā šo grupējumu dalībnieku aicinājumi medijiem būt bišķi pozitīvākiem. Bet zināma daļa patiesības tur ir.
Patiesība jau arī tie daudzie cilvēciņi, kas taisa reportāžas, filmē, raksta, fotogrāfē un vada redakcijas un televīzijas, arī grib ēst, vēl jo vairāk labi paēst. Tāpēc viņi ziņo mums par to, ko patērētājs grib. Tik varbūt kāds netalantīgāks kadrs no žurnālistu vidus nav spējīgs neko labu uzrakt vai izdomāt. Secinājums- kārtējo reizi vaina jāmeklē mūsos pašos. Dažkārt ir pilnīgi apbrīnojami, cik daudz ļautiņu traģēdiju uzskata par gana interesantu faktu, lai uz to ar interesi paskatītos, pārspriestu, iekļautu savā foto kolekcijā. Reiz pabiju vilcienā, kas sabrauca 18-gadīgu čali. Pēc brīža jau saradās bars ļautiņu, kas sapulcējās no tuvējām mājām, ar normālām (ne-telefona) fotokamerām. Pat vesela ģimenīte ieradās, ar diviem 10-12 gadus veciem sīkaļām, kuri vēsā mierā vēl ēda savus saldējumus… Kuce morāle, nestrādā, kā nākas.
Un- jap! neesmu es labāks, par sliktām lietām rakstu bez stājas, ar samazgām apleju visus, kuri man nevar sadot pa purnu. Iecerējis biju šo rakstu caur caurēm pozitīvu, re, pie kā tas noveda. Bet tas, ko gribēju teikt- nemālēsim visu tik drūmās krāsās, nedzīvojam ne tuvu tik slikti, lai būtu tiesības sūdzēties.
Kaut kas līdzīgs:
]]>
Pa priekšu vērts dot vārdu wikipēdijai:
Globalizācija ir daudzšķautnains process, saistīts ar ekonomiskajām, sociālām, tehnoloģiskajām, politiskajām un citām izmaiņām, kuru rezultātā vairums pasaules valstu un ģeogrāfisko reģionu kļūst savstarpēji ciešāk saistīti, taču arī vairāk atkarīgi viens no otra.
Pārtulkojot cilvēku valodā, tā ir varas centru maiņa, izmantojot, galvenokārt, ekonomiku un kultūru. Vēl precīzāk- globalizācija kropļo ekonomiku un kultūru.
Par ekonomiku. Nenoliegsi taču, tu nespēj operatīvi nosaukt, teiksim, 5 lietas, kas nākušas tepat no Baltijas, un kuras tu lieto ikdienā? Nu, tādus kārtīgus brendus, pārtiku un lielveikalus neskaitot. Varbūt vari. Un tagad- kā ar ārzemju brendiem? Amerikāņu, angļu, vāciešu… Manuprāt, daudz vieglāk.
Globalizācija iesaiņota komplektā ar brīvā tirgus ekonomiku. Tādā veidā tas ir lielisks instruments, kā dažādiem monopolistiem un uzņēmumiem- gigantiem noturēt savu varenību un vairot to. Pateicoties globalizācijai, tiem ir iespēja apgūt jebkuru pasaules tirgu, nospiežot vietējos, un pārpirkt jebkuru inovāciju par milzīgu cenu, radīt sev piemērotus ekonomiskos apstākļus globālā [!] mērogā. Lieki teikt, ka šos uzņēmumus var pavisam viegli manipulēt valsts, kur atrodas to centrs, un tās parasti ir lielvalstis. Ekonomika jau nu iet roku rokā ar politiku.
Par kultūru. Tāda pati situācija, kā ekonomikā, tikai acu apmāns vēl lielāks. Ja Britnijas Spīrsas producents pasaka, ka Britnija Spīrsa ir forša, tad tam notic ~miljards Zemes iedzīvotāju. Kino vēsta, ka skolā tautieši šķirojami veiksminiekos un neveiksminiekos, pie tam, otrajai no kategorijām ir nu ļoti kaitīgs paradums- mācīties. Savukārt katram sevis cienošam krutajam vajadzētu nomirt no plaušu vēža- smēķēšana ir neapstrīdama vēsuma pazīme. Vēlāk šitie mēsli pārtop taustāmā realitātē tepat mums apkārt. Ā, un šeit pat mūsu valstiņā domā, ka Eiropā filmas vispār neviens neuzņem. Unikāli!
Mazs rezumē- manā skatījumā globalizācijas process ir darbība, kas cenšas nojaukt ekonomiskās, etniskās, uzskatu, reliģijas un saprāta robežas, lai centralizētu pēc iespējas vairāk varas un kontroles vienā punktā. Un šis process noris brutāli un nekaunīgi neslēpti. Tā mērķis ir radīt nesaskaņas un problēmas, lai caur visām dzīves riebeklībām nebūtu saskatāma realitāte. Tas nospiež daudzu valstu suverenitāti uz ceļiem. Vissvarīgākais, ka tas (jau atkal) padara mūs klišejiskus, atņem mentalitātes un gadsimtu laikā radušās kultūras īpatnības.
No tā ir reāli jābaidās. Es no tā patiesi baidos. Tāpēc tas viss- tikai mans subjektīvais viedoklis…
Kaut kas līdzīgs:
]]>
Mēs neatkarību zaudējām tajā tālajā 1940. gada vasarā. Jūs teiksiet, esam tagad atkal brīvi! Nekā. Ideāli pastāvēja atmodas laikā, bet ideāli tika nodoti uzreiz pēc maija deklarācijas parakstīšanas. Valsti no sarkanajiem teroristiem atdevām pašu zaglīgajiem bāleliņiem, kangariem un cittautiešiem.
Tagad iedomāsimies, ja šo, kas darītos valstī redzētu tie paši vectēvi, kuri lēja asinis par valsts brīvību. Vai viņi nebūtu gatavi atkal rīkotos, lai gāztu šo melīgo, korumpēto valsts varu?
Atveriet acis. Nepadariet savu vectēvu lietās asinis un zaudētās dzīves par lieki tērētām.
Es ceru, ka reiz valsts pastāvēs par tautu, nevis par kāda personīgo kabatas uzņēmumu. Tomēr reiz Maija deklarācija tik piepildīta pilnībā- par brīvu Latviju!
Iced Earth – Declaration day
Kaut kas līdzīgs:
]]>