Par to, kam būs būt.
Daļai mūsu vēlētāju ir kāda ļoti kaitinoša un apkaunojoša īpašība- viņi kādam jūtas pateicīgi par to, kas viņiem pieder un ko viņi paši ir nopelnījuši ar savu darbu.
Attiecīgi politiķi katru pensijas paaugstināšanu par pāris latiem un slimnīcas remontu tā arī pasniedz- kā žēlsirdības dāvanu, ko izmaksājuši no savas kabatas. Un, atgriežoties pie šopavasar visvairāk vazātā vārda-uzvārda priekšvēlēšanu kampaņas, var pavisam droši teikt, ka šī mazā, bet nejaukā mentālā īpašība var tikt likta lietā politiku mērķu sasniegšanai, mūsu gadījumā- gluži vai personības kulta veidošanā.
Šlesera kungs ir profesionālis (lai arī cik viņš dīvaini dažkārt neuzvestos 
). Kad viņš ir piebarojis augstākaprakstīto vēlētāju ar falšu savu labo darbu sarakstu, viņš izdara kontrolšāvienu vēlētāja spriestspējā- piesola zelta kalnus. Bet tā nebūtu Šlesera kampaņa, ja tajā būtu sameklējama kāda sakarīga doma.
1. Rīgas tirgi jāatdod zemniekiem, lai rīdzeniekiem būtu pieejama svaiga, lēta un veselīga mūsu pašu audzēta pārtika. Par 30% lētāk nekā lielveikalos.
Sakarīga ideja. Tikai es īsti nesapratu, kā Rīgas mērs taisās regulēt produktu cenas tajos tirgos? Noteikt cenu grieztus? Tad, man šķiet, skaistie sapņu ozolkoka galdi stāvēs lepnā vientulībā. Varbūt nodibināt speciālu pašvaldības uzņēmumu, uzart Rumbulas lidlauku un Spilves pļavas, sastādīt tur dārzeņus un noteikt pašvaldības pasūtījumu kartupeļiem un ķirbjiem?
2. Ar Šlesera enerģiju Rīgas tirgus var padarīt par sakoptām Latvijas produktu tirdzniecības vietām, spēcīgiem konkurentiem Rimi un Maxima.
Tam pašam Rimi, ko, kā pats Šlesers lielījās, esot atvedis, lai glābtu Latvijas ekonomiku no krīzes? Paradoksāli- 90.-tajos Šlesers uz Latviju krīzes laikā atveda ārzemju veikalu ķēdes, un tas bija labi. Šobrīd, ļoti līdzīgas krīzes laikā, Šlesers solās izspiest no tirgus tos pašus veikalu tīklus, un tas… atkal ir labi! Kas mums sanāk- lai arī ko Šlesers darītu, tas ir labi un pareizi, pat ja viņš dara divas nesavienojamas un pretējas lietas. Jā, kāpēc mums viņu neiecelt par galvaspilsētas mēru? Rādās, ka viņš nekādi nevar kļūdīties.
Starp citu, padomāsim par šo jautājumu no investoru skatu punkta, kāds skaitās arī Rimi, jo uz tiem balstās Šlesera priekšvēlēšanu solījumi. Vai investori gribēs ar tādu Šleseru sadarboties, ja viņš, aci nepamirkšķinot, var tik vienkārši vērsties pret agrāko partneru interesēm?
3. Kur vien iespējams, paceļot sliedes uz balstiem, tiks nojaukts dzelzceļa uzbērums, kas līdz šim sadalīja Rīgu bagātajā un nabadzīgajā daļā.
Ja smiekli patiešām paildzina dzīvi, tad es nupat ieguvu pāris liekas nedēļas.
Es jau kaut kur rakstīju par šo domu graudu. Jāņavārtu pārvads. Četru ar astīti gadu laikā, kad godājamais Šlesera kungs bija satiksmes ministrs, viņš nevarēja atjaunot šo vienu vienīgo slēgto, bet svarīgo un vajadzīgo gājēju pārvadu pašā bīstamākajā Latvijas dzelzceļa posmā, kā rezultātā katru dienu simtiem, varbūt pat tūkstošiem cilvēku spiesti ikdienā riskēt ar dzīvību (nesen, cik dzirdēju, bija arī pirmie upuri). Šādā kontekstā mani nedaudz kaitina tik stulbi un nereāli solījumi.
4. Stacijas peroni būs pilnībā apjumti, kā tas ir daudzās pasaulas valstīs, ļaujot cilvēkiem juties komfortabli jebkuros laika aptākļos.
Identiski ar iepriekšējo punktu- piedodiet par atkārtošanos, bet, kamēr Šlesers bija satiksmes ministrs, viņam tomēr nepietika enerģijas atpestīt pasažierus no vecajiem stacijas peroniem, kas, bez īpaša remonta, stāv tur jau kopš stacijas uzbūvēšanas 60.-tajos gados.
5. Pilsētas cents tiks atbrīvots no kravām, un to transportēšana tiks pārvietota jūras virzienā.
Nav nekāds noslēpums, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Šlesera kungs vispār cenšas tikt par Rīgas vadītāju, ir ieinteresētība ostas attīstībā. Tas ietver arī jauna ogļu pārkraušanas termināļa izveidi Krievu salā (pie reizes padzenājot pāris tūkstošus retu putnu). Rodas jautājums- kā nogādāt ogles Pārdaugavā? Mēģināšu shematiski attēlot, kā ogles ceļo tagad, un kā ceļos pēc šī projekta īstenošanas. Ar zilo krāsu attēlots tagadējais “ogļu ceļš”, ar sarkano- topošais. Kā centra orientierus izmantošu “Kristapu” un “Mildu”.
Kā sanāk tuvāk centram- spriediet paši.
6. Rīgas tirgi tiks apvienoti ķēdē, radot nopietnu konkurenci lielveikaliem. [..] Sadarbība ar Gunāru Ķirsonu būs lielisks piemērs publiskā un privātā sektora sadarbībai.
Pirmkārt- es atvainojos, bet kā tieši, sekojot juridiskām normām, var apvienot tirgus, ja, tie, cik es saprotu, jau šobrīd pieder privātīpašniekiem?
Otrkārt, pat ja kaut ko tik nesakarīgu patiesi izdarītu- kā viens cilvēks bez jebkāda konkursa normālā, demokrātiskā valstī, brīvā tirgus apstākļos drīkst pasludināt tik milzīga publiskā īpašuma apsaimniekotāju?!
Šlesera autoritārās tieksmes apstiprina arī:
7. BAC- Birokrātijas apkarošanas centrs. [..] Tas būs viens cilvēks ar visplašākajām pilnvarām. [..] ..ja projekti iesprūst absurdās likuma pretrunās- ziņo par to Birokrātijas apkarošanas centram jau šodien!
Es saprotu, ka viņš pūš pīlītes, lai nostiprinātu savu kā neapturamā līdera tēlu, bet- kuram tas ir vajadzīgs? Cilvēkā, kurš visu laiku norāda uz savu valdonīgo dabu un pasvītro savas lieliskās īpašības, slēpjas kaut kas narcistisks un savtīgs. Saprotams, ka pirmām kārtām viņš rūpēsies par savām interesēm, nevis pilsētas.
8. Kopā ar bankām, finanšu un stratēģiskajiem investoriem šie projekti tiks īstenoti. Rīgai tiks piesaistīti miljardi!
Var just, kurās valdībās Šlesera kungs strādājis. Žēl, ka viņš nav iemācījies, ka lielas naudas plūsmas no ārvalstīm bez jēdzīga pamata ir viena no lietām, kas izraisīja šo nolāpīto, sasodīto krīzi, kuru gan Ainārs laikam no augstā Satiksmes ministra krēsla nav pamanījis. Kā jau viņš teicis:
Daudzi šodien runā par krīzi. Es nezinu tādu vārdu.
Starp citu, masveida investoru ienākšanas scenārijs netieši paredz, ka rīdzenieki būs melnais darbaspēks apkalpojošajā sfērā, bet vietējie uzņēmēji, acīmredzot, tiks izkonkurēti. Un pakalpojumu ekonomika, ko Šlesers taisās Rīgā attīstīt kā vadošo, ir vēl viens no daudzajiem šībrīža krīzes vaininiekiem.
9. Populisti bieži saka: jāatbalsta tie, kam iet slikti. Jā, ir jāatbalsta. Bet vēl vairāk jāatbalsta tie, kam iet labi.
Tātad ar uzņēmējdarbību turpmāk nodarbosies tie, kuriem ir labs pamatkapitāls un siltas attiecības ar Šleseronkuli. Tas ir:
- Šlesers
- Šķēle
- Lembergs
- Naudīgi ārzemnieki
Savukārt visi tie ekonomikas eksperti un eksprezidentes ar savu: “Jāpalīdz maziem un vidējiem uzņēmējiem, lai izietu no krīzes”, var iet dillēs!
10. Šodien nav vajadzīga lāpsta, šodien ir vajadzīgs ceļarullis. Un, ja vajag, es būšu tas ceļarullis.
Tā arī domāju, ka pēc viņa nekas daudz pāri nepaliks.
Kaut kas līdzīgs:
]]>By deafult izmantošu citātus no kampaņas, apakšā piemetot savu subjektīvo, bet, manuprāt, konstruktīvo komentāru. Ceru, ka mani plaģiātismā neapvainos, jo kaut kam līdzīgam nesen uzskrēju virsū interneta ārēs. Tā vienkārši ir visērtāk.
Par to, kas bijis.
Es esmu Šlesera kritiķis. Tas, ko bieži dzirdu par sevi no svešiniekiem- esmu skauģis, jo oponēju veiksmīgam uzņēmējam, kas ļoti daudz sasniedzis un darījis labu mūsu sīkajai valstij. To nekautrējās atgādināt arī pats Šlesers. Viņa jaunradītais, personiskais laikraksts “Jaunā Rīga” par to daudz runā. Trešgaļa avīzes runā par to, ko Šlesers izdarīs, ja kļūs par mēru, trešdaļa runā par mazāk interesantiem darboņiem, kuri kandidē uz eiroparlamentāriešu un domnieku vietām, bet atlikusī trešdaļa veltīta Šlesera varoņdarbiem, kuri paveikti līdz šim. Patiesību sakot, diezgan interesanti palasīt. Bet- kas tie būtu par varoņstāstiem, ja nebūtu nedaudz piepušķoti?
1. [..]Krīzes laikā es uz Latviju atvedu Rimi, Dressman, Narvesen, Reval un investīcijas pusmiliarda latu apmērā.
Vai tomēr vietējie uzņēmumi neatstātu bišķi vairāk naudiņas pie mums? Es saprotu, atstiept Skandināvu milžus ar pamatīgu kapitālu uz zemi, kur vēl nepastāv nekādas cienīgas konkurences, ir varoņdarbs, bet tomēr…
2. Rīgas lidostu no teju miruša uzņēmuma es padarīju par veiksmes stāstu Eiropā…
Cienījamie komersanti! Ja Jums piesienās Valsts kontrole ar savām likuma normām, lūdzu, sūtiet viņus … ! Kā izdarīja Lidosta Rīga. Krutajām aviokompānijām Ryanair un airBaltic viena nodokļu politika, lūzeriem- cita. Un, rau- gala beigās sanāca veiksmes stāsts!
3. Pēc manas iniciatīvas Rīgā ienāca Tallink.
Hahā, un kā vēl ienāca! Bet vēl interesantāks ir stāsts, kā aizgāja iepriekšējais prāmju operators- Rīgas Jūras Līnija. Vietējais, starp citu. Un Šlesers viņam palīdzēja aiziet. Nu, jūs jau saprotat/ atceraties, ka RJL aizgāja… pa burbuli. Jau izsenis RJL bija finansiālas problēmas. Šlesers, būdams satiksmes ministrs, vienojās ar Tallink atdot līniju Rīga- Stokholma igauņiem. Pirms tam bija plānots tikai daļu RJL akciju pārdot Tallink. Vienošanās tika panākta slepenībā. Tas arī izbiedēja RJL investorus. Tādējādi tieši Šlesers un viņa partijas biedrs A. Ameriks, kurš toreiz bija Brīvostas valdes loceklis, ir vainīgi pie vietējo bankrota.
Starp citu, šis gadījums atmiņā varētu būt palicis sakarā ar RJL darbinieku reakciju. Viņi atteicās pamest “Baltic Kristina”, jo viņiem nebija izmaksātas algas un atlaišanas kompensācijas. Tas gan neliedz Šleseram deklarēt, ka viņš to vien darījis kā sniedzis jaunas, labi apmaksātas darbavietas.
Tātad… Mans retoriskais jautājums: vai ir vērts lepoties ar ārzemju prāmju operatora piesaistīšanu, ja Šlesers, esot tieši atbildīgs par satiksmes nozari, nolaida vietējo līdz kliņķim?
4. Gerhardam bija taisnība, kad viņš teica: “Lidosta var neattīstīties tik strauji, kā Šlesers paredzēja.” Ko viņš noklusē- tas ir tādēļ, ka viņš tagad ir satiksmes ministrs, nevis Šlesers.
Pieticīgs cilvēks. Par nodokļu maksātāju naudas iepludināšanu aviācijā, kura joprojām nes zaudējumus, es neteikšu neko, jo tas jau ir daudz apspriests. Par Šlesera privāto ieinteresētību airBaltic jo vairāk. Tomēr viņa metodes pasažieru piesaistei ir unikālas. Kā satiksmes ministram panākt, lai attīstās viena transporta nozare? Vienkārši- jāiznīcina otra, konkurējošā!
Tiešie starptautisko vilcienu reisi no Rīgas pirms Šlesers kļuva par satiksmes ministru.
Tiešie starptautisko vilcienu reisi no Rīgas laikā, kad Šlesers pamet satiksmes ministra krēslu.
5. Šogad, kad visur apcirpa algas, pastniekiem Latvijas Pastā tās pieauga par 20%.
Jā, pirms tam jau tās bija gigantiskas- 200 Ls pirms nodokļu nomaksas. Tagad- veseli 240 Ls pirms nodokļu nomaksas.
6. Bet jūs paprasiet dzelzceļniekiem, vai viņi balsos par manu seju un muldēšanu vai par savu algu, kas manā laikā pieauga no 250 līdz 800 latiem mēnesī.
Lūk, šo teikumu ir jāsagremo kārtīgi. Jā, algas pieauga. Bet esmu pārliecinats, ka 98% cilvēku, to izlasot, pilnībā pārprot tā jēgu. Proti, teikums sastādīts tā, ka uzreiz rodas iespaids- divi pieminētie skaitļi runā attiecīgi par laiku pirms daudziem gadiem un mūsdienām. Tā nav. Tie abi runā par mūsdienu algas amplitūdu, ko attiecīgi saņem mazkvalificētie un kvalificētie dzelzceļa darbinieki. Vidējā alga pirms pusgada bija 540-628 Ls, bet Šlesera izteikumam vajadzētu skanēt apmēram šādi:
Bet jūs paprasiet dzelzceļniekiem, vai viņi balsos par manu seju un muldēšanu vai par savu algu, kas manā laikā pieauga līdz 250-800 latiem mēnesī.
Sajutāt atšķirību?
Bet īpašu sajūsmu par godājamo Šlesera kungu noteikti izrāda [nu jau bijušie] starptautisko pārvadājumu darbinieki (sk. punktu Nr. 4).
7. Lidosta Rīga. Precīzi nulle valsts naudas jaunā termināļa būvniecībā.
…un norakstīti 20 miljoni valsts naudas, kā arī lidostas apsaimniekošanas tiesības uz 99 gadiem pāriet “privātajiem”, kaut arī investīcijas plānots atpelnīt 8-10 gadu laikā. Jā, un, pretēji agrāk teiktajam, kontrolpakete šim projektam speciāli izveidotajā meitasuzņēmumā arī piederēs privātajiem investoriem. Izrādās, tas viss ir “balta velte”.
8. Es atvedu miljoniem tūristu…
Koa? “Šlesers- raķete” reklāmas rādīja arī ārzemēs?!
9. …ar simtiem miljonu latu kabatās…
Mhm, līdz-nejēgai-bagātais Eiropas tūrists visu laiku ne sitams nebrauca uz Latviju. Bet tiklīdz Šlesers piedāvāja “Ryanair” lidojumus uz Rīgu par 8 latiem, nopirka ārzemnieks superlēto biļeti, ņēma visus savus tūkstošos mērāmos iekrājumus un devās uz Rīgu tos notriekt.
10. Man nav vajadzības biznesu taisīt no politikas.
Kāpēc tad līdzšinējā prakse to neapstiprina?
Kaut kas līdzīgs:
]]>