Kaut kas līdzīgs:
]]>
Viss eposs iesākās jau diezko sen. Tikko iestādamies skolā, ar cerību uz turpmāko trīs gadu atsēdēšanas šajā iestādē sāku savas dienas gaitas. Viss atdūrās pret lielu, treknu ablomu- Rīgas domes lēmumu naheranizēt šo skolu un līdz ar to, virkni pārējās. Slēpās šis notikums zem nosaukuma `Optimizācija` – populārs vārds, ne? 
Lai nu kā, bet caurumi šajā tā saucamajā `priekšlikumā` pastāv- sāksim jau ar to, ka tā ir pirmā skola Latvijā, kas aizsāka komerczinību apmācību vidusskolā, veiksmīgi ieviesa un izstrādāja programmas, ar nolūku atjaunot komercskolas Latvijā tādā skaitā, kādas tās bija vēl Ulmaņlaikos. Skolotājas ar savām autorprogramām un stundām, kurām līdzīgas neatradīsi… Un protams, prestižs… Kāds tas arī bija, bet tomēr bija.
Bet uzmetiens sekoja ātrs…
Lai nu kā arī ir. Emocionālas, pārdomātas, agresīvas, arī nepārdomātas akcijas no skolas puses sekoja viena pēc otras. Vēstules, runas un, pēdējais, piketiņš. Skaidrs ir viens, savas domas Aldermanes kundze (tā, kura rullē lietas) tāpat vien nepārmainīs. Vispār, skaidrs jau bija, ka neviens nemainīs domas… Lietas tiek lemtas partijas sēdēs, un nekādas runas nemainīs `balsojamo mašīnu` lēmumu. Kārtējie protesti, kārtējie bļauri… Viņ` sak`, suņi rej, bet karavāna iet tālāk.
Risinājums skolas atstāšanai? Tādu redzu tikai vienu. Iekustināt tautu un politiskus spēkus, lai skola kļūtu nevis par kārtējo ciparu slēgto skolu statistikā, neapmierināto skolēnu/vecāku/skolotāju strīdus ābolu, bet gan par politisko spēku kaujas lauku. Tad, varbūt kas mainīsies… Bet līdz tam… mm… vēl daudz kas ir jāizdara.
Šis ir tikai viegls ieskats Rīgas Komercģimnāzijas eposā, par kuru es domāju taisīt plašu aprakstu tuvākajā laikā. Manas domas, skatījums un tas, kas notiek. Kā aizpeļķijā saka – stay tuned
Kaut kas līdzīgs:
]]>Tātad, pagājis vairāk nekā pusgads kopš triloģijas “Birokrātu Pavēlnieks” pirmo divu daļu publicēšanas. Vienā no tām visa starpā bija stāstīts arī par biedra Buldozera nenovērtējamiem panākumiem starptautiskās dzelzceļa pasažieru satiksmes iznīcināšanā. Tas, ko es toreiz nepieminēju- vicemēra kungs, lai cik tas absurdi nebūtu, savā, khm, mājaslapā daļu atbildības par “nedarbiem” dzelzceļu pārvadājumu jomā centās uzvelt pašreizējajam Satiksmes ministram Gerhardam.
Gerhards acīmerdzot salasījās Šlesera nepamatotos pārmetumus un nolēma darīt ko lietas labā. Tas ir, nolēma tos padarīt pamatotus.
Ventspilnieki? Jūs mani lasāt? Cik es atceros, jums 2008. gada notikums bija vilcienu satiksmes ar Rīgu atjaunošana? Tad arī šogad pārējie notikumi paliks bešā- varēsiet balsot par pasažieru vilcienu satiksmes slēgšanu pēc vesela pusotra [!] gada pastāvēšanas. Padzīvojāt trekni?
Šai slēgšanai gan ir priekšvēsture- jau no oktobra tur gāja tikai divi pāri nedēļā. Tādos apstākļos panaivi cerēt, ka cilvēkiem radīsies ikdienišķs pieradums izmantot šo transporta līdzekli vai pat kāds pirks mēnešbiļeti. Pie tam, tur diezgan nesaprotami taksēja klāt 50 santīmus. A nahren?
Ok, pie velna Ventspili (piedodiet, ventspilnieki), tur ir osta un tā tālāk, kas neļauj “nolaist” infrastruktūru. Cits stāsts ir ar Reņģi. Arī tur tiks atcelts vienīgais dīzeļvilciens, tikai problēma tāda, ka nekas cits tur nekursē. Tas, starp citu, ir pateicoties mūsu brāļiem lietuviešiem, kuri brālīgi izdarīja visu, lai tikai poļi nedalītos savās kravās ar latviešiem. Leģendārā Baltijas vienotība. Īsāk sakot, ja tagad aiztaisīs to virzienu, lai gadā ietaupītu ~250 000 latu, tad, ja pēc 2-3 gadiem sagribēs virzienu atkal taisīt vaļā, pamatojoties uz sajāto nolaisto infrastruktūru, tās uzturētājs paprasīs astronomisku summu, mērāmu vairākos miljonos (taupība latviešu gaumē). Rezumē- visticamāk, ka nākamais vilciens pēc pēdējā dīzeļa, kas no Reņģes aties 21. februārī, būs ceļamkrāns sliežu ceļa aizvākšanai.
Gulbenes un Liepājas maršruti piedzīvojuši Autotransporta direkcijas “žēlastību”- tur vilcieni joprojām ies… až divas reizes nedēļā! Tā vien spēju iedomāties, kā, teiksim, otrdienā Rīgā ielido ārzemju tūristi (atbraukuši saskatīdamies zilizaļos AirBaltic Rīgas kubikus) un gaida nākamo- piekdienas vakara- reisu uz Liepāju turpat Rīgas Centrālajā stacijā.
Ok, labi, pieņemsim, ka tur tiešām nav ko vadāt. Bet, ja patin filmu atpakaļ, tad jāatminas, ka firmas vilciens “Kurzeme” savulaik bija teju pieprasītākais reiss Latvijā ar pamatīgu pieejamo vietu aizpildījumu. Tikmēr, lai nodrošinātu Gulbenes pasažieru komfortu un vilciens vienkārši nebūtu stāvgrūdām pilns, tika nolemts to neapstādināt nevienā pieturā starp Jāņavārtiem un Lielvārdi. Tā nu man, stulbam, aprobežotam, nekompotentam un nezinošam interneta komentētājam, rodas jautājumi. Pirmkārt, kas tas par sūdīgu menedžmentu, kā rezultātā populārs firmas vilciens pie nepilnu 30% pasažieru plūsmas krituma ir bezmaz vai jānoņem no trases? Kāpēc nevarētu ieviest pieturu Ogrē un papildu maksu par ātrumu (tādu, no kuras PV spītīgi negrib atteikties Ventspils un Liepājas vilcienos) tiem, kas no Rīgas grib ātri aizbraukt uz Lielvārdi, Ogri, Pļaviņām ar Gulbenes vilcienu?
Visu šo “optimizāciju” ieguvums gadā būs mērāms 1,5 miljonos latu. Tā, starp citu, ir smieklīga summa. Tikmēr paralēli dzelzceļiem joprojām kursē tās pašas SM finansēti autobusi, Rīgas aglomerācijā gadā dzelzceļiem atņemot pasažieru miljonus.
Krīze mūs atgriežot pagājušā gadsimta nogalē. Ja šis Autotransporta direkcijas drudža murgs tiešām tiks īstenots, tad konkrētajā nozarē situācija kļūs daudz bēdīgāka kā tā bija deviņdesmitajos. Tā būs vairāk līdzīga Otrā Pasaules kara gadu situācijai. Un to būs ar nodomu radījuši tie paši ierēdņi, kas izbazūnējuši, ka dzelzceļa pārvadājumi Latvijā ir primāri.
Lai saprastu, cik idiotiska ir PV vienošanās ar Autotransporta direkciju par nerentablo maršrutu aizstāšanu ar autotransportu- valstiskā līmenī tas izskatītos tāpat, kā ja Latvijas valdība dotos pie Zviedrijas valdības un paziņotu, ka turpmāk mūsu valdība grib valdīt tikai Rīgā un tās apkārtnē, jo reģionos tai ne pārāk vedas. Pārējo varētu savākt Zviedrija.
Rakstu vajadzēja nosaukt tā: “Pēdējā pasažieru satiksmes izd***šana”, jo pēc šīs “optimizācijas” vairs īsti nebūs ko “optimizēt”.
P.S. Kurzemes iedzīvotāji var izjust, cik stipri Rīgas kungi viņus “mīl”- viņiem no 16 vilcienu pāriem nedēļā mēneša beigās atstās tikai divus.
Kaut kas līdzīgs:
]]>
Vārda brīvība.
95. Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam.96. Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.99. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību.100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.
Zviedrijas bankas caur meitas bankām Latvijā lētos kredītus vairs nevarēs piedāvāt. Viņi pateiks: lūdzu, atdodiet vecos kredītus! Bet ar ko mēs atdosim – vai ar nekustamajiem īpašumiem? Nav, ar ko kredītus atdot! (..) Piramīda ir uzbūvēta, un tagad jāgaida, kad tā sabruks. (..) Vienīgais, ko varu ieteikt: pirmkārt, neglabāt naudu bankās, otrkārt, neglabāt naudu latos, jo tagad tas ir ļoti bīstami.”
Kautko jaunu pateica? Itnemaz, bet toreiz, DP paņēma cilvēku…
Domā, ko gribi. Policeja rūpējās par valsts drošību, vai varasvīru personiskām interesēm?
Interneta komentētājs. Valsts ienaidnieks?
Internetā ārēs ir tāda persona, kura sevi dēvē par FENIKSS. Jau tagad pateikšu- viņš ir antisemīts (riebj žīdi), patriotiski noskaņots, latvietis, homofobs (netīk homoseksuālisti) un, iespējams, rusofobs (riebj krievi/krievvalodīgie). Pienāca diena, kad viņš savu sakāmo par homoseksuāliem cilvēkiem (toreiz, kad geju/lezbiešu praids bija aktuāla tēma) izpauda vienā pašmāju portālā. Portāliņa īpašniece, vai kāda persona, ar teikšanu, izlēma, ka jāraksta papīrs policijai par RASU naidu kurināšanu. Labi. Sīkumus nepārzinu, bet beidzoties DP izdarībām pret FENIKSU, viņš internetā uzrakstīja vaļsirdīgu atzīšanos- raksts par visu, ko ar viņu darīja un ko lika darīt. Kā arī darbojošās personas un to vārdi.
Pilns raksts atrodams forumā `Zemessargs`, kura sevi nostāda kā latviešu nacionālistu forumu.
http://www.zemessargs.lv/forums/viewtopic.php?f=80&t=1455
Fragmentiņš ieskatam:
Pirmais ar mani sāka runāt Lorencs. Viņš sāka stāstīt ka viņiem tagad ir visa mana datortehnika, ka viņiem ir munīcija, ka es esmu naida kurinātājs. Viņš teica ka piedāvā man sadarboties ar drošības policiju un kļūt par slepeno aģentu apmaiņā pret apsūdzību atcelšanu. Viņš teica ka par munīcijas glabāšanu lietu izbeigs, bet par komentāriem gan sūtīs tālāk. Bet ja es nepiekritīšu sadarboties, tad viņi uz mana datora un datu nesējiem sakopēs visādas nelikumīgas lietas, bet man par to nāksies atbildēt. Ja nepiekritīšu sadarboties, viņi izmantos savas tiesības mani ievietot izolatorā uz 48 stundām, kā arī savas mantas es atgūšu tikai pēc pusgada vai vēlāk, jo likums viņiem ļauj viņas tik ilgi turēt policijā. Es teicu ka apdomāšu piedāvājumu.
Blogeri. Tautas ienaidnieki?
Interneta blogeris, kurš sevi dēvē par Krizdabz www.krizdabz.lv piedāvā blakus saviem rakstiem izvietot arī Ierindas Pilsoņa (nejauciet, šajā blogā darbojas cits Ierindas pilsonis) ierakstus par savām domām par valsti un tajā notiekošo. Protams, jebkuras skaļāk paustas domas par valstī notiekošo ieninteresē arī varas orgānus.
Fragments:
Vai jūsu segvārds ir Ierindas pilsonis?(..) Un tad sekoja jautājumi, kurus es uzreiz pat nesapratu – kas jums drukā rakstus? Pārprasīju, ko viņš ar to domā? Nu jūs uzrakstāt, bet kas drukā? Ar kaunu nācās atzīties, ka sekretāres man nav un drukāju pats. Bet kas jums ievieto rakstus internetā, kas nosūta jūsu rakstus? Te nu man pielēca, ka inspektors uzskata mani par nespējīgu nospiest dažus taustiņus uz klavieres vai arī par tik atpalikušu, ka nevaru iemācīties, kā lieto e-pastu. (..) Parunājām vēl par šo un to, piemēram, kuras valsts vai kāda politiska grupējuma uzdevumā es strādāju (vārdi citi, bet doma tāda), vai es tiešām varu izpildīt savus publiskos izteikumus u.t.t., par politiku vispār, par likumdošanu, par finansēm. Jutu, ka sākam kult tukšus salmus un apspriest manus no konteksta izrautus izteikumus un piedāvāju inspektoram izlasīt visu ko esmu rakstījis.
Pilns Ierindas Pilsoņa raksts par viesošanos atrodams Krizdabz blogā-
http://krizdabz.lv/2009/09/16/drosibas-policija-%E2%80%93-skats-no-malas/
http://krizdabz.lv/2009/09/14/par-drosibas-policiju-un-revolucijam/
Rezumē- filtrējiet visu savu tekstu. Pat daži vārdi, kopējajā rakstā/komentārā var ieinteresēt institūcijas.
DP par apgalvojumiem, ka tā apdraud vārda brīvību, draud sodīt
Un pats skaistākais. Policeja apgalvo, ka sodīs visus, kas izsakās ka tā apdraud vārda brīvību.
Tai pat laikā DP neizslēdz iespēju, ka tiks sākti kriminālprocesi pret cilvēkiem, kas rakstus par D.Smirnova aizturēšanu internetā komentējuši ar tādām frāzēm kā «Dmitrijs Smirnovs visu pateica pareizi. Latvijai draudot Īslandes liktenis» vai «Drošības policija Latvijā cenšas atjaunot totalitārismu, liedzot cilvēkiem tiesības uz vārda brīvību».
Šis ir tiešam fantastisks murgs — izsaki viedokli, ka DP valsti virza totalitārisma virzienā un DP, tāpat kā autoritārās un totalitārās valstīs, pārkāps vārda brīvību un vajās viedokļa paudējus
Kaut kas līdzīgs:
]]>Pēdējā sezonas aktualitāte ir sporta veids ar nosaukumu- glābjam Pareksu! Bet ne par to tagad ir runa.
Lūk, tā partija, kura dēvējas par nacionālu ir izlēmusi, ka jāsāk beidzot bīdīt kādas lielas lietas. Nu tā, lai tauta pamana viņu eksisteni un uz nākamajām vēlēšanām izvēlās viņus par saviem priekšstāvjiem. Tā lielā lieta ir ideja par tautas prezidentu! Kas slēojas zem šā nosaukuma? Nekas vairāk kā Latvijas kā parlamentāras republikas nomaiņa uz prezidentālu republiku, kur cilvēki varēs ievēlēt prezidentu, kuram būs garas rokas un spēcīgs vārds daudzās lietās, stipri lielāka teikšana nekā pašreiz. Tā sanāk… kautgan viņi paši šo lietu formulē tikai kā Satversmes grozījuma projektu par tautas vēlētu prezidentu un viņa pilnvaru paplašināšanu.
Nē, dārgie biedri, uztraukumam vēl nav pamata. Nekas vēl nav apstiprināts un nebūs vēl tuvākajā laikā. Jo ir palaista kampaņa (www.tautasprezidents.lv), kura aicina cilvēkiem parakstīties par tautas referenduma sākšanu.
Kāpēc man tik ļoti nepatīk šī ideja?
Ārkārtīgi vienkārša ir atbilde- ja tauta nav spējīga ievēlēt jēdzīgu saeimu, tad kur nu vēl prezidentu.
Lai arī viss šis projekts ir radīts ar labākajām vēlmēm, labot situāciju valstī, tas tā nebūs! Cik zinam, tad partijām, ja ļoti vajag, atradīsies lielas naudas (Šlesers, Ventspils, maskava… visi nosponsorēs), lai palaistu tik spēcīgu tiešu un netiešo kampaņu, ka vidusmēra latvietim nekas cits neatliks kā nobalsot par vienu no tiem daiļrunīgajiem kandidātiem. Šī prezidenta lieta pavērs vēl plašākus apvāršnus valsts pilnīgā izzagšanā. Viens cilvēks ar tik plašām pilnvarām… domā par to nesapņo tumšos vakaros mūsu varturi? Projekts paredz pārāk lielu varu prezidentam (kas var būt labi, ja tur sēž sakarīgs cilvēks). Mūs VL aicina atgriezties pie ulmaņlaikiem, kad Ulmanis būdams valsts galva un premjers bija paņēmis varu savās rokās. Vadonisms. Tikai ar ko šīs vadonisms atšķirsies no tiem laikiem? Ar vienu cilvēku- Ulmani. Šoreiz nebūs prezidents valsts glābējs, tas būs kāds, kuram bizness ir pāri visam.
Spēks, lai ir ar jums.
Kaut kas līdzīgs:
]]>Ir priekšvēlēšanu laiks.
Visi ir noguruši no rutīniskā krīzes ritējuma pār mūsu varžacīm. Liekas, tas nekad nebeigsies. Bet ne šobrīd. Šodien, pirmo reizi pēc ilgiem un grūtiem laikiem, mūsu perspektīvas mālē tik košās un dzīvespriecīgās krāsās, ka mūs varētu apskaust dajebkurš. Pie tam, šis pozitīvisms, uzlīmēts vai kā citādi piestiprināts, staro no katra staba, reklāmas dēļa, televizora, darbotiesspējīga radio aparāta, sienas utt.. Tie, kas ievilkuši mūs tajā dē, kur mēs šobrīd esam, solās mūs glābt, jo nu viņiem ir pieredze un zināšanas. Citi savukārt ļaušot mums kļūt par viņu piesaistīto investoru darbaspēku, un tad mēs dzīvošot pārticībā. Tie, kas skaitās labējie, solās arī uzvesties kā labējie! Uh, nespēju vien sagaidīt!
Es neesmu tik naivs, lai domātu, ka citur nav priekšvēlēšanu aģitācijas. Tomēr citur ļaudis solījumu jūrai prasa kaut kādu ekonomisko un politisko segumu.
Mums, protams, neaiziet līdz tādām kampaņām ka pirms ASV prezidenta vēlēšanām. Tur iztērēja ķīpām naudas. Bet ievēlētais sāk pildīt solījumus, kurus deva. Vai pie mums tā notiks, man sāk rasties šaubas, jo mūsu nacionālajās aģitācijas tradīcijās nav nozīmes solījumu saturībai vai izpildei. Galvenā priekšvēlēšanu cīņa šeit neizpaužās kā orģinālu ideju ģenerēšana vai turēšanās pie veciem principiem, taktiski noformulējot savu pozīciju tā, lai piesaistītu svārstīgos vēlētājus. Šeit uzvar tas, kurš cilvēku pilnā vietā uzlīmē lielāku plakātu ar savu ģīmi, kuŗš šo pašu fizionomiju, cildinošu un tukšu, bieži vien pat melīgu tekstu pavadījumā biežāk atrāda TV, kuram izdodas dot vairāk stulbu, pilnīgi nereālu, neargumentētu un absolūti nevajadzīgu solījumu.
Latvieši joprojām ir iezemieši. Atnāk 16. gs. eiropietis kādas žilbinošas personas veidolā, atstiepj pāris neredzētu, spīdīgu lietiņu. Sākumā latvietis priecīgs, bet laika gaitā viņš attopjas kā vergs uz vairākām paaudzēm. Man gribētos gan ticēt, ka neesam tik neaptēsti un atpalikuši, bet, pagaidām, viss liecina par pretējo…
Nākamā rakstu sērija, episkā triloģija “Birokrātu Pavēlnieks”, tiks veltīta vienam no t.s. “Eiropiešiem”. Kāpēc viņam vienam? Nogulēju es. Varētu až doktora disertāciju par katras partijas nepilnībām un noklusētajām lietām attiecībā uz aģitāciju sarakstīt. Bet vairs nav laika. Šis darbonis, protams izceļās šajā ziņā visvairāk. Man ir arī zināmas un pamatotas bažas par manu un manas tik mīļās apkārtnes nākotni gadījumā, ja viņš panāks savu. Es domāju, ka sapratāt, par kuru kas būs… 
Kaut kas līdzīgs:
]]>“Ну, что ты молчишь?! Сколько тебе надо?”
“Debils neesi? Cik biļetes tad var nopirkt par 50 santīmiem?!” Es… nodomāju. Vēlāk gan nožēloju, ka nepateicu, jo nebija spēka strīdēties.
“Одну, б…!” es atcirtu, saņēmu ilgi gaidīto papīra strēmeli un devos apsēsties uz vietu, ko man pēc dažām minūtēm tāpat atņems uzstājīgs pensionārs ar klasisko klaigāšanu pa visu autobusu “Jaunatne gan nekaunīga palikusi! Vecam cilvēkam vietu nedod!” (it kā “jaunatne” nemēdz būt nogurusi).
No sākuma gribēju ar šo stāstu ievadīt pavisam cita veida bloga ierakstu par citu tēmu. Un šoreiz- lai nomētā mani ar bundžām- rakstīšu es pozitīvi. Un pozitīvi es rakstīšu par… e-talonu.
Kad man kārtējo reizi nepamatoti uzbrauca autobusa šoferis, pie sevis nolēmu piekāst “Rīgas satiksmi” un visur turpmāk doties kājām. Bet drīz pienāca laiks, kad atkal biju spiests braukt ar RS, ņēmu savu prihvatizēto etalōnu un devos pie pazīstamās sievietes stūra kioskā, tur uzpildot savu plastikāta draugu, tādā vīzē izvairoties no riska kontaktēties ar atpalikušiem transporta vadītājiem (lai mani nepārprastu- noteikti neuzskatu visus RS darbiniekus par idiotiem, bet atsevišķi darboņi, diemžēl, viņu vidū tādi ir- kā jau pasaulē tas iekārtots). Iemēģinājis roku etalōna lietošanā, sāku nopietnāk apsvērt sistēmas plusus un mīnusus.
Sākumā bija gaisma. Pēc tam Visaugstākais radīja konduktortantiņas, kas andelēja miniatūras papīra biļetes par demokrātiskām cenām. Šos laikus atceros ar patīkamu noskaņu, jo transports bija nedaudz tīrāks un konduktori paši par sevi by deafult- draudzīgi. Bet šos jaukumus varēja baudīt tikai tad, ja transporta salons bija pustukšs. Bet komunālais transports nebūtu tas, kas tas ir, ja tas (gandrīz) vienmēr nebūtu pārpildīts. Tad bija vaļa problēmām. Konduktor-s/e nav dumjš dzīvnieks, neies jau grūstīties un mīcīties, jo tas neietilpst viņa/s pienākumos, sēž sava sāniskajā krēslā kā cara dēls/ princese un gaida, kad pilsoņi izlauzīs logu uz Eiropu pēc biļetes. Kad esi beidzot dabūjis dievišķo braukšanas talonu, tev neviens nejautā, kur gribi stāvēt, atliek ieķerties kādā statiski nofiksētā priekšmetā un stāvēt turpat ejā. Tad katra jauna pietura nes vēl 20-30 brauktgribētājus, kuri arī mēģinās cīnīties par ceļu pie biļetes, bradājot pa tavām kājām un, vajadzības gadījumā, iegrūžot tevi kādam klēpī.
Bet visam labajam, tāpat kā sliktajam un visādam citādam, pienāk beigas. Nāca dzeltenie printeri, saukti par kompostieriem. Tādi bezpersoniski, nevarēja ar viņiem ne par laiku, ne politiku parunāt. Man šie pie sirds negāja, kaut vai tāpēc, ka iemiesoja to pašu problēmu, ko es jau aprakstīju augstāk, tikai vieglākā formā, jo pie tiem radās rindas. Kāpēc? Atbilde ir banāla un triviāla- nu nevarēja nafig to biļeti tik šaurā šķirbā iebāzt. Pašam bija problēmas ar to. Tu iekāp [dod Dievs] pustukšā trolejbusā, pieej pie dzeltenā brīnuma, kamēr gāji, trolejbuss jau sācis kustēties, un mēģini viņā iebāzt savu mikroskopisko talonu. Sākumā dari to ar bezrūpību, bet, kad neizdodās, sāc saspringti koncenrēties, jo viss piedevām vēl kratās braukšanas dēļ. Pēc minūtes un ilgiem, nesekmīgiem mēģinājumiem jau tevi uznāk niknuma lēkme un tu gribi to dzelteno sūdu izmest pa aizvērto logu.
Tas viss var šķist bleķis, jo dzirdēts, ka etalōna ieviešana pie mums esot bijusi blēdība vai nepareizs menedžments, jo iztērēts daudz vairāk naudas, nekā kaimiņos. Nevaru likt roku uz sirds un teikt, ka tā nav. Bet gribu atgādināt, ka Rīga ir lielākā pilsēta visā Baltijā, un pēc ritošā sastāva daudzuma, ko Rīgā vajadzēja aprīkot ar šo sistēmu, neviena cita pilsēta pat tuvu nestāv. Un pie mums dajebkas ir dārgāks.
Tāpat man patīk, ka manis pirktās biļetes, neatkarīgi no to veida, ir piesaistītas man pateicoties personalizētajai biļetei. Un validēšana ir ērta (pierādījums), utt. Ir arī trūkumi, bet par tiem šodien nerunāsim. Kopumā man tas viss šķiet pozitīvi. Gribēju tikai atgādināt, ka pie mums notiek kaut kas labs.
P.S. Šī nav SIA “Rīgas satiksme” reklāma, un es neesmu minētā uzņēmuma darbinieks, kā arī neesmu nekā citādāk ieinteresēts šī uzņēmuma tēla uzlabošanā.
Kaut kas līdzīgs:
]]>
Piemēram, kuru gan tagad satrauc inflācija? Nafta ir lēta kā pagales, bet es neredzu, ka kāds būtu sajūsmā. Pie vainas- vispasaules krīze, kas, apkarota globālos līmeņos, ir atradusi pēdējo bastionu, kur ar to vēl nejēdz cīnīties- Latviju. Un ko gan lielais letiņš no Jēkaba ielas krīzei padarīs- ar mēslu dakšu šo nenodurt, ekonomistus klausīt neļauj pašcieņa, nav kur raust naudu pašvaldību vēlēšanu kampaņām… Bet vislielākais no lielajiem latviešiem, sirmais, krīzēs, privatizācijā un citos ekonomikas s**os rūdītais Līderis dīkā nesēž. Nu būs tik spēcīga politiskā paņemšanās apņemšanās, tik spēcīga, ka nevienam ij pīkstēt nebūs lemts. Jostas savilksim tik vareni, ka rādītājpirkstu cauri izbāzt nevarēs. Tostarp masu medijiem arī savilksim tās jostas vareni, tikai ap kaklu- Līderis tāpat ar viņiem runāt īpaši negrib, tāpēc viņi savu eksistenci neattaisno.
Rīgas dome? Lai izsaimnieko naudu tagad, bet pēc tam cieš badu. Tas ir plāna pielikums, lai veicinātu Latvijas teritoriālo vienotību- redzēsiet, kā rīdzinieki pēc gada metīsies no pārapdzīvotās un nabadzīgās Rīgas uz Latgali. Ja nesanāks- Latgali pārdot Baltkrievijai, par iegūto naudu izsludināt konkursu „Par profesionāla tulka algošanu Finanšu ministrijā” un lepni noraidīt visus pārmetumus par kompetences trūkumu.
Tikām pa Rīgas ielām klīst izsalkušu tumsoņu bari un pikti taujā izredzētajiem:„Kāda velna pēc tā stikla lauska „Gaismas pils” joprojām top?!” Uz ko augstākie spēki atbild: „Gaismas pils celtniecībai budžets tika apgraizīts drakoniski- noņēmām 2,7 milj. no jau tā vājā 27 miljona budžeta, kas bija paredzēts celtniecībai!”. „Tā taču ir piektā daļa!!!” sašutis iesaucās mūsu ekonomikas ministrs.
Liellatvieši arī atklāja, ka, atlaižot dažus simtus mentu un pažarnieku, var ietaupīt kaudzi naudas. Līderim goda lieta parādīt, ka viņš māk ietaupīt vēl labāk- viņš samazina tēriņus bezdarbnieku pabalstam un uz 5 minūtēm sajūt, ka viņš ir īstajā vietā.
Latvija- tā nav vienkārši kaut kāda ģeogrāfiska kontūra uz globusa. Tā nav sīka valstiņa pie sīkas jūriņas ar īsu vēsturi. Latvija- tas ir politisko notikumu žanrs, īsts blokbāsters ar asu sižetu, farsa un traģēdijas elementiem. Pie mums garlaicīgi nav. Mēs esam īpaši.
Kaut kas līdzīgs:
]]>
Lūk, kad esam tur, kur esam, tad jau darba devējs nonācis Dieva augstumos. Kur labāk maksā, tur pat par pastnieka darbu iet sīvs cīniņš. Nu, precīzāk, pēc principa “Kurš piemais brauc, tas pirmais maļ”. Un, jā, ar to arī pamato šo dokumentu vajadzību, sak’, varot saprast, kurš labāks kandidāts, un vai kandidāts vispār māk rakstīt… Neskatoties uz to, man šķiet, ka figņa tā ir, nekas vairāk.
Pieņemsim, es gribu būt tas pats pastnieks. Sākumā CV ietvaros man nez kāpēc ir jāpastāsta, kādu pamatskolu kad esmu beidzis, kādas ir manas intereses, varbūt es mākot kādu mūzikas instrumentu spēlēt. Baigi tas kādu tādā darbā interesē? Kāpēc tad nevar kā vecajos labajos laikos, kad aizgāja pie darba devēja un to visu viņam acīs pateica? Ā, starp citu, daudzviet tieši tā arī notiek- sākumā aizsūta CV, bet pēc tam visu tur rakstīto atreferē kādam personāldaļas vadītājam…
Motivācijas vēstules vispār ir pārākajā pakāpē foršas. Ja no CV vēl var izspiest kādu objektīvu informāciju, tad no motivācijas vēstules… Nu, neviens pat īsti vairs neslēpj, ka tajās sevi jāliela, cik daiļrunīgi vien iespējams. Mēģināšu iztēloties, kāda motivācijas vēstule būtu jāuzraksta, lai kļūtu par pastnieku:
Par sevi es varu teikt… Eh, nu es nezinu, ar ko lai sāk. Nu, teiksim tā- man ir muskuļi kā Hēraklam. Mani draugi, kuri ir deputāti un oligarhi, mani dievina un ir iesaukuši par “Misteru Visumu”. Man ir doktora grāds kodolfizikā, un mans IQ ir 199. Es vienmēr staigāju uzvalkā, braucu savā “Jaguārā”, tāpēc domāju, ka nedarīšu kaunu “Latvijas pastam”.
Kas mani motivē iestāties darbā Jūsu uzņēmumā? Lieliskā pieredze, ko es iegūšu, jauni draugi, un vēl tāds sīkums- šinī sasodītajā valstī valda bezdarbs, un man nav ko rīt!!!
Kaut kas līdzīgs:
]]>
Tagad pasaules lielvaras dala pa jaunu pasauli. Nebūtu nemaz nekāds brīnums, ja pēkšņi atklātos, ka kādā G8 sanāksmē tiktu parakstīts tāds pats pasaules sadales plāns, kā starp nacistisko Vāciju un komunistisko Krieviju pirms otrā pasaules kara, kas ir pazīstams zem nosaukuma ‘Molotova-Rībentropa pakts’. Krievija intensīvi cenšas atjaunot ietekmi postpadomijas valstelēs, ieskaitot mūsu pašu Dievzemīti, kur aktīvi rosās piektā kolonna, kas ir pazīstama ar koudneimu ‘Krievvalodīgie’. SŠA (Aizpeļķija/Lielā zeme aiz dīķa/Lielo iespēju zeme utml.) atkal kačā pravas visur, kur vien tā var ielīst. Sākot ar Irākiešu čakarēšanu un beidzot ar savu čupačupu pretgaisa aizsardzības raķešu iestūķēšanu svešā pakaļā valstī. Tad vēl pa vidu Anglija cenšas ko sadarīt savās bijušajās kolonijās iekš nēģeru zemēm… Ideāli ne! Sieg Heil! Par lielu impēriju!
Te nu gribot negribot jāsāk domāt, vai vispār mazām tautām un valstiņām ir jēga maz pastāvēt, ja tāpatās tās dancinas visas lielākās valstis? Vai tiešām mazajām tautām sapņi par savu valsti nav piepildāmi? Ok, jūs teiksiet, ka daudzām mazajām tautām ir paveicies un tām ir sava valsts. Nu, tās pašas Baltijas valsteles. Es teikšu jā. Jā, mums ir sava valsts, bet vai mēs esam noteicēji savā valstī? Vai mēs spējam teikt nē lielvalstu ietekmei? Vai mums obligāti jālien pakaļā katrai lielvalstij, kura gatava uz mums pat paskatīties? Latvija ir maza valsts, tā grīļojas kā zāles stiebriņš pa vējiem, kurus pūš lielās valstis. Parasti, tās cenšas vilkt to deķi uz savu pusi…
Tieši tāpēc, mazām valstīm ir jādara viss, lai tās būtu tieši tik lielas, lai tās nepamanīt un aizmirst nebūtu iespējams. Mums ir paveicies ar ģeogrāfisko novietojumu. Mēs atrodamies starp Eiropu un Krieviju. Tas nemaz nav tik slikti (no ekonomiskā un tranzīta viedokļa), ja to prastu pielietot. Bez visām šitām Eiropas savienībām, kur tev vācieši diktē kā pareizi jābaro sava cūku, kā pareizi jāēd, kā pareizi jātaisa pēcnācēji- Eiropas pilsoņi pēc visiem Eiropas standartiem.
Mazām tautām nebūs miera šaj zemē, pat ja tām būs sava valsts. Nekad. Tās ir lemtas mūžīgai cīņai par savu izdzīvošanu un elementārām brīvības izpausmēm, līdz brīdim, kad cilvēce un lielvaras sapratīs, ka visi tomēr esam cilvēki un vairāk vai mazāk vienādi. Ar tādām pašām vēlmēm, alkām, sapņiem un vājībām.
Deep Purple – Child in time
Kaut kas līdzīgs:
]]>