Īsi par sabiedrības šķelšanu

Nav šaubu, ka mūsu sabiedrība ir sašķelta. Toties var diskutēt par faktoriem, kas to šķeļ. Manuprāt, viens no tādiem ir masu mediji, kas, cīnoties par izdzīvošanu, ziņo to un tikai to, ko grib uztvert auditorija.

Diena, kad mirst dvēsele.

Piedzimšana. Bērnība. Briedums. Vecums. Nāve. Cilvēka liktenis. Neizbēgams un vienlaicīgi pozitīvs un depresīvs savā būtībā. Cits ir laimīgs, ka viņam dota iespēja dzīvot uz šī Ēdenes dārza, ko sauc par Zemi. Cits atkal jūtas bezspēcīgs un nolemts mūžīgām ciešanām un mokām šajā dieva pamestajā nostūrī. Kāds nu kuram liktenis neizbēgamais.

Neko neizsakošs notikums.

Rītausma, ievelku dzestro ziemas rīta gaisu krūtīs. Šodien, manā nenozīmīgajā dienā esu izdarījis sev nozīmīgu notikumu, kas citiem neko neizsaka. Šī necilā vietnīte tika noemigrēta uz svaigu hostingu, itkā labāku… Vienkāršiem lasītājiem tas neko neizsaka un neizsaka arī tiem, kas datoros urķējas biežāk nekā savā ledusskapī. Tas ir mans notikums, tikai manām acīm domāts. Neko [...]

Kad ir p0hujs.

Ir tāda anomālija cilvēkiem novērojama, kuru konkrētāk kā pohujismu nosaukt nevienam nav izdevies. Tā ir tāda dvēseles fāze, kad cilvēkam atslēdzas smadzeņu daļa, kura uztraucas. Tad cilvēkam iestājas vienaldzība pret visu vai konkrētu objektu/subjektu/notikumu/mājdzīvnieku.

Lūgtum pievienoties globālajai opozīcijai!

Es apkārtējajiem laikam jau līdz ūkai reižu esmu klāstījis, kā man riebjas globalizācija. Interesanti, ka šinī vietnē es to plašos mērogos vēl neesmu darījis. Šī absurdā situācija ir jālabo. Un atkal- zemāk rakstītais ir pilnīgi nekompotenta cilvēka subjektīvais viedoklis.
Pa priekšu vērts dot vārdu wikipēdijai:

Globalizācija ir daudzšķautnains process, saistīts ar ekonomiskajām, sociālām, tehnoloģiskajām, politiskajām [...]

TV šovi- tautas nomierināšanas līdzeklis.

Ieslēdzu televizoru. Domāju, tā beidzot varēšu nomierināt nervus. Bet tur rāda, kautko… tās ir reklāmas. Dienišķā un neatņemamā kapitālisma sastāvdaļa, bez kura pasaule nav iedomājama. Tur reklamē šovus… kautkādus šovus, kur tauta dzied ar tā saucamajām zvaigznēm, kur pilsētas savā starpā karo… būtu jau jauki, bet tas galvenais ieroci ir dziesma. Tad vēl kāds latvju [...]

Modernās un mūžīgās vērtības.

Šodien, kādā spontānā izkretinizācijas brīdī es sapratu, ka viens no vērtīgākajiem cilvēces izgudrojumiem, blakus ritenim un svirai, ir pārnēsājamais mūzikas atskaņotājs. Dajebkāds. Ja tu, cilvēks, gribi pārtraukt nepanesamu sarunu, tad tev atliek vien pateikt kādu stingru frāzi un, izmantojot oponenta šoka brīdi, iebāzt austiņas ausīs un uzgriezt ko nu tur katrs klausās uz pilnu klapi. [...]

Vienam ļauts otram nē?

Kā jau mēs visi ļoti labi zinām, ka mūsdienās un ne tik mūsu dienās vienmēr ir bijis tā, ka kādam skābeklis vienmēr ir bijis piegriezts vairāk un citam mazāk. Pārsvarā šādas skābekļa padeves brīvību bauda tie, kuri izjūt palielinātu kabatas spiešanu vai lielākas varas privilēģiju. Viņi, lielākoties ir tie, kuri liek mūziku pārējai ļaužu massai. [...]

Godmaņa īstā seja?

Jā, tas tik ir premjers. Godmanis. Nabagam vienmēr liek savākt mēslus, gan tiko pēc neatkarības atgūšanas un tagad, kad valstī valda pašu valstsvīru radītā krīze. Godmanis kā premjers mani fascinē. Viņš ir tik rafinēts, ka bail paliek. Kad TV reportieriem tomēr izdodas noķert Godmani starp īsajiem starpkabinetu pārskrējieniem, viņam vienmēr rokās ir nevāja kaudze ar [...]