Protams, daudzi latvieši ir aizkaitināti par Zemgales ziņu portālā ievietoto klaji pretlatvisko viedokli apgalvojuma formā. Var teikt, ka rakstā ir gan ignorēti vēsturiski fakti, gan trūkst elementāras loģikas. Nebūs nošauts greizi arī tad, ja kāds norādīs, ka deportācijās, protams, bija padomju varas ieinteresētība, tikai tam nav nekāda sakara ar nacistiem un Otro pasaules karu. Nebūs grēkots, norādot, ka vispār ir grūti saprast, ko autors ir vēlējies pateikt, jo, lai arī kādas gaisa pilis viņš celtu, tekstā nav nekā, kas noliegtu, ka deportācijas ir bijušas kara noziegums, bet tas netraucē zākāt visus, kuri tās piemin. Visbeidzot var rezumēt, ka tas ir klaji neizglītota cilvēka viedoklis, kaut vai tāda sīkuma pēc, ka gara nedarba tēvs, raksturīgi savai sugai, nezin atšķirību starp fašismu un nacismu (man, starp citu, bija jautri un aizraujoši palasīt, kā pie Padomju armijas zvērībām pret civiliedzīvotājiem atkal jau izrādījās vainīgi nacisti). Tomēr tekstā ir zināma daļa taisnības.
Paskaidroju. Citos gadījumos šāda veida pilsonis cilvēkveidīgais, dzimtenes dezinformatīvās telpas un ģimenes tradīciju motivēts, izsper kaut ko galīgi aplamu un provokatīvu par vēsturi vai tiesībām pret valsti, kas no pretējās puses izsauc uz emocijām bāzētu atbildi, piemēram: “Vot tevi lopu vagonā un uz roģinu palīdzēt apgūt neskartās dabas agātības starp Vladivostoku un Jakutsku!” Līdz šim vismaz es biju domājis- lai arī cik vietā tas pateikts, tomēr liekas nedaudz nekorekti un brutāli. Kaut kā necivilizēti tā būtu darīt, ne?
Un te atnāk šitāds Jefimovs. Būdams krievvalodīgais, paziņo, ka tamlīdzīgas deportācijas ir humānisma akts. Man, savukārt, gribas vilkt paralēles ar mūsdienām. Viņš saka, ka 1941. gadā te bija piektā kolonna. Es saku- tāda te ir arī tagad, un viņš ir fragments, kas to veido. Rakstā teikts, ka tā traucēja normālai valsts funkcionēšanai un drošībai, identiska situācija ir arī šodien (skolu reforma 2004. gadā; Tallinas grautiņi; prokrieviskas partijas, kuras, apejot likumu, daļēji finansē sveša valsts). Jefimovs apgalvo, ka deportācija bija nepieciešama un tai vajadzēja būt vēl plašākai, bet te nu var viņam nepiekrist, jo ir tāda lieta kā nevainības prezumpcija. Tomēr, ja no viņa perspektīvām tamlīdzīgi akti ir pieļaujami un normāli, un viņš pats atdzīst, ka nav vienisprātis ar pastāvošo varu- kāpēc gan viņu pašu neizraidīt no valsts tikpat pazemojošā veidā? Es saprotu, ka tas nenotiks, bet vai autoram, ņemot vērā viņa uzskatus, būtu pamats par tamlīdzīgu vēršanos pret viņu sūdzēties? Jo 1949. gadā, cik zinu, karš jau bija beidzies, bet deportācijas- nē. Un visi taču būtu apmierināti- gan sirdīgie latvieši, kuri vēsturi nav mācījušies no padomju laikrakstiem, gan izsūtītais autors, kurš varētu priecāties par to, ka Latvija beidzot pārņem viņa mīļotās valsts tiesību praksi.
Kaut kas līdzīgs:
]]>
Kaut kas līdzīgs:
]]>Pēdējā sezonas aktualitāte ir sporta veids ar nosaukumu- glābjam Pareksu! Bet ne par to tagad ir runa.
Lūk, tā partija, kura dēvējas par nacionālu ir izlēmusi, ka jāsāk beidzot bīdīt kādas lielas lietas. Nu tā, lai tauta pamana viņu eksisteni un uz nākamajām vēlēšanām izvēlās viņus par saviem priekšstāvjiem. Tā lielā lieta ir ideja par tautas prezidentu! Kas slēojas zem šā nosaukuma? Nekas vairāk kā Latvijas kā parlamentāras republikas nomaiņa uz prezidentālu republiku, kur cilvēki varēs ievēlēt prezidentu, kuram būs garas rokas un spēcīgs vārds daudzās lietās, stipri lielāka teikšana nekā pašreiz. Tā sanāk… kautgan viņi paši šo lietu formulē tikai kā Satversmes grozījuma projektu par tautas vēlētu prezidentu un viņa pilnvaru paplašināšanu.
Nē, dārgie biedri, uztraukumam vēl nav pamata. Nekas vēl nav apstiprināts un nebūs vēl tuvākajā laikā. Jo ir palaista kampaņa (www.tautasprezidents.lv), kura aicina cilvēkiem parakstīties par tautas referenduma sākšanu.
Kāpēc man tik ļoti nepatīk šī ideja?
Ārkārtīgi vienkārša ir atbilde- ja tauta nav spējīga ievēlēt jēdzīgu saeimu, tad kur nu vēl prezidentu.
Lai arī viss šis projekts ir radīts ar labākajām vēlmēm, labot situāciju valstī, tas tā nebūs! Cik zinam, tad partijām, ja ļoti vajag, atradīsies lielas naudas (Šlesers, Ventspils, maskava… visi nosponsorēs), lai palaistu tik spēcīgu tiešu un netiešo kampaņu, ka vidusmēra latvietim nekas cits neatliks kā nobalsot par vienu no tiem daiļrunīgajiem kandidātiem. Šī prezidenta lieta pavērs vēl plašākus apvāršnus valsts pilnīgā izzagšanā. Viens cilvēks ar tik plašām pilnvarām… domā par to nesapņo tumšos vakaros mūsu varturi? Projekts paredz pārāk lielu varu prezidentam (kas var būt labi, ja tur sēž sakarīgs cilvēks). Mūs VL aicina atgriezties pie ulmaņlaikiem, kad Ulmanis būdams valsts galva un premjers bija paņēmis varu savās rokās. Vadonisms. Tikai ar ko šīs vadonisms atšķirsies no tiem laikiem? Ar vienu cilvēku- Ulmani. Šoreiz nebūs prezidents valsts glābējs, tas būs kāds, kuram bizness ir pāri visam.
Spēks, lai ir ar jums.
Kaut kas līdzīgs:
]]>Pēdējās divas nedēļas visādā ziņā bija ļoti izglītojošas. Ne tikai tādā tāpēc, ka man nebija laika un spēka piesēst pie datora un uzrakstīt kārtējo daļu no rakstu sērijas, jo mani visādām negantām metodēm spīdzināja vidusskolā (vēl saka, ka mums izglītības sistēma čābīga). Nē. Visai latvju tautai tika darītas zināmas interesantas lietas.
Piemēram, pēdējās divās nedēļās es uzzināju, ka ar bijušajiem čekistiem tagad tiekas tikai labi cilvēki. To mums vēstīja gudrais, zinošais un visādā citā ziņā lielais Kalvītis.
Deputāts Kalniņš savukārt darīja zināmu to, ka galvenais kritērijs, izvēloties Trīszvaigžņu ordera kavalierus, ir tas, vai pretendents nav nodarījis Latvijas Republikai neko sliktu.
Koķes kundze arī atzīmējās- viņasprāt, skolotāji esot slinki.
Ušakova kungs ar vienu tēzi revolucionāri mainīja mūsu priekšstatus uzreiz divās pozīcijās: vēsturē un loģikā, pasakot, ka, ja PSRS armija nebūtu “atbrīvojusi” Latvijas teritoriju no fašistiem, tad tagad Latvija nebūtu neatkarīga valsts. Vēl jo vairāk, nebūtu arī Rīgas (tpu, a es vot visu dzīvi domāju, ka tieši vācieši dibināja Rīgu). Par latviešu katastrofālas politiskās gribas trūkumu liecina tas, ka pēc tamlīdzīgiem izteikumiem godājamā mēra māja joprojām stāv nenosvilināta.
Runājot par katastrofām, mēneša sākumā tika prezentēts jaunais Rīgas zīmols. Voalā!
Jā, jā, šī te brīnuma atrādīšana ārzemēs katram rīdzeniekam izmaksās gandrīz 7 latus. Tā kā- vai nu noelsies no sajūsmas, vai ej kārties. Kāpēc TAS ir tāds, kāds TAS ir? Jo tas patīk Flikam. Patiesībā, skatoties uz šo garadarbu, tā vien rodas aizdomas, ka pats Fliks to ar grāmatu “Paint for Dummies” pie rokas būtu uzmeistarojis kādas kafijas pauzes laikā. Nemaz nepretendēju uz kāda speciālista statusu, bet ir skaidri redzams, ka logotipā teksts nav izlīdzināts pret kādu malu, trešdaļu likums ir pilnībā ignorēts, burti, spriežot pēc atšķirīgā attāluma attiecībā vienam pret otru, no sākuma uzrakstīti katrs atsevišķi, bet pēc tam ar brīvu roku visnotaļ nesekmīgi sakārtoti tekstā. Pieņemu, ka Enzelīns un citi mūsu dižie valodnieki rotē kapā, jo sapārot divu vārdu devīzē divas valodas nav labais tonis.
Dusmīgs neesmu tikai es, bet arī vietējie reklāmisti. Izņemot vienu, protams. Arī šinī sakarā es uzzināju jaunu dzīves patiesību: lai reklamētu tūrisma nozari, nevar piesaistīt vietējās reklāmas aģentūras, jo vajag svaigu skatu no malas. Hmm… Kaut gan- varbūt es jau kaut ko tādu esmu dzirdējis iepriekš…
Kaut kas līdzīgs:
]]>Kā esat dzirdējuši, klīst runas par kautkādu Lisabonas līgumu. Protams, mūs tas neuztrauc un tas viss liekas tik tālu no mūsu dzīvēm, ka tas mūs neskars nu nekādīgi. Figu jums! Tas skars katru no vistiešākajā mērā. Tas skars mūs, kā Latvijas pilsoņus, jo Latvijas valstij tiks samazināta neatkarība un suverenitāte. Varbūt tā uzreiz neliekas- ka mēs pakāsīsim savu neatkarību… Man nāksies Jūs apbēdināt, jo pirmais iespaids (ja tas ir pozitīvs), nav tas pareizas.
Kāpēc tad mūsu viedie un izglītotie prāti valdībā un saeimā pieņēma un ratificēja to? Nu, te var būt vairākas atbildes. Mūsu bāleliņus piespieda, samaksāja, sakukuļoja vai arī vienkārši mūsējiem patīk līst iekšā lielās Eiropas tantes pēcpusē. Iemeslus te nemeklēšu, jo, cik zinu, tad visas ES valstis vairāk vai mazāk valdības līmenī ir to ratificējušas. Vienīgais izņēmums ir Īrija, kur tiek rīkots tautas referndums… te nu sākās lielumlielie joki. ES onkuļiem nepatīk, ka rīko referendumu uz šo jautājumu, jo jau ir zināma atbilde- ja visā ES teritorijā rīkotu pa šo jautājumu referendumu, tad 95% iedzīvotāju nobalsotu pret.
Ieskatīsimies nedaudz vēsturē. 2005 gadā Eiropas Savienības Konstitūcijas projektu noraidīja Francija un Nīderlande refenduma rezultātā. Kopš tās dienas dūži sāka meklēt iespēju, kā iebarot vēlreiz to pašu draņķību. Atrada ar iespēju ar nosaukumu Lisabonas līgums. Tas ietver tieši to pašu, ko Konstitūcija tikai savādākā secībā un iepakojumā + neliels PR’s un līgums aizgāja uz urrā! Atliek tikai tāds mazs šķērslis kā Īrija, kura nobalsoja pret. Nekas, tika paskalotas smadzenes, pāris reklāmas kampaņas, bezmaksas baloni un nobalsots ir PAR!
Tātad, ko tas Lisabonas līgums mums atnesīs? Tas ir pirmais solis uz ES padarīšanu par vienu valsti…
ES vairāk nav kā ekonomiska apvienība/smilšukaste. Līgums paredz, ka ES kļūst par juridisku personu, tātad tā var funkcionēt starptautiskās attiecībās kā valsts. Tātad visi starpvalstu līgumi tiek parakstīti zem vārda `Eiropas savienība`. ES var pat lūgt sev beņķi ANO.
Eiropas padome kļūst no Starpvalstu valdības iestādes paveida par ES institūciju, kura nepārstāv tās ievēlētāju intereses, bet gan pārstāvēs Savienības vērtības, mērķus un intereses, kuras netiks noteiktas vēlēšanu vai referenduma rezultātā, bet gan noteiktas pēc pašreizējiem un nākotnes ES likumiem.
Līgums noņem dalībvalsts tiesības uz automātisku komisāra krēslu. Komisariāts ir paredzēts kā neatkarīga institūcija, kurai nebūs pieņemt kādas noteiktas valsts, privātpersonas vai organizācijas instrukcijas. Tākā tā ir neatkarīga institūcija, kurai ir visai liela vara, tai tiek atņemta atbildība jebkuras valsts/organizācijas priekšā. Tātad arī tautas priekšā tai nav atbildības.
Publiskais transports, medicīna un izglītība ir pakļaujamas privatizācijai. Jebkurā valstī. Zinot šo punktu, pašmāju bāleliņi ātri atradīs veidu kā uzlikt savu spalvaino ķepu šīm nozarēm.
Nākamie ES līgumi var tiek pieņemti bez nacionālajām ratifikācijām. No comments, dārgie kamerādi, tas man nepatīk.
ES padomei ir paplašinātas pilnvaras drošības un ārzemju attiecību jomās… krimināllikumu harmonizācija un tā tālāk
Līgums paredz ka vēl 105 kompetences no valsts tiek nodotas ES rokās. Iekļaujot ārzemju, drošības, aizsardzības, tiesu, tirdzniecības un ekonomikas politiku. Tā ir būs lielākā varas pārnešana ES vēsturē.
Turpmāk 68 jomās vairāk nebūs nepieciešama balsošanas vienprātība Eiropas padomē, lēmumu varēs pieņemt ar vairākumu.
Padomē jau ir sarežģīta balsu `svara` sistēma, tā tikšot mainīta. Rezultāts būs tāds, ka mazām valstīm kā Latvija, Īrija utt. būs vēl mazāka teikšana.
Līgums ir veidots labējā politiskajā garā. Tādējādi publiskajiem pakalpojumiem (medicīna, izglītība utt) kā arī vienkāršiem darbaļaužiem un strādniekiem tas nenāks par labu. Publiskie pakalpojumi tiks iedalīti divās grupās- Publiski ekonomiskajos pakalpojumos un vienkārši publiskajos pakalpojumos. Tikai ir viena problēma- nav definēts ar likumu, kas ir tas vienkāršais publiskais pakalpojums, bet toties ir definēts ekonomiskais pakalpojums- ekonomiskā aktivitāte ir tad, kad tu piedāvā kādus labumus vai pakalpojumus sabiedrībai. Tas nozimē, ka visa medicīna, izglītība un pārējie publiskie pakalpojumi itin labi iederas Ekonomisko pakalpojumu grupā. Līguma 16. paragrāfs nosaka kā lietas bīdīt Publiski Ekonomisko pakalpojumus. Tas paredz ka piem. izglītība un medicīna ir pakļaujamas konkurences likumiem. 6. protokols paredz, ka ES ir jāuzmana, lai konkurencē nebūtu kropļojumu, kas izpaužās kā sociālā aizsardzību, dabas un strādnieku tiesību regulācijas, valsts subsīdijas, valsts palīdzības un valsts `monopolu`. Līgums sekmē regulācijas atcelšanu un privatizāciju. Varbūt tomēr būs labi? Nedomāju gan, jo ne līgumā, ne kur citur ES likumdošanā nav definēts kas ir Publiskie pakalpojumi.
No 10. līdz 28. paragrāfam paredz drošības, aizsardzības un ārlietu politiku nodot ES rokās. Tas nozīmē ka ar vairākuma balsošanu Padomē var tikt pieņemti līgumi, kas ir saistītas ar šīm nozarēm. Abstrakti skatoties, tas nozīmē, ka ir tāds kā kopējs `ārlietu ministrs` Eiropas savienībai.
Jāpalielina valsts militārās spējas. Tās jāiekļauj kopējajā aizsardzības un drošības sistēmā/politikā. ES dalībvalstis būs spiestas palielināt militāro budžetu Eiropas militāro spēju palielināšanai. Dalībvalstij ir jāpalīdz otrai, ja pret to ir vērsts militārs uzbrukums. Reāli- vēlviena militāra aliance.
Cenu stabilizācija. Tas ir instruments, kuras mērķis ir samazināt dalībvalstu sabiedrības tēriņus vai arī lai samazinātu valsts budžeta deficītu. Ja cenu stabilizācija konfliktēs ar kādu valsts prioritāti, piem. pilnu nodarbinātību vai sociālo progresu, tad kuru no šīm atstāt lems Eiropas Tiesa, nevis vietēji valsts politiķi. Reāli tas samazina `cīņu` pret nabadzību un sociālo nevienlīdzību.
Valsts Augstākās tiesas lēmumus var pārsūdzēt Eiropas tiesā. Eiropas tiesai pieder galavārds.
Padomes prezidentūra vairāk nerotēs, tā lai tiek katrai valstij. To ievēlēs ES padome uz divarpus gadiem.
Cilvēki apgalvo, ka Lisabonas līgums padara Eiropu demokrātiskāku un effektīvāku. Tā tas viss nav. Visa tās noteikumu saskaņošanas, apstiprināšanas un pārējās lietas ar valstu parlamentiem un iedzīvotājiem ir tikai tīri kosmētiskas un izšķīst milzīgajā varas pārnesē no valsts uz ES (atceramies, ES tagad ir juridiska persona). ES cilvēktiesību hartai nekāds jauns punkts nav pievienots. Harta tiek arī stipri ierobežota no valsts un ES likumdošanas puses.
Domā ko gribi.
Kaut kas līdzīgs:
]]>Dīvaini jau sanāk, bet šoreiz apskatīsim divas nedēļas uzreiz. Loģiski būtu, ja apzīmētāju virsrakstā aizstātu ar daudzskaitļa formu (vai kaut kā tā), bet nebūsim nu sīkumaini.
Politika. Tēma novazāta līdz dilšanai, bet joprojām aktuāla.
Visvairāk uzmanības pievērsusi t.s. “Lopu lieta”. Kaut arī Saeimā atrodas tikai kristiešu kapela, nevis kāda mošejas filiāle, izrādās, mums ir neatliekama nepieciešamība kaut lopus pa-islāmiski. Iniciātors- Tautas partija, kurš gan cits vēl ko tādu spētu izdomāt. Bet vispār man gribas viņus uzslavēt- jūtams iespaidīgs progress viņu rīcības ātrumā. Vēl pagājušogad viņi muļļājās un kasījās ap Satversves grozījumiem, kas ļautu tautai atlaist Saeimu, kaut gan to skaidri bija pieprasījuši 600 000 Latvijas iedzīvotāju. Tagad viņi īsā (pāris nedēļu?) laikā sagatavoja un izgrūda cauri Saeimai likuma grozījumus viena vienīga uzņēmēja lūguma motivēti. Iespaidīgi, neko teikt.
Neviens tā arī negāza valdošo koalīciju, kaut visi, kuriem nebija slinkums, to šūpoja. Nevienam nav dūšas padarīt darbiņu līdz galam, jo tam, kurš izdarīs kontrolšāvienu, būs jāiet cietumā valdībā, kas šobrīd ir tāds kā suicīds.
Sports. Latvijas izlase basketbolā, kaut arī vinējusi caurmērā 33,3% spēļu, izkrita Eiropas čempionāta basketbolā pirmajā kārtā. Toties aizgāja mūsējie ar blīkšķi. Vismaz Vācijas izlases spēlētājam Hamanam tā likās, kurš pēc tuvības mirkļa ar letiņa Kambalas elkoni attapās stomatoloģijas klīnikā. Bet varbūt bija vērts mūsu izlasei solidarizēties un uzrīkot masveida kautiņu, iekļaujot tiesnešus? Nobanotu šos uz pāris starptautiskajiem turnīriem, vismaz uz kādu laiku atbrīvotu sevi un līdzjūtējus no ciešanām.
Nu labi, varbūt es tā saku tāpēc, ka man ir alerģija no basketbola. Droši vien nākošreiz veiksies labāk.
Šī gada devīze vienkārši kliegtin lūdzās, la mūsējie izgāztos- “Tagad vai nekad!”. Tā kā “tagad” scenārijs neizdevās, visi ar izlasi saistītie cenšas norobežoties no šī saukļa.
Kriminālziņas. 9. septembrī Centrāltirgū par zādzību aizturēts 76 gadus vecs vīrietis. Viņš vēl vecākam kungam centies nospert kabatas portfeli. Sirmais onkulis pirms tam sodīts 18 reizes un cietumā pavadījis kopumā 45 gadus. Tās pašas dienas pēcpusdienā cits 63 gadus vecs zaglis izrāvis sava gadagājuma vīrietim maku un meties jauneklīgā skrējienā prom no notikuma vietas. Morāle? Sargiet savus makus no mīlīga paskata pensionāriem. Un izvairieties no viņu bariņiem uz ielas tumšajā diennakts laikā. Tagad, kā redzat, nevienam nav viegli.
Kaut kas līdzīgs:
]]>Par to, kam būs būt.
Daļai mūsu vēlētāju ir kāda ļoti kaitinoša un apkaunojoša īpašība- viņi kādam jūtas pateicīgi par to, kas viņiem pieder un ko viņi paši ir nopelnījuši ar savu darbu.
Attiecīgi politiķi katru pensijas paaugstināšanu par pāris latiem un slimnīcas remontu tā arī pasniedz- kā žēlsirdības dāvanu, ko izmaksājuši no savas kabatas. Un, atgriežoties pie šopavasar visvairāk vazātā vārda-uzvārda priekšvēlēšanu kampaņas, var pavisam droši teikt, ka šī mazā, bet nejaukā mentālā īpašība var tikt likta lietā politiku mērķu sasniegšanai, mūsu gadījumā- gluži vai personības kulta veidošanā.
Šlesera kungs ir profesionālis (lai arī cik viņš dīvaini dažkārt neuzvestos 
). Kad viņš ir piebarojis augstākaprakstīto vēlētāju ar falšu savu labo darbu sarakstu, viņš izdara kontrolšāvienu vēlētāja spriestspējā- piesola zelta kalnus. Bet tā nebūtu Šlesera kampaņa, ja tajā būtu sameklējama kāda sakarīga doma.
1. Rīgas tirgi jāatdod zemniekiem, lai rīdzeniekiem būtu pieejama svaiga, lēta un veselīga mūsu pašu audzēta pārtika. Par 30% lētāk nekā lielveikalos.
Sakarīga ideja. Tikai es īsti nesapratu, kā Rīgas mērs taisās regulēt produktu cenas tajos tirgos? Noteikt cenu grieztus? Tad, man šķiet, skaistie sapņu ozolkoka galdi stāvēs lepnā vientulībā. Varbūt nodibināt speciālu pašvaldības uzņēmumu, uzart Rumbulas lidlauku un Spilves pļavas, sastādīt tur dārzeņus un noteikt pašvaldības pasūtījumu kartupeļiem un ķirbjiem?
2. Ar Šlesera enerģiju Rīgas tirgus var padarīt par sakoptām Latvijas produktu tirdzniecības vietām, spēcīgiem konkurentiem Rimi un Maxima.
Tam pašam Rimi, ko, kā pats Šlesers lielījās, esot atvedis, lai glābtu Latvijas ekonomiku no krīzes? Paradoksāli- 90.-tajos Šlesers uz Latviju krīzes laikā atveda ārzemju veikalu ķēdes, un tas bija labi. Šobrīd, ļoti līdzīgas krīzes laikā, Šlesers solās izspiest no tirgus tos pašus veikalu tīklus, un tas… atkal ir labi! Kas mums sanāk- lai arī ko Šlesers darītu, tas ir labi un pareizi, pat ja viņš dara divas nesavienojamas un pretējas lietas. Jā, kāpēc mums viņu neiecelt par galvaspilsētas mēru? Rādās, ka viņš nekādi nevar kļūdīties.
Starp citu, padomāsim par šo jautājumu no investoru skatu punkta, kāds skaitās arī Rimi, jo uz tiem balstās Šlesera priekšvēlēšanu solījumi. Vai investori gribēs ar tādu Šleseru sadarboties, ja viņš, aci nepamirkšķinot, var tik vienkārši vērsties pret agrāko partneru interesēm?
3. Kur vien iespējams, paceļot sliedes uz balstiem, tiks nojaukts dzelzceļa uzbērums, kas līdz šim sadalīja Rīgu bagātajā un nabadzīgajā daļā.
Ja smiekli patiešām paildzina dzīvi, tad es nupat ieguvu pāris liekas nedēļas.
Es jau kaut kur rakstīju par šo domu graudu. Jāņavārtu pārvads. Četru ar astīti gadu laikā, kad godājamais Šlesera kungs bija satiksmes ministrs, viņš nevarēja atjaunot šo vienu vienīgo slēgto, bet svarīgo un vajadzīgo gājēju pārvadu pašā bīstamākajā Latvijas dzelzceļa posmā, kā rezultātā katru dienu simtiem, varbūt pat tūkstošiem cilvēku spiesti ikdienā riskēt ar dzīvību (nesen, cik dzirdēju, bija arī pirmie upuri). Šādā kontekstā mani nedaudz kaitina tik stulbi un nereāli solījumi.
4. Stacijas peroni būs pilnībā apjumti, kā tas ir daudzās pasaulas valstīs, ļaujot cilvēkiem juties komfortabli jebkuros laika aptākļos.
Identiski ar iepriekšējo punktu- piedodiet par atkārtošanos, bet, kamēr Šlesers bija satiksmes ministrs, viņam tomēr nepietika enerģijas atpestīt pasažierus no vecajiem stacijas peroniem, kas, bez īpaša remonta, stāv tur jau kopš stacijas uzbūvēšanas 60.-tajos gados.
5. Pilsētas cents tiks atbrīvots no kravām, un to transportēšana tiks pārvietota jūras virzienā.
Nav nekāds noslēpums, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Šlesera kungs vispār cenšas tikt par Rīgas vadītāju, ir ieinteresētība ostas attīstībā. Tas ietver arī jauna ogļu pārkraušanas termināļa izveidi Krievu salā (pie reizes padzenājot pāris tūkstošus retu putnu). Rodas jautājums- kā nogādāt ogles Pārdaugavā? Mēģināšu shematiski attēlot, kā ogles ceļo tagad, un kā ceļos pēc šī projekta īstenošanas. Ar zilo krāsu attēlots tagadējais “ogļu ceļš”, ar sarkano- topošais. Kā centra orientierus izmantošu “Kristapu” un “Mildu”.
Kā sanāk tuvāk centram- spriediet paši.
6. Rīgas tirgi tiks apvienoti ķēdē, radot nopietnu konkurenci lielveikaliem. [..] Sadarbība ar Gunāru Ķirsonu būs lielisks piemērs publiskā un privātā sektora sadarbībai.
Pirmkārt- es atvainojos, bet kā tieši, sekojot juridiskām normām, var apvienot tirgus, ja, tie, cik es saprotu, jau šobrīd pieder privātīpašniekiem?
Otrkārt, pat ja kaut ko tik nesakarīgu patiesi izdarītu- kā viens cilvēks bez jebkāda konkursa normālā, demokrātiskā valstī, brīvā tirgus apstākļos drīkst pasludināt tik milzīga publiskā īpašuma apsaimniekotāju?!
Šlesera autoritārās tieksmes apstiprina arī:
7. BAC- Birokrātijas apkarošanas centrs. [..] Tas būs viens cilvēks ar visplašākajām pilnvarām. [..] ..ja projekti iesprūst absurdās likuma pretrunās- ziņo par to Birokrātijas apkarošanas centram jau šodien!
Es saprotu, ka viņš pūš pīlītes, lai nostiprinātu savu kā neapturamā līdera tēlu, bet- kuram tas ir vajadzīgs? Cilvēkā, kurš visu laiku norāda uz savu valdonīgo dabu un pasvītro savas lieliskās īpašības, slēpjas kaut kas narcistisks un savtīgs. Saprotams, ka pirmām kārtām viņš rūpēsies par savām interesēm, nevis pilsētas.
8. Kopā ar bankām, finanšu un stratēģiskajiem investoriem šie projekti tiks īstenoti. Rīgai tiks piesaistīti miljardi!
Var just, kurās valdībās Šlesera kungs strādājis. Žēl, ka viņš nav iemācījies, ka lielas naudas plūsmas no ārvalstīm bez jēdzīga pamata ir viena no lietām, kas izraisīja šo nolāpīto, sasodīto krīzi, kuru gan Ainārs laikam no augstā Satiksmes ministra krēsla nav pamanījis. Kā jau viņš teicis:
Daudzi šodien runā par krīzi. Es nezinu tādu vārdu.
Starp citu, masveida investoru ienākšanas scenārijs netieši paredz, ka rīdzenieki būs melnais darbaspēks apkalpojošajā sfērā, bet vietējie uzņēmēji, acīmredzot, tiks izkonkurēti. Un pakalpojumu ekonomika, ko Šlesers taisās Rīgā attīstīt kā vadošo, ir vēl viens no daudzajiem šībrīža krīzes vaininiekiem.
9. Populisti bieži saka: jāatbalsta tie, kam iet slikti. Jā, ir jāatbalsta. Bet vēl vairāk jāatbalsta tie, kam iet labi.
Tātad ar uzņēmējdarbību turpmāk nodarbosies tie, kuriem ir labs pamatkapitāls un siltas attiecības ar Šleseronkuli. Tas ir:
- Šlesers
- Šķēle
- Lembergs
- Naudīgi ārzemnieki
Savukārt visi tie ekonomikas eksperti un eksprezidentes ar savu: “Jāpalīdz maziem un vidējiem uzņēmējiem, lai izietu no krīzes”, var iet dillēs!
10. Šodien nav vajadzīga lāpsta, šodien ir vajadzīgs ceļarullis. Un, ja vajag, es būšu tas ceļarullis.
Tā arī domāju, ka pēc viņa nekas daudz pāri nepaliks.
Kaut kas līdzīgs:
]]>By deafult izmantošu citātus no kampaņas, apakšā piemetot savu subjektīvo, bet, manuprāt, konstruktīvo komentāru. Ceru, ka mani plaģiātismā neapvainos, jo kaut kam līdzīgam nesen uzskrēju virsū interneta ārēs. Tā vienkārši ir visērtāk.
Par to, kas bijis.
Es esmu Šlesera kritiķis. Tas, ko bieži dzirdu par sevi no svešiniekiem- esmu skauģis, jo oponēju veiksmīgam uzņēmējam, kas ļoti daudz sasniedzis un darījis labu mūsu sīkajai valstij. To nekautrējās atgādināt arī pats Šlesers. Viņa jaunradītais, personiskais laikraksts “Jaunā Rīga” par to daudz runā. Trešgaļa avīzes runā par to, ko Šlesers izdarīs, ja kļūs par mēru, trešdaļa runā par mazāk interesantiem darboņiem, kuri kandidē uz eiroparlamentāriešu un domnieku vietām, bet atlikusī trešdaļa veltīta Šlesera varoņdarbiem, kuri paveikti līdz šim. Patiesību sakot, diezgan interesanti palasīt. Bet- kas tie būtu par varoņstāstiem, ja nebūtu nedaudz piepušķoti?
1. [..]Krīzes laikā es uz Latviju atvedu Rimi, Dressman, Narvesen, Reval un investīcijas pusmiliarda latu apmērā.
Vai tomēr vietējie uzņēmumi neatstātu bišķi vairāk naudiņas pie mums? Es saprotu, atstiept Skandināvu milžus ar pamatīgu kapitālu uz zemi, kur vēl nepastāv nekādas cienīgas konkurences, ir varoņdarbs, bet tomēr…
2. Rīgas lidostu no teju miruša uzņēmuma es padarīju par veiksmes stāstu Eiropā…
Cienījamie komersanti! Ja Jums piesienās Valsts kontrole ar savām likuma normām, lūdzu, sūtiet viņus … ! Kā izdarīja Lidosta Rīga. Krutajām aviokompānijām Ryanair un airBaltic viena nodokļu politika, lūzeriem- cita. Un, rau- gala beigās sanāca veiksmes stāsts!
3. Pēc manas iniciatīvas Rīgā ienāca Tallink.
Hahā, un kā vēl ienāca! Bet vēl interesantāks ir stāsts, kā aizgāja iepriekšējais prāmju operators- Rīgas Jūras Līnija. Vietējais, starp citu. Un Šlesers viņam palīdzēja aiziet. Nu, jūs jau saprotat/ atceraties, ka RJL aizgāja… pa burbuli. Jau izsenis RJL bija finansiālas problēmas. Šlesers, būdams satiksmes ministrs, vienojās ar Tallink atdot līniju Rīga- Stokholma igauņiem. Pirms tam bija plānots tikai daļu RJL akciju pārdot Tallink. Vienošanās tika panākta slepenībā. Tas arī izbiedēja RJL investorus. Tādējādi tieši Šlesers un viņa partijas biedrs A. Ameriks, kurš toreiz bija Brīvostas valdes loceklis, ir vainīgi pie vietējo bankrota.
Starp citu, šis gadījums atmiņā varētu būt palicis sakarā ar RJL darbinieku reakciju. Viņi atteicās pamest “Baltic Kristina”, jo viņiem nebija izmaksātas algas un atlaišanas kompensācijas. Tas gan neliedz Šleseram deklarēt, ka viņš to vien darījis kā sniedzis jaunas, labi apmaksātas darbavietas.
Tātad… Mans retoriskais jautājums: vai ir vērts lepoties ar ārzemju prāmju operatora piesaistīšanu, ja Šlesers, esot tieši atbildīgs par satiksmes nozari, nolaida vietējo līdz kliņķim?
4. Gerhardam bija taisnība, kad viņš teica: “Lidosta var neattīstīties tik strauji, kā Šlesers paredzēja.” Ko viņš noklusē- tas ir tādēļ, ka viņš tagad ir satiksmes ministrs, nevis Šlesers.
Pieticīgs cilvēks. Par nodokļu maksātāju naudas iepludināšanu aviācijā, kura joprojām nes zaudējumus, es neteikšu neko, jo tas jau ir daudz apspriests. Par Šlesera privāto ieinteresētību airBaltic jo vairāk. Tomēr viņa metodes pasažieru piesaistei ir unikālas. Kā satiksmes ministram panākt, lai attīstās viena transporta nozare? Vienkārši- jāiznīcina otra, konkurējošā!
Tiešie starptautisko vilcienu reisi no Rīgas pirms Šlesers kļuva par satiksmes ministru.
Tiešie starptautisko vilcienu reisi no Rīgas laikā, kad Šlesers pamet satiksmes ministra krēslu.
5. Šogad, kad visur apcirpa algas, pastniekiem Latvijas Pastā tās pieauga par 20%.
Jā, pirms tam jau tās bija gigantiskas- 200 Ls pirms nodokļu nomaksas. Tagad- veseli 240 Ls pirms nodokļu nomaksas.
6. Bet jūs paprasiet dzelzceļniekiem, vai viņi balsos par manu seju un muldēšanu vai par savu algu, kas manā laikā pieauga no 250 līdz 800 latiem mēnesī.
Lūk, šo teikumu ir jāsagremo kārtīgi. Jā, algas pieauga. Bet esmu pārliecinats, ka 98% cilvēku, to izlasot, pilnībā pārprot tā jēgu. Proti, teikums sastādīts tā, ka uzreiz rodas iespaids- divi pieminētie skaitļi runā attiecīgi par laiku pirms daudziem gadiem un mūsdienām. Tā nav. Tie abi runā par mūsdienu algas amplitūdu, ko attiecīgi saņem mazkvalificētie un kvalificētie dzelzceļa darbinieki. Vidējā alga pirms pusgada bija 540-628 Ls, bet Šlesera izteikumam vajadzētu skanēt apmēram šādi:
Bet jūs paprasiet dzelzceļniekiem, vai viņi balsos par manu seju un muldēšanu vai par savu algu, kas manā laikā pieauga līdz 250-800 latiem mēnesī.
Sajutāt atšķirību?
Bet īpašu sajūsmu par godājamo Šlesera kungu noteikti izrāda [nu jau bijušie] starptautisko pārvadājumu darbinieki (sk. punktu Nr. 4).
7. Lidosta Rīga. Precīzi nulle valsts naudas jaunā termināļa būvniecībā.
…un norakstīti 20 miljoni valsts naudas, kā arī lidostas apsaimniekošanas tiesības uz 99 gadiem pāriet “privātajiem”, kaut arī investīcijas plānots atpelnīt 8-10 gadu laikā. Jā, un, pretēji agrāk teiktajam, kontrolpakete šim projektam speciāli izveidotajā meitasuzņēmumā arī piederēs privātajiem investoriem. Izrādās, tas viss ir “balta velte”.
8. Es atvedu miljoniem tūristu…
Koa? “Šlesers- raķete” reklāmas rādīja arī ārzemēs?!
9. …ar simtiem miljonu latu kabatās…
Mhm, līdz-nejēgai-bagātais Eiropas tūrists visu laiku ne sitams nebrauca uz Latviju. Bet tiklīdz Šlesers piedāvāja “Ryanair” lidojumus uz Rīgu par 8 latiem, nopirka ārzemnieks superlēto biļeti, ņēma visus savus tūkstošos mērāmos iekrājumus un devās uz Rīgu tos notriekt.
10. Man nav vajadzības biznesu taisīt no politikas.
Kāpēc tad līdzšinējā prakse to neapstiprina?
Kaut kas līdzīgs:
]]>Ir priekšvēlēšanu laiks.
Visi ir noguruši no rutīniskā krīzes ritējuma pār mūsu varžacīm. Liekas, tas nekad nebeigsies. Bet ne šobrīd. Šodien, pirmo reizi pēc ilgiem un grūtiem laikiem, mūsu perspektīvas mālē tik košās un dzīvespriecīgās krāsās, ka mūs varētu apskaust dajebkurš. Pie tam, šis pozitīvisms, uzlīmēts vai kā citādi piestiprināts, staro no katra staba, reklāmas dēļa, televizora, darbotiesspējīga radio aparāta, sienas utt.. Tie, kas ievilkuši mūs tajā dē, kur mēs šobrīd esam, solās mūs glābt, jo nu viņiem ir pieredze un zināšanas. Citi savukārt ļaušot mums kļūt par viņu piesaistīto investoru darbaspēku, un tad mēs dzīvošot pārticībā. Tie, kas skaitās labējie, solās arī uzvesties kā labējie! Uh, nespēju vien sagaidīt!
Es neesmu tik naivs, lai domātu, ka citur nav priekšvēlēšanu aģitācijas. Tomēr citur ļaudis solījumu jūrai prasa kaut kādu ekonomisko un politisko segumu.
Mums, protams, neaiziet līdz tādām kampaņām ka pirms ASV prezidenta vēlēšanām. Tur iztērēja ķīpām naudas. Bet ievēlētais sāk pildīt solījumus, kurus deva. Vai pie mums tā notiks, man sāk rasties šaubas, jo mūsu nacionālajās aģitācijas tradīcijās nav nozīmes solījumu saturībai vai izpildei. Galvenā priekšvēlēšanu cīņa šeit neizpaužās kā orģinālu ideju ģenerēšana vai turēšanās pie veciem principiem, taktiski noformulējot savu pozīciju tā, lai piesaistītu svārstīgos vēlētājus. Šeit uzvar tas, kurš cilvēku pilnā vietā uzlīmē lielāku plakātu ar savu ģīmi, kuŗš šo pašu fizionomiju, cildinošu un tukšu, bieži vien pat melīgu tekstu pavadījumā biežāk atrāda TV, kuram izdodas dot vairāk stulbu, pilnīgi nereālu, neargumentētu un absolūti nevajadzīgu solījumu.
Latvieši joprojām ir iezemieši. Atnāk 16. gs. eiropietis kādas žilbinošas personas veidolā, atstiepj pāris neredzētu, spīdīgu lietiņu. Sākumā latvietis priecīgs, bet laika gaitā viņš attopjas kā vergs uz vairākām paaudzēm. Man gribētos gan ticēt, ka neesam tik neaptēsti un atpalikuši, bet, pagaidām, viss liecina par pretējo…
Nākamā rakstu sērija, episkā triloģija “Birokrātu Pavēlnieks”, tiks veltīta vienam no t.s. “Eiropiešiem”. Kāpēc viņam vienam? Nogulēju es. Varētu až doktora disertāciju par katras partijas nepilnībām un noklusētajām lietām attiecībā uz aģitāciju sarakstīt. Bet vairs nav laika. Šis darbonis, protams izceļās šajā ziņā visvairāk. Man ir arī zināmas un pamatotas bažas par manu un manas tik mīļās apkārtnes nākotni gadījumā, ja viņš panāks savu. Es domāju, ka sapratāt, par kuru kas būs…
Kaut kas līdzīgs:
]]>Pa šo laiku esam, ja nekļūdos, divreiz nomainījuši dizainu (bet tomēr esam palikuši uzticīgi oranžmelnajam spēkam), bet tās ir tikai ārišķības. Pa to laiku dzīve dāvājusi daudz notikumu, par kuriem būtu vērts še parunāt, bet, no otras puses, šie notikumi paši par sevi bijuši gana daiļrunīgi.
Tā sanācis, ka mēs iepauzējām tieši tik ilgi, cik vilkās kāds cikls pašmājās. Šis neparastais laiks vēsturē ieies kā “laiks, kad LR prezidentam it kā patiešām bija teikšana, bet LR parlaments it kā patiešām strādāja”. Nu šī anomālija, kas iesākās kā prezidenta PR spodrināšanas akcija, ir beigusies, pie tam, bez redzamām sekām. Pats galvenais ultimāta nosacījums- dot ierindas letiņiem tiesības triekt pie visiem velniem pašu izvēlēto parlamentu, kā nebija dotas, tā nav joprojām, jo kas gan visizcilāko un ašāko parlamentu Eiropā, pasaulē un Piena ceļā varētu atturēt Satversmes grozījumus nahrenizēt galējā lasījumā? Nu labi, visticamāk, ka pieņems gan, bet- kāda jēga? Ja kvorums- 2/3 no iepriekšējās vēlēšanās balsojušajiem= >600 000 balsu, tad maza. Lūk, šie ir nepārdomāti Satvermes grozījumi, nevis tie, par/pret kuriem katram bija pienākums aiziet un nobalsot! Manuprāt, tas arī Zatlera ultimātu padarīja tik bezgaršīgu, ka viņš kvorumu nenotieca. Tas, ko tagad mūsu visu 4% mīļotie parlamentārieši gatavo ir tieši tas pats, ko jau bijām sasnieguši vasarā. T.i. purnā pūš vējs, bet patiesībā uz priekšu nebraucam, jo aiz muguras stāv Veldre, krata moci un saka “brrr!”.
Par ekonomikas atdzišanu ij runāt īsti negribas. Paši visu redzat, man redzētais šķiet viennozīmīgs un nepārprotams. Tiesa, visi krīt. Re, valdība arī nokrita. Ja to tā var saukt, drīzāk gan tā bija pāris durvju plāksnīšu un reprezentīvo seju nomaiņa. Neizslēdzu, ka šinī laikā kāds tur ar labiem nodomiem ienācis, galu galā cerība ar naivuma piegaršu mirst pēdējā. Tad nu vecie vēzīši nodarbina savus prātus, kā glābt budžetu, rauj vaļā izpletni, lai krītot nesasitamies. Bet izrādās, ka mūsu izpletnis cietis no kodēm un citiem liekēžiem vairāk, nekā citām valstīm. Un, kamēr vien no kaitēkļiem vaļā netiksim, labklājības nebūs.
Cerībā, ka neaizskāru nevienas valsts institūcijas vai fiziskas personas jūtas,
ar cieņu,
sk. autoru!
Kaut kas līdzīgs:
]]>