Daudzas meitenes nezin ko darīt tad kad sākas mēnešreizes!!!!! ŠEIT TO UZZINĀSIET
Kautkā gadījās ieklīst savā statistikas lapā un re! Ko es tur ieraugu? Kautko ārprātīgu!
Es ieraugu savu statistikas līkni gandrīz vertikālu! Jēziņ, serveris taču izkusīs! Tādu slodzi nav redzējis mēnešiem ilgi.
Mans biedrs nonāca pie secinājuma- vainīgs ir tas, ka esam kādam lielblogotājam uzkāpuši uz varžacīm! Rezulātā, caur to spamu, ko iemetu ārčija komentāros pie manis noplūda daļa lasītāju- arī tie komentējošākie.
Sāksim ar šodienas secinājumiem:
1) Vienmēr aktuāla un nemirstīga tēma blogos ir par blogiem! Tai tēmai netrūks lasītāju vismaz vēl kādu laiciņu.Tas ir kā riņķa dancis. Neizsmeļams jaunības kauss, kur katrs spēj rast veldzi un izteikt savas domas nebaidoties tikt nolīdzinātam līdz ar zemi.
2) Atbildot uz lielblogotāju ierakstiem savā vietnē tu sev iepelni papildus apmeklējumu- pārsvarā no lielblogotāja lasītāju puses.
3) Ja tevi izspamo apkārt vēl kāds lielblogotājs, tad vari sagaidīt arī papildus trafiku. Manā gadījumā, mani palaida gaisā BlackHalt`s iekš sava tvīterotāja.
Un kā panākt, lai interneta rakstnieks tevi izspamo? Raksti par viņu- tobiš, raksti par blogiem! Atkal tas sasodītais riņķa dancis.
Varbūt tomēr padomājot vēlreiz varam saprast, kāpēc tieši visi cenšas rakstīt par blogiem? Rakstot par blogiem spējam pietuvināt sevi veiksmīgiem tīmekļa iekarotājiem? Vai to mums maz vajag?
Kaut kas līdzīgs:
]]>Atļaušos izteikt savu viedokli.
Latvijas blogi ir vāji. Lasot kārtējo sadirsti slimo rakstu, kur kāds pumpains tīnis gaužas par to, cik viņam skolā sūdīgi tu saproti, ka visi valsts blogi kopumā tomēr ir mūsu samaitātās sabiedrības spogulis. Blogeris ir neapzināts žurnālists, kurš nevis iet uz darbu un pilda uzdoto, bet raksta par to, kas viņam patīk un kā viņam patīk. Viņš ziņo pasaulei par saviem uzskatiem, emocijām un piedzīvoto. Un šeit mums parādās atkal tas pats depresīvais tīnis. Viņam bija svarīgi to uzrakstīt, jo tā tēma viņu skar vistiešāk. Blogi, tvīti, ziņu komentāri un viss pārējais marazms ir tikai sekas. Mēs internetā redzam un sajūtam to, ko cilvēks reālā dzīvē neatļautos izpaust skaļi.
Cik man personīgi šī lieta ir nozīmīga? Tajā, ka man primārais nav tas, cik mani lasa un ko par mani domā citi, blogs ir veids, kā palīdzēt sakārtot domas ar sekundāro funkciju – savas domas nodošanu tālāk. Man patīk palasīt savus vecos ierakstus, paskatīties, kā mana uztvere pa šo laiku ir mainījusies, atceros tā mirkļa emocijas. Palīdz man saglabāt savu esību un nepazaudēt neko.
Blogam nebūs būt kā `stila` elementam, kura primārā funkcija ir lasītāju piesaistīšana, tas ir entertainment un tas nepalīdzēs ne tev, ne lasītājam, jo tas neesi tad tu, kas to raksti, bet gan trendu vadīts robots
Kaut kas līdzīgs:
]]>Grafiti un stencili. Citi to neuzskata par mākslu, bet par huligānismu. Citi ne, jo tā necenšas atsvešināties no pasaules radot utopisku sirreālismu, bet gan skatās uz lietām no tās pareizākās un ikdienišķākās puses. Ja to huligānismu sauc par Urbāno mākslu, tad kā sauksim literāro huligānismu? Neoliterārisms? Urbānais neoliterārisms? Par to ne mums lemt, lai viedie latviskotāji lemj jauna žanra nosaukumu.
Tākā viss būtu skaidrs. Tagad ķersimies pie tā kretinizējošākā- sīkā huligānisma. Kāpēc sīkā? Jo tas ir mēsls. Katrs uz ielas ir redzējis kādu neizportamu vārdu, kas uzrakstīts uz sienas itkā cenšoties rakstīt graffiti stilā. To sauc par Tagošanu, tas ir tāpat, kā suņi iezīmē savu teritoriju apurinējot tā perimetru. To tageri labprāt darītu, bet cilvēks ir vairāk audiovizuāla nekā caur smaku orientēta būtne. Tānu, viņš izlēmis ar savu ‘labumu’ apzīmēt savas ‘teritorijas’ robežas. Vemt gribas redzot dien dienā tagus.
Tānu tas pats sastopams arī Latvijas jeb čiekuru republikas blogu ārēs. Sīkais huligānisms. Te piemērs no kapce.blogs.lv :
Labi, tas būtu tākā pieņemams, bet ja šis ‘blogs’ pastāv jau tādā kondīcijā (viens raksts- to pašu es citēju) apmēram 2 gadus, tad tas ir sīkais huligānisms. Tātad- sodāma darbība. 
Interesanti, kurš tad sodīs?
Tagad tāds sīkais huligānisms, kas no sākuma nemaz neizskatās pēc tāda. Maskējās… nine.blogs.lv
Tātad, kā jau šis ir man pirmais POST es gribētu zināt, kādas lietas jūs gribētu apspriest šajā blogā, un ko jūs gribētu sagaidīt no šī bloga.
Es ceru ka būsiet atsaucīgi, un ieteiksiet ko jūs gribētu šeit redzēt!!!!
Kāpēc huligānisms? Nu, raksts saucas par POST. Neredzu gan saistību nekādu ar postu, ja neskaita, ka viņš ar savu eksistenci maitā Latvijas interneta vidi. Pats POST mērķis arī ir skaidrs… Viennozīmīgi, sīkais huligānisms.
Tānu aicinu vienoties kustībā PRET sīko huligānismu internetā! Par sakoptāku vidi! Par īsto literāro huligānismu!
Kaut kas līdzīgs:
]]>Pasaule turpinās savu ritējumi, saule ausīs apgaismojot dieva pamesto zemi. Cilvēki celsies un ies uz darbu. Rūpnīcas iekārtas turpinās radīt savu nomierinošo un patīkamo skaņu. Auto izplūdes gāzes turpinās smacēt šo zemi… cik jauka smarža. Industriālisma piesūcināta zeme. Viss turpināsies. Progress. Attīstība. Degradācija. Tikai tam visam pa vidu nemanāms izstrāvo nekam un neko neizsakošais notikums. Tas nedara neko, tikai papildina pasauli ar savu esamību. Tas papildina manu pasauli, mans notikums, kuru izprotu tikai es. Mans nevienam neizsakošais notikums.
Kaut kas līdzīgs:
]]>
Latvijas intereta ārēs ir tādi blogeri, kurus paši blogotāji un lasītāji uzskata par ‘eliti’. Nu, rodas domas- ‘ŌŌŌ, jāāā, tas nu gan ir elitārs blogeris.’ Šie ekszemplāri slimo ar nenormālu paštīksmnāšanos. Viņi apspriež vieni otrus un rāda publikai savus statistikas grafikus ar tādu kā ‘man ir garāks kā jums visiem’ smīnu uz lūpām. Viņi nereti apdiskutē cita tikpat ‘elīta’ (meh, neņemiet ļaunā, bet man izraisa smiekus vārda savienojums ‘elitārs blogs’ 
) blogera domas. Es vēl brīnos, ka šajā brīdī lasītāji turpina viņiem ’sekot’. Tagad iet vēl tālāk un trakāk- šie te rīko pat savus tusiņus, kurus sauc laikam, ja nemaldos, Blogcamp vai kautkā tā. Nepievērsīšos perversām domām un necentīšos iedomāties, ko viņi tur dara.
Pats sāpīgākais ir tas, ka viņi ne tikai vārās savā sulā, tādējādi sabojājot visu Dievzemītes blogzemi ar vienviedīgu informāciju, bet vēl pašpasludina sevi par Latvijas blogu nr.1 un pasūtot kakāt visus citus blogerus. Pietam uzskatot, ka ja blogs nav par IT saistītām lietām, tad tas nemaz nav blogs un vispār, ne-IT blogi suxz. Jobtvai, kas ta? Vai tad ne-IT blogi ir ‘viņu izpratnē’ blogi? Viņi reti kad atļaujas paslavēt kādu patiesi labu blogu, kam tehnoloģiskās lietas ir svešas.
Tāpēc es aicinu visus, kam ir pieriebusies šī sevis nostādīšana augstāk par citiem publiski/morāli/slepeni/privāti/ekumēniski/sadistiski pasūtīt viņus uz vienu, sev mīļu vietu līdz tam brīdim, kad viņi beigs sevi pasniegt kā Diezemes blogoguberņas dievus/guru/valdniekus (pasvītro sev tīkamāko).
Protams, ne visi ir tādi. Patiess respekts ir tiem blogeriem, kas visupirms raksta sava prieka pēc, necenšas lekt acīs un visādi citādi izrādīties. Tādiem blogiem ir nākotne. Kur visupirms blogs ir savam priekam, nevis, lai censtos pierādīt ko pasaulei.
Īsteno blogeru uzvarai cīņai sveiks! 
Kaut kas līdzīgs:
]]>