Viss eposs iesākās jau diezko sen. Tikko iestādamies skolā, ar cerību uz turpmāko trīs gadu atsēdēšanas šajā iestādē sāku savas dienas gaitas. Viss atdūrās pret lielu, treknu ablomu- Rīgas domes lēmumu naheranizēt šo skolu un līdz ar to, virkni pārējās. Slēpās šis notikums zem nosaukuma `Optimizācija` – populārs vārds, ne? 
Lai nu kā, bet caurumi šajā tā saucamajā `priekšlikumā` pastāv- sāksim jau ar to, ka tā ir pirmā skola Latvijā, kas aizsāka komerczinību apmācību vidusskolā, veiksmīgi ieviesa un izstrādāja programmas, ar nolūku atjaunot komercskolas Latvijā tādā skaitā, kādas tās bija vēl Ulmaņlaikos. Skolotājas ar savām autorprogramām un stundām, kurām līdzīgas neatradīsi… Un protams, prestižs… Kāds tas arī bija, bet tomēr bija.
Bet uzmetiens sekoja ātrs…
Lai nu kā arī ir. Emocionālas, pārdomātas, agresīvas, arī nepārdomātas akcijas no skolas puses sekoja viena pēc otras. Vēstules, runas un, pēdējais, piketiņš. Skaidrs ir viens, savas domas Aldermanes kundze (tā, kura rullē lietas) tāpat vien nepārmainīs. Vispār, skaidrs jau bija, ka neviens nemainīs domas… Lietas tiek lemtas partijas sēdēs, un nekādas runas nemainīs `balsojamo mašīnu` lēmumu. Kārtējie protesti, kārtējie bļauri… Viņ` sak`, suņi rej, bet karavāna iet tālāk.
Risinājums skolas atstāšanai? Tādu redzu tikai vienu. Iekustināt tautu un politiskus spēkus, lai skola kļūtu nevis par kārtējo ciparu slēgto skolu statistikā, neapmierināto skolēnu/vecāku/skolotāju strīdus ābolu, bet gan par politisko spēku kaujas lauku. Tad, varbūt kas mainīsies… Bet līdz tam… mm… vēl daudz kas ir jāizdara.
Šis ir tikai viegls ieskats Rīgas Komercģimnāzijas eposā, par kuru es domāju taisīt plašu aprakstu tuvākajā laikā. Manas domas, skatījums un tas, kas notiek. Kā aizpeļķijā saka – stay tuned
Kaut kas līdzīgs:
]]>Pirmā ir saistīta ar manu 9. klases ģeogrāfijas skolotāju. Kādu stundu viņš pacēla savu uzticamības kredītu, gānot virsrakstā minēto pasākumu (pirmo no kreisās) kā idiotisku. Nezinu, kāpēc tas aizķeries manā atmiņā, daudz nozīmīgākas lietas (piemēram, visa mana bērnība) no tās ir neglābjami izkritušas.
Lielos vilcienos man tas skolotājs likās gana gudrs. Pedogoģiskās metodes gan bija diskutablas, bet tas tā. Pieredzējis. Taču ģeologs. Aizrautīgs. Tagad man pret šo zinātni ir alerģija. Nosit mani, nu nav tā aizraujoša nodarbe- salīdzināt no zemes izrauto kluci A ar no vēl dziļāk no zemes izvilkto šķembu B. Un kāds ērglis pamatīgi pasvīdis, lai šiem klučiem un šķembām izdomātu neiegaumējamus nosaukumus…
Otrā lieta, ar ko man asociējas reforma, ir sižets no nedaudz pretenziozā, bet tomēr visnotaļ noderīgā realitī-šova “Nekā personīga”. Stāsts par TPJO aktīvistiem, kuri metās slavināt reģionālo reformu, sarīkojot až veselu mītiņu. Tajā no sākoma parādīja savu nācijas mīlestību, plivinot valsts karodziņus, pēc tam parādīja, cik dārga ir tā valsts, ielaižot karodziņus mēslainē. Vislabākā šajā stāstā ir TPJO taisnošanās. Mol, tā darot arī hokeja fani, kāpēc mēs (politiķi) nevaram. Gribējās iebilst, ka hokeja fani mēdz kolektīvi piemesties lopā un urinēt uz kultūrvēsturiskiem pieminekļiem, un pajautāt, vai arī tādu pieredzi viņi grasās pārņemt. Bet manī jau neviens neklausās…
Bet, lai mani nepārprot, viens ir skaidrs- hokeja fani mums ir tie vislabākie. Tiesa, tos var sadalīt divās nometnēs- patiešām hokeja fani un kaut kādi hokeja fani. Vieni ir uzņēmušies tādas kā laulību saistības- kopā priekos un bēdās. Otri… Pie otrajiem diemžēl piederu arī es. Proti, izbaudu uzvaras vai saucu spēlētājus / tiesnešus par mullāpiem un plēšu matus sev un visiem, kas gadās ceļā. Jūtu, ka nevaru laboties, tāpēc šopavasar apņēmos atmest fanošanu kā tādu.
Diemžēl jau divas dienas pēc mūsu komandas sezonas noslēguma sākās lomkas, pret kurām nolēmu cīnīties ar surogātu vārdā daiļslidošana. Kaut kas radniecīgs tomēr ir. Ledus, slidas… Tomēr attiecībā pret hokeju daiļslidošanai ir būtiski trūkumi. Pirmkārt, pretstatā hokeja 16, daiļslidošanā laikumu maksimāli drīkst aizņemt tikai divi cilvēki. Ļoti izšķērdīgi. Līdz ar to skatītājiem ir liegts vērot sāncenšu savstarpējo attiecību drāmu- ja kāds kādam sadod pa purnu, tad ģērbtuvēs. Uz ledus pat nedrīkst nospļauties- esot nekulturāli…
Tātad, skatos sieviešu daiļslidošanu (ermm…?) un prātoju, ko es dalībnieču vietā būtu darījis savādāk. Pēkšņi uz ledus parādās Krievijas pārstāve. Ieraugot vecumu, jūtu, ka mans apakšžoklis atsitās pret grīdu- 17 gadi. Septiņpadsmit gadu vecumā viņa skrāpē pasaules čempionāta daiļslidošanā ledu, kamēr es stāvu hruščova projekta dzīvokļa viesistabā mammas adītā džemperī un prātoju, kā nosist atlikušās dienas 8 stundas pirms atslēgties līdz nākamajam bezjēdzīgajam datumam…
Kā tas nākas, ka mani šajā vecumā piemeklējusi pusmūža krīze?
Kaut kas līdzīgs:
]]>Ņemu talkā abas rokas- ar vienu žmiedzu uz pogām, ar otru drudžaini raustu durvis. Nekā. Gan durvis, gan slēdzene no metāla, tāpēc pēc pāris minūšu pūliņiem rokas nosalušas. Iebāžu rokas kabatās un palieku stāvot zem nojumes.
Cenšos atcerēties, cik sen ielika konkrēto slēdzeni. Nonāku pie secinājuma, ka vēl pat nav apritējušas divas nedēļas. Prātā dzimst ideja uzrakstīt metāla durvju kantorim, kas apkalpo mūsu māju, pateicības vēstuli par nenovērtējami lielisko darbu, sākot to ar vārdiem: “Cienījamā nekompotento dauņu varza!”. Ap šo laiku rokas nedaudz atsilušas, dodos otrajā raunda cīņā pret slēdzeni.
Arī otro raundu slēdzene uzvarēja.
Bet slēdzene taču ir jauna. Tā nevajadzētu notikt ar jaunām lietām! Varbūt es esmu sajucis prātā un aizmirsis durvju kodu, ko ikdienā lietoju jau 8 gadus?
3. raunds. Durvis notur pozīcijas.
Nolādēts! Es kaut ko daru nepareizi? Nu, koncepts vienkāršs, man vajadzētu nospiest ciparu kombināciju, durvīm- atvērties. Kādu radošu pieeju var izdomāt durvju atvēršanas jutājumos?!
Durvis atvaira kārtējo mēģinājumu tikt iekšā.
Ui, mļe, kur spītīgs devaiss! Visiem Holivudas knariņiem, kuri domā, ka pret cilvēci var sacelties tikai datori, šīs durvis varētu ko jaunu iemācīt… Ok, šķiet, pienācis laiks iesaistīt kāju…
Arī iesaistot cīņā papildus ekstremitāti, man neizdodas pievārēt spītīgo ietaisi.
Erg… Dzīve ir pretīga. Ja es citu dienu dodos pēc korespondences uz leju ne pārāk piedienīgi ģērbies, tad ir 100% varbūtība, ka es satikšu vismaz pāris iezemiešu. Šodien, kā par spīti, neviens nenāk, lai mani no iekšpuses ielaistu.
Īss mēģinājums atdarīt durvis…
Pag, a ja nu viņas ir tik tālu dzin-dzin, ka arī no iekšpuses nav attaisāmas? Tad mans nožēlojamais stāvoklis kļūtu priviliģēts- es vismaz būtu uz brīvām kājām…
Zaglīgi paskatos uz abām pusēm un aiz muguras; pieeju tuvāk durvīm un neuzkrītoši iegāžu pa visām slēdzenes pogām ar kulaku… Kaut kas nokrakšķ…
Biju domājis, ka šī slēdzene bija galīgi sajāta. Kļūdījos. Tagad viņa ir galīgi sajāta.
Bet vismaz teorija par manu spontāno vājprātu ir apgāzta- slēdzenē iespiedusies un iestrēgusi pareizā ciparu kombinācija.
Nolemju izmantot radušos izdevību, no pogu spaidīšanas atbrīvoto roku iesaistot durvju piepacelšanā. Bez sekmēm.
Ir opcija pieklauvēt pie pirmā stāva loga un palūgt tur dzīvojošos mani ielaist. Tas varētu nostrādāt… ja es būtu pirmais šodien šeit iestrēgušais. Bet, ja gadījumā es būšu, teiksim, divdesmit sestais, kas to lūdz, tad, visticamāk, viņi mani aplies ar aukstu ūdeni vai kā citādi nodarīs pāri…
Vēlreiz uzbrūku ar kulaku. Pogas atgriežas izejas pozīcijās.
Šķiet, no šādas slēdzenes dauzīšanas nevar gūt taustāmu rezultātu. Toties palīdz atbrīvoties no emocionālas spriedzes. Varbūt arī šinī nodarbē iesaistīt kāju?
Kādu brīdi naidīgi skatos uz durvīm. Tad, nelabi gānoties, sāku histēriski raustīt durvis un aktīvi spaidīt pogas. Garām iet tantiņa ar sīku šuneli. Suns, kretīns, aprej mani un cenšas iekost. Tantiņa pavelk suni aiz siksnas, bubinot: “Правильно, собачка! Всякие наркоманы тут гуляют…”
Jā, bļin, pareizi! Vsjakie narkomani te staigā un liek vsjakajas slēdzenes durvīs. Pēc tam cilvēki netiek mājās, lai izvestu savus suņus, tā vietā viņiem jāsalst uz ielas, un viņiem virsū rīda šuneļus- ģenētiskos pārpratumus.
Ja tā turpināšu, mani aivedīs uz dūzeni. Vai tas būtu sliktākais variants? Nē. Tur vajadzētu būt diezgan silti. Mož pabaros. Kaut gan man vairāk noderētu ugunsdzēsēji. Viņiem aprīkojumā noteikti ir kas tāds, kas palīdzētu man nokārtot ar durvīm sakrājušos parādus…
Esmu atgājis no durvīm, cerīgi vērojot kāpņu telpā notiekošo. Pēkšņi tur parādās cilvēks. Es laimīgs steigšus dodos pie durvīm. Līdzko tās sasniedzu, atskan ilgi gaidītais klikšķis, un durvis atveras. Vīrietis, kas iznāk no kāpņutelpas, skatās manī ar neviltotu interesi- acīmredzot mana sejas izteiksme ir gana daiļrunīga, lai vēstītu par 45 minūtēm šausmu, ko nupat piedzīvoju. Atverot tās līdz kājai un ne uz mirkli neatlaižot, blakus esošajā puķu dobē izroku visus pusķieģeļus un sakrāmēju tā, lai iespēja, ka tās aizcirtīsies, līdzinātos nullei. Galu galā jau pēc pāris minūtēm pašam atkal būs jādodas ārā un jācer uz mierīgu dienas noslēgumu…
Kaut kas līdzīgs:
]]>
Par upuri izmēģinājumu trusīti tika izvēlēta Jurjānu Andreja atdzejotās un savulaik populārās dziesmas “Nevis slinkojot un pūstot” vārdi. Doma vienkārša- mēs jau zinā, cik lielu kaitējumu dajebkuram tekstam nodara transleits pat tad, kad vajag iztulkot no vienas valodas citā. Jautājums- kādi būs katastrofas apmēri, ja teksts izies cauri vairākām tulkošanas fāzēm?
Te ir atbilde:
Orģinālteksts:
Nevis slinkojot un pūstot
Tautu labā godā ceļ;
Tik pie prāta gaismas kļūstot,
Tauta zied un tauta zeļ.Ja ikviens tik zemē sētu
Vienu graudu veselu,
Kas gan izskaitīt tad spētu
Zelta kviešu krājumu!Bet, kas lielīdamies pārdot
Ved uz tirgu pelavas,
Tas kā pelus, vējam ārdot,
Zūd no ļaužu piemiņas.Augsim lieli, augsim lieli,
Būsim sveiki, veseli,
Uzdziedāsim, uzdziedāsim
Augstu laimi Latvijai!
Un zemāk- teksts pēc tulkošanas latviešu => angļu => krievu => vācu => franču => latviešu valodās…
Translate veikums:
Slinkojot un tā vietā cast
Labiem cilvēkiem goda apvieno;
Tādējādi gara gaismas,
Cilvēki ir plaukstoša un labklājību iedzīvotājiem.Ja šādu apsvērumu dēļ Ķerras
Whole grain
Kas var
Zelta krājumiem, kviešu!Bet kurš pārdeva lielīdamies
Leader pārslu
Šīs, kā pelēm, vēja nav nekas
Atmiņas zudums cilvēkiem.Pārāk liels un kļūst lielas,
Mēs atvadu, labu veselību,
Uzdziedāsim, uzdziedāsim
Par laimi, Latvija top!
Kaut kā tā…
Kaut kas līdzīgs:
]]>
Latvijā reizi gadā notiek tāds pasāciens, ko sauc par `Ēnu dienu`. Tajā dienā katrs apzinīgs Latvijas skolēns var neapmeklēt vispārēji izglītojošo (smieki nāk par šo vārdu savienojumu) mācību iestādi ar vienu ļoti labu atrunu- piedalos Ēnu dienā! Tā ir tāda smuka dieniņa, kad skolēns visu/nepilnu darba laiku var sekot līdzi vienas profesijas/amata pārstāvim izzinot viņa darba uzdevumus, pienākumus, veidu, kādos to izpilda utt utjp.
Izlēmu ar ņemt dalību šinī pasākumā. Kā sacīt, vienu reizi mūžā jau var. Atrodu vietni, kur piedāvā visi ēnuvakančdevēji savas vietas. Caur to saitu var sūtīt katram vietpiedāveklim savu CV un motivācijas vēstuli, kuri to pēcāk izskata. Sistēma jau ir ok… bet tā vai tā, kādā jēga? Ja es esmu skolēns, by default es pie izglītības varu maksimāli pierakstīt- iegūta pamatizglītība. Pie darba? Nez… officiāls darbs nav strādāts un ja būtu, kauns rakstīt. Motivācijas vēstule? Tā vispar ir visa darba tirgus aborta atlieka. Marazms kvadrātā. Tānu sapratu ka savā CēVē jāraksta visus savus darbus – sākot no skolas demolēšanas beidzot ar Pēterīša pacienāšanu ar konfektēm! Domāts, darīts. Cēvē godam aizpildīts.
Tagad jādomā, pie kā nu doties. Protams, pie visiem krutajiem amatiem kā plakātu mākslinieks iekš Pussy lounge ir baigākā konkurence. Padsmitiem gribētāju uz vienu vietu. Izlēmu neatņemt tiem dažiem cilvēciņiem cerību… meklēju tālāk. Pie reportieriem tāpat. Pataloganatoma un Tvaika ielas ārsta ēnas vakance vispār nebija. Vienīgi… Pie mācītāja Mateja baznīcā… Tānu man bija 2 iespējas- jautrība vai kas nopietnāks. Izvēlējos jautrību! Kas ir jautrība? Valsts amatpersonas! Pie kurām? Jo lielāks amats, jo jautrāk. D
Draugi, pie Ušakova nemaz netaisos… tāpat pieņems krievu… bet skuju, kā izrādās, vienu meiteni no manas parālelklases tomēr paņēma. Pie Šlesera baigākā rinda. Laikam tur tikai šofera māsas dēls tiks ēnoties. Izvēle krita uz deputātiem! Piedāvājumā bija Pilsoniskās savienības deputāti un Tautas partijas. Kuru es paņēmu? Tautas partijas!
Lai nu kā, bet pirms pasākuma jau viss bija uz goda. Nepagāja ne pusotra diena, ka jau apstiprināja, vairākas dienas pirms noteiktā apstiprināšanas termiņa beigām! Atnāca smuki ēpastiņš ar dienas plānu, informāciju un pārējām lietām.
Turpinājums sekos…
Kaut kas līdzīgs:
]]>
Vārda brīvība.
95. Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam.96. Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.99. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību.100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.
Zviedrijas bankas caur meitas bankām Latvijā lētos kredītus vairs nevarēs piedāvāt. Viņi pateiks: lūdzu, atdodiet vecos kredītus! Bet ar ko mēs atdosim – vai ar nekustamajiem īpašumiem? Nav, ar ko kredītus atdot! (..) Piramīda ir uzbūvēta, un tagad jāgaida, kad tā sabruks. (..) Vienīgais, ko varu ieteikt: pirmkārt, neglabāt naudu bankās, otrkārt, neglabāt naudu latos, jo tagad tas ir ļoti bīstami.”
Kautko jaunu pateica? Itnemaz, bet toreiz, DP paņēma cilvēku…
Domā, ko gribi. Policeja rūpējās par valsts drošību, vai varasvīru personiskām interesēm?
Interneta komentētājs. Valsts ienaidnieks?
Internetā ārēs ir tāda persona, kura sevi dēvē par FENIKSS. Jau tagad pateikšu- viņš ir antisemīts (riebj žīdi), patriotiski noskaņots, latvietis, homofobs (netīk homoseksuālisti) un, iespējams, rusofobs (riebj krievi/krievvalodīgie). Pienāca diena, kad viņš savu sakāmo par homoseksuāliem cilvēkiem (toreiz, kad geju/lezbiešu praids bija aktuāla tēma) izpauda vienā pašmāju portālā. Portāliņa īpašniece, vai kāda persona, ar teikšanu, izlēma, ka jāraksta papīrs policijai par RASU naidu kurināšanu. Labi. Sīkumus nepārzinu, bet beidzoties DP izdarībām pret FENIKSU, viņš internetā uzrakstīja vaļsirdīgu atzīšanos- raksts par visu, ko ar viņu darīja un ko lika darīt. Kā arī darbojošās personas un to vārdi.
Pilns raksts atrodams forumā `Zemessargs`, kura sevi nostāda kā latviešu nacionālistu forumu.
http://www.zemessargs.lv/forums/viewtopic.php?f=80&t=1455
Fragmentiņš ieskatam:
Pirmais ar mani sāka runāt Lorencs. Viņš sāka stāstīt ka viņiem tagad ir visa mana datortehnika, ka viņiem ir munīcija, ka es esmu naida kurinātājs. Viņš teica ka piedāvā man sadarboties ar drošības policiju un kļūt par slepeno aģentu apmaiņā pret apsūdzību atcelšanu. Viņš teica ka par munīcijas glabāšanu lietu izbeigs, bet par komentāriem gan sūtīs tālāk. Bet ja es nepiekritīšu sadarboties, tad viņi uz mana datora un datu nesējiem sakopēs visādas nelikumīgas lietas, bet man par to nāksies atbildēt. Ja nepiekritīšu sadarboties, viņi izmantos savas tiesības mani ievietot izolatorā uz 48 stundām, kā arī savas mantas es atgūšu tikai pēc pusgada vai vēlāk, jo likums viņiem ļauj viņas tik ilgi turēt policijā. Es teicu ka apdomāšu piedāvājumu.
Blogeri. Tautas ienaidnieki?
Interneta blogeris, kurš sevi dēvē par Krizdabz www.krizdabz.lv piedāvā blakus saviem rakstiem izvietot arī Ierindas Pilsoņa (nejauciet, šajā blogā darbojas cits Ierindas pilsonis) ierakstus par savām domām par valsti un tajā notiekošo. Protams, jebkuras skaļāk paustas domas par valstī notiekošo ieninteresē arī varas orgānus.
Fragments:
Vai jūsu segvārds ir Ierindas pilsonis?(..) Un tad sekoja jautājumi, kurus es uzreiz pat nesapratu – kas jums drukā rakstus? Pārprasīju, ko viņš ar to domā? Nu jūs uzrakstāt, bet kas drukā? Ar kaunu nācās atzīties, ka sekretāres man nav un drukāju pats. Bet kas jums ievieto rakstus internetā, kas nosūta jūsu rakstus? Te nu man pielēca, ka inspektors uzskata mani par nespējīgu nospiest dažus taustiņus uz klavieres vai arī par tik atpalikušu, ka nevaru iemācīties, kā lieto e-pastu. (..) Parunājām vēl par šo un to, piemēram, kuras valsts vai kāda politiska grupējuma uzdevumā es strādāju (vārdi citi, bet doma tāda), vai es tiešām varu izpildīt savus publiskos izteikumus u.t.t., par politiku vispār, par likumdošanu, par finansēm. Jutu, ka sākam kult tukšus salmus un apspriest manus no konteksta izrautus izteikumus un piedāvāju inspektoram izlasīt visu ko esmu rakstījis.
Pilns Ierindas Pilsoņa raksts par viesošanos atrodams Krizdabz blogā-
http://krizdabz.lv/2009/09/16/drosibas-policija-%E2%80%93-skats-no-malas/
http://krizdabz.lv/2009/09/14/par-drosibas-policiju-un-revolucijam/
Rezumē- filtrējiet visu savu tekstu. Pat daži vārdi, kopējajā rakstā/komentārā var ieinteresēt institūcijas.
DP par apgalvojumiem, ka tā apdraud vārda brīvību, draud sodīt
Un pats skaistākais. Policeja apgalvo, ka sodīs visus, kas izsakās ka tā apdraud vārda brīvību.
Tai pat laikā DP neizslēdz iespēju, ka tiks sākti kriminālprocesi pret cilvēkiem, kas rakstus par D.Smirnova aizturēšanu internetā komentējuši ar tādām frāzēm kā «Dmitrijs Smirnovs visu pateica pareizi. Latvijai draudot Īslandes liktenis» vai «Drošības policija Latvijā cenšas atjaunot totalitārismu, liedzot cilvēkiem tiesības uz vārda brīvību».
Šis ir tiešam fantastisks murgs — izsaki viedokli, ka DP valsti virza totalitārisma virzienā un DP, tāpat kā autoritārās un totalitārās valstīs, pārkāps vārda brīvību un vajās viedokļa paudējus
Kaut kas līdzīgs:
]]>Tikmēr mūsu pašu Dievzemītē partiju jaunākie reitingi zīmē interesantu ainu- šobrīd vēlētāju uzticība SC ir gana liela, lai viņi varētu iegūt absolūto vairākumu Skudru Pūznī. Tātad joprojām tūkstoši tic, ka apvienība, kas uzskata šo valsti par vēsturisku pārpratumu un draudzējas ar vienīgo pret mūsu valsti naidīgo politisko režīmu uz pasaules, un, iespējams, arī Visumā, pēc uzvaras vēlēšanās godās Latvijas vērtības, cels iedzīvotāju labklājību utt., utjp..
Jā, jā, runa ir par TO pašu! Stulbums. Nē, ļaujiet precizēt- The Stulbums. Visbiežāk sastopamā dabas parādība. Unikāla mentālā īpašība, kura piemīt visiem, bet sadalījums gan ir nevienlīdzīgs un visādi citādi nedemokrātisks. Un, kas ir pats svarīgākais- Stulbums ir pats efektīvākais cilvēces ierocis cīņā pret… cilvēci.
Tāpēc, dārgie biedri- sameklējiet, kur grāmatplauktā jums stāv Bībele, un lieciet tās vietā enciklopēdiju. Lai Einšteins ir ar jums!
P.S. 1:0
Kaut kas līdzīgs:
]]>Dīvaini jau sanāk, bet šoreiz apskatīsim divas nedēļas uzreiz. Loģiski būtu, ja apzīmētāju virsrakstā aizstātu ar daudzskaitļa formu (vai kaut kā tā), bet nebūsim nu sīkumaini.
Politika. Tēma novazāta līdz dilšanai, bet joprojām aktuāla.
Visvairāk uzmanības pievērsusi t.s. “Lopu lieta”. Kaut arī Saeimā atrodas tikai kristiešu kapela, nevis kāda mošejas filiāle, izrādās, mums ir neatliekama nepieciešamība kaut lopus pa-islāmiski. Iniciātors- Tautas partija, kurš gan cits vēl ko tādu spētu izdomāt. Bet vispār man gribas viņus uzslavēt- jūtams iespaidīgs progress viņu rīcības ātrumā. Vēl pagājušogad viņi muļļājās un kasījās ap Satversves grozījumiem, kas ļautu tautai atlaist Saeimu, kaut gan to skaidri bija pieprasījuši 600 000 Latvijas iedzīvotāju. Tagad viņi īsā (pāris nedēļu?) laikā sagatavoja un izgrūda cauri Saeimai likuma grozījumus viena vienīga uzņēmēja lūguma motivēti. Iespaidīgi, neko teikt.
Neviens tā arī negāza valdošo koalīciju, kaut visi, kuriem nebija slinkums, to šūpoja. Nevienam nav dūšas padarīt darbiņu līdz galam, jo tam, kurš izdarīs kontrolšāvienu, būs jāiet cietumā valdībā, kas šobrīd ir tāds kā suicīds.
Sports. Latvijas izlase basketbolā, kaut arī vinējusi caurmērā 33,3% spēļu, izkrita Eiropas čempionāta basketbolā pirmajā kārtā. Toties aizgāja mūsējie ar blīkšķi. Vismaz Vācijas izlases spēlētājam Hamanam tā likās, kurš pēc tuvības mirkļa ar letiņa Kambalas elkoni attapās stomatoloģijas klīnikā. Bet varbūt bija vērts mūsu izlasei solidarizēties un uzrīkot masveida kautiņu, iekļaujot tiesnešus? Nobanotu šos uz pāris starptautiskajiem turnīriem, vismaz uz kādu laiku atbrīvotu sevi un līdzjūtējus no ciešanām.
Nu labi, varbūt es tā saku tāpēc, ka man ir alerģija no basketbola. Droši vien nākošreiz veiksies labāk.
Šī gada devīze vienkārši kliegtin lūdzās, la mūsējie izgāztos- “Tagad vai nekad!”. Tā kā “tagad” scenārijs neizdevās, visi ar izlasi saistītie cenšas norobežoties no šī saukļa.
Kriminālziņas. 9. septembrī Centrāltirgū par zādzību aizturēts 76 gadus vecs vīrietis. Viņš vēl vecākam kungam centies nospert kabatas portfeli. Sirmais onkulis pirms tam sodīts 18 reizes un cietumā pavadījis kopumā 45 gadus. Tās pašas dienas pēcpusdienā cits 63 gadus vecs zaglis izrāvis sava gadagājuma vīrietim maku un meties jauneklīgā skrējienā prom no notikuma vietas. Morāle? Sargiet savus makus no mīlīga paskata pensionāriem. Un izvairieties no viņu bariņiem uz ielas tumšajā diennakts laikā. Tagad, kā redzat, nevienam nav viegli.
Kaut kas līdzīgs:
]]>Gar acīm jau rēgojas, kā nīkstu skolas solā, kad pēkšņi klasē nešpetni un sazin par ko smaidīdams klasē iesperas skolotājs/a. Šo faktu palaist garām nav iespējams, jo skolotājs savu ierašanos dara zināmu, skaļi sakot: “Sveiki, bērni! Kā klājas?” vai arī “Nu ko, mazgadīgie dīkdieņi, tomēr atvilkāties pilnā sastāvā?!”. Replikas raksturs atkarīgs no ieradušās personas. Ne visiem tās ir tipiskas, bet lielai pedagogu daļai gan. Iespējams, tas kalpo kā kaujas sauciens vai aizstāj fanfaras, rau, viedākais un gudrākais pagodinājis klasi ar savu klātesamību. Lai nu kā- klasē sēdošajiem tas sagrauj pēdējās cerības, ka stunda nenotiks, bet nāksies vien ķerties pie akadēmiskā darba. Un tā nākamās 40 minūtes skolēni izliekas, ka cītīgi uzsūc zināšanas, kamēr skolotāji izliekas, ka uztur klasē dzelžainu disciplīnu un neiziet uz kompromisiem, kas varētu traucēt mācību procesu, jo nopietni strādāt par tik šķidru algu nav prāta darbs. Tādā garā deviņus mēnešus.
Labi, labi, būšu melis, ja teikšu, ka nemēdz būt jautri. Skolā ir jautri. Ne tikai tāpēc, ka tur ilgu laiku kopā pavada jauniešu bariņš, kas nosacīti uz laiku ir izolēts no apkārtējās pasaules, bet arī tāpēc, visiem šiem jauniešiem ir kas kopīgs- viņi vairāk vai mazāk pretojās skolā valdošajai sistēmai, kamēr “sistēma” cenšas iebarot savus uzskatus un domāšanas veidu. Paradoksāli. Rezultātā skolēni saliedējas. Huh!
Kaut arī man šķērmi metas no visām izglītības iestādēm, mana skola man vairāk vai mazāk patīk. Šāda situācija, protams, ir pretdabiska, tāpēc RD atbildīgās instances to steidz labot un ir lēmušas manu skolu aizklapēt nahren ciet. Atsevišķs paldies RD par rūpēm, lai man izglītība tiešām riebtos! Ja kādreiz sajutīšos kā nīkulīgs, neviena nemīlēts memļaks un sagribēšu atkārtot kaut ko līdzīgu Kolumbainai, nerīkošu to savā skolā, bet gan Izglītības departamentā. Man šķiet, tā būtu konceptuāli pareizi.
Atkal aizskarta politikas tēma. Nesen domāju, ko lai še’ uzrakstu, kamēr sapratu, ka kaut kā visu laiku nonāku pie politikas. Problēma slēpjas tajā, ka es neko no tās nesajēdzu. Bet, ilgāk padomājot, sapratu, ka Latvijā tas nav šķērslis par to pārgudri spriest. Jo vairāk, daži, kas saprot no politikas vēl mazāk, ar to nodarbojas visaugstākajos līmeņos. Vismaz man tāds iespaids radies. Subjektīvi spriežu, bet kas man var aizliegt? Ko gribu, to runāju, nepatīk, nelasiet, kaut gan mūs reti kurš “lieto”, tāpēc nav jābaidās, ka ar neapdomīgiem izteikumiem varētu aizbaidīt patstāvīgos lasītājus, jo man tādu nav. Tāpēc, kā mēdz teikt mūsu sabiedrības krējums: “Es jūs visus mīlu, ejiet…” 
P.S. Jup, esmu nomainījis niku. Gribējās dēvēt sevi latviskāk.
Kaut kas līdzīgs:
]]>Brīdinājums: Cilvēki, kuri vandālismu uzskata par nepiedodamu nāves grēku labāk nelasīt tālāk- aiztaupīsiet sirdsklapes.
Lets start…
Fragments no čata.
PanZero saka: Ehh, man jau 3 paskaidrojumi.
PanZero saka: 1. Paskaidrojums bija par salauzto galdu.
x saka: Tu pat galdu nemāki lietot?! o.O
PanZero saka: kkāds retards iespēra… es esmu vainīgs tikai tāpēc, ka patrāpijos nepareizajā vietā un nepareizajā laikā.
x saka: Nez, šķiet, ka visa tava skola ir nepareiza vieta un neareizs laiks.
PanZero saka: 2. paskaidrojums- netālu no skolas bija privātdobes, kuras mēs starpbrīdī izravējām. Visus kāpostus izrāvām un gurķus apēdām.
x saka: LOL
PanZero saka: 3.paskaidrojums- par čili peperu nešanu uz skolu.
PanZero saka: Par to nepareizo vietu, tev ir 100% taisnība. Es tur mācos jau 6to gadu, un ar katru gadu ar vien vairāk saprotu, ka tur mācīties ir vnk neiespējami. Katru starpbrīdi kautkaas notiek. xD
PanZero saka: Kautkāds retards visas skolas miskastes sastiepa mūzikas klasē. XD
PanZero saka: Vēlviens gudrinieks pa skolu vazājās ar puķupodu…
PanZero saka: Vēl daži uzmet ar ūdeni pildītus prezervatīvus ugunsdzēsības signalizācijai… Xxd
x saka: Tu gadījumā nemācies `Gasimā`?
PanZero saka: ?
x saka: Kaut kas man teica, ka tā saucot vienu skolu garīgi atpalikušajiem.
PanZero saka: Uz tā paša skolas garīgi atpalikušā uz kura pepers tika uzzieķēts, tika arī salauzta angļu valodas klases slota. XD
PanZero saka: Miskastes lido pa gaiteņiem…. xD
PanZero saka: Kāds retards iemīž miskastē tualetē.
x saka: Jums tur visiem jāiet ārstēties. XD
PanZero saka: Regulāri tiek iznestas latviešu valodas, angļu valodas un mūzikas kabineta durvis.
PanZero saka: Angļu valodas klasei vispār iznesa netikai durvis, bet arī rokturi. XDD
PanZero saka: Salauzu skapi un krēslu. XD
x saka: Iesaku tev iemācīties no galvas visu Prison Break un bēgt prom no tās skolas.
x saka: Brauc uz ārzemēm un sāc dzīvi no jauna.
PanZero saka: Viens ģēnijs salauza ij angļu valodas, ij vizuālās mākslas kabineta galdus.
PanZero saka: Kautkāds gudrinieks virpu salauž amatmācībā.
PanZero saka: Retards iznes logu. xD
PanZero saka: Tā riktīgi, laikam ar šito krēslu izsita. XD
PanZero saka: Vēlviens idiots ar lineālu čalim degunā uztaisa trešo robu… tika izsaukti ātrie.
PanZero saka: Sporta zālē ventilatoram tika trāpīts ‘netīšām’ ar bumbu. Ventilators putekļos.
PanZero saka: Regulāri plūdi amatmācības kabinetā.
PanZero saka: Sporta zāles ģerbtuvē izsitām caurumu sienā…
PanZero saka: To pašu izdarījām ar amatmācības kabinetu.
PanZero saka: Izgāzām tušu uz grīdas.
x saka: Jā, es sapratu – ģēniji.
PanZero saka: …vēl tagad tur ir tumšs pleķis.
PanZero saka: Tas tā, ko uz sitienu atceros.
Kaut kas līdzīgs:
]]>