Saeimas iekarotājs: Tautas partijas deputāta ēna

Latvijā reizi gadā notiek tāds pasāciens, ko sauc par `Ēnu dienu`. Tajā dienā katrs apzinīgs Latvijas skolēns var neapmeklēt vispārēji izglītojošo (smieki nāk par šo vārdu savienojumu) mācību iestādi ar vienu ļoti labu atrunu- piedalos Ēnu dienā! Tā ir tāda smuka dieniņa, kad skolēns visu/nepilnu darba laiku var sekot līdzi vienas profesijas/amata pārstāvim izzinot viņa darba uzdevumus, pienākumus, veidu, kādos to izpilda utt utjp.

Izlēmu ar ņemt dalību šinī pasākumā. Kā sacīt, vienu reizi mūžā jau var. Atrodu vietni, kur piedāvā visi ēnuvakančdevēji savas vietas. Caur to saitu var sūtīt katram vietpiedāveklim savu CV un motivācijas vēstuli, kuri to pēcāk izskata. Sistēma jau ir ok… bet tā vai tā, kādā jēga? Ja es esmu skolēns, by default es pie izglītības varu maksimāli pierakstīt- iegūta pamatizglītība. Pie darba? Nez… officiāls darbs nav strādāts un ja būtu, kauns rakstīt. Motivācijas vēstule? Tā vispar ir visa darba tirgus aborta atlieka. Marazms kvadrātā.  Tānu sapratu ka savā CēVē jāraksta visus savus darbus – sākot no skolas demolēšanas beidzot ar Pēterīša pacienāšanu ar konfektēm! Domāts, darīts. Cēvē godam aizpildīts.

Tagad jādomā, pie kā nu doties. Protams, pie visiem krutajiem amatiem kā plakātu mākslinieks iekš Pussy lounge ir baigākā konkurence. Padsmitiem gribētāju uz vienu vietu. Izlēmu neatņemt tiem dažiem cilvēciņiem cerību… meklēju tālāk. Pie reportieriem tāpat. Pataloganatoma  un Tvaika ielas ārsta ēnas vakance vispār nebija. Vienīgi… Pie mācītāja Mateja baznīcā… Tānu man bija 2 iespējas- jautrība vai kas nopietnāks. Izvēlējos jautrību! Kas ir jautrība? Valsts amatpersonas! Pie kurām? Jo lielāks amats, jo jautrāk. D

Draugi, pie Ušakova nemaz netaisos… tāpat pieņems krievu… bet skuju, kā izrādās, vienu meiteni no manas parālelklases tomēr paņēma. Pie Šlesera baigākā rinda. Laikam tur tikai šofera māsas dēls tiks ēnoties. Izvēle krita uz deputātiem! Piedāvājumā bija Pilsoniskās savienības deputāti un Tautas partijas. Kuru es paņēmu? Tautas partijas!

Lai nu kā, bet pirms pasākuma jau viss bija uz goda. Nepagāja ne pusotra diena, ka jau apstiprināja, vairākas dienas pirms noteiktā apstiprināšanas termiņa beigām!  Atnāca smuki ēpastiņš ar dienas plānu, informāciju un pārējām lietām.

Turpinājums sekos…

Kaut kas līdzīgs:

1. Izsludinām meklēšanu.
2. Pie kā noved garlaicība…
3. Rokas nost no naudas…
4. Vienam ļauts otram nē?
5. Godmaņa īstā seja?

2010. gada 18. februāris, plkst. 1.50 - laiks, kad tika publicēts šis raksts.
Kaut arī esam totalitāri, tomēr visus komentārus nenesamies dzēst laukā. Tākā, ja ir kas sakāms, ja vēlies pasūdzēties, uzmest veselīgu (nepārāk vesela tomēr tiks naheranizēta) kritiku, vienkārši izteikt savu viedokli vai pieprasīt alimentus, tad droši vien raksti. Kānekā visiem mums vēl augt un augt...