Diletantiskais nedēļas apskats #3

Laba diena!

Pēdējās divas nedēļas visādā ziņā bija ļoti izglītojošas. Ne tikai tādā tāpēc, ka man nebija laika un spēka piesēst pie datora un uzrakstīt kārtējo daļu no rakstu sērijas, jo mani visādām negantām metodēm spīdzināja vidusskolā (vēl saka, ka mums izglītības sistēma čābīga). Nē. Visai latvju tautai tika darītas zināmas interesantas lietas.

Piemēram, pēdējās divās nedēļās es uzzināju, ka ar bijušajiem čekistiem tagad tiekas tikai labi cilvēki. To mums vēstīja gudrais, zinošais un visādā citā ziņā lielais Kalvītis.

Deputāts Kalniņš savukārt darīja zināmu to, ka galvenais kritērijs, izvēloties Trīszvaigžņu ordera kavalierus, ir tas, vai pretendents nav nodarījis Latvijas Republikai neko sliktu.

Koķes kundze arī atzīmējās- viņasprāt, skolotāji esot slinki.

Ušakova kungs ar vienu tēzi revolucionāri mainīja mūsu priekšstatus uzreiz divās pozīcijās: vēsturē un loģikā, pasakot, ka, ja PSRS armija nebūtu “atbrīvojusi” Latvijas teritoriju no fašistiem, tad tagad Latvija nebūtu neatkarīga valsts. Vēl jo vairāk, nebūtu arī Rīgas (tpu, a es vot visu dzīvi domāju, ka tieši vācieši dibināja Rīgu). Par latviešu katastrofālas politiskās gribas trūkumu liecina tas, ka pēc tamlīdzīgiem izteikumiem godājamā mēra māja joprojām stāv nenosvilināta.

Runājot par katastrofām, mēneša sākumā tika prezentēts jaunais Rīgas zīmols. Voalā!

Jā, jā, šī te brīnuma atrādīšana ārzemēs katram rīdzeniekam izmaksās gandrīz 7 latus. Tā kā- vai nu noelsies no sajūsmas, vai ej kārties. Kāpēc TAS ir tāds, kāds TAS ir? Jo tas patīk Flikam. Patiesībā, skatoties uz šo garadarbu, tā vien rodas aizdomas, ka pats Fliks to ar grāmatu “Paint for Dummies” pie rokas būtu uzmeistarojis kādas kafijas pauzes laikā. Nemaz nepretendēju uz kāda speciālista statusu, bet ir skaidri redzams, ka logotipā teksts nav izlīdzināts pret kādu malu, trešdaļu likums ir pilnībā ignorēts, burti, spriežot pēc atšķirīgā attāluma attiecībā vienam pret otru, no sākuma uzrakstīti katrs atsevišķi, bet pēc tam ar brīvu roku visnotaļ nesekmīgi sakārtoti tekstā. Pieņemu, ka Enzelīns un citi mūsu dižie valodnieki rotē kapā, jo sapārot divu vārdu devīzē divas valodas nav labais tonis.

Dusmīgs neesmu tikai es, bet arī vietējie reklāmisti. Izņemot vienu, protams. Arī šinī sakarā es uzzināju jaunu dzīves patiesību: lai reklamētu tūrisma nozari, nevar piesaistīt vietējās reklāmas aģentūras, jo vajag svaigu skatu no malas. Hmm… Kaut gan- varbūt es jau kaut ko tādu esmu dzirdējis iepriekš…

2009. gada 15. oktobris, plkst. 19.53 - laiks, kad tika publicēts šis raksts.
Kaut arī esam totalitāri, tomēr visus komentārus nenesamies dzēst laukā. Tākā, ja ir kas sakāms, ja vēlies pasūdzēties, uzmest veselīgu (nepārāk vesela tomēr tiks naheranizēta) kritiku, vienkārši izteikt savu viedokli vai pieprasīt alimentus, tad droši vien raksti. Kānekā visiem mums vēl augt un augt...