Lisabonas līgums- ko tas vējš mums atnesīs?

Dārgie tautieši, mēs dzīvojam vēsturiskā laikā. Laikā, kad Latvijai ir visas iespējas pazaudēt savu neatkarību jau otro reizi pēc kārtas, šoreiz iekrītot Eiropas Savienības maigajos apskāvienos.

Kā esat dzirdējuši, klīst runas par kautkādu Lisabonas līgumu. Protams, mūs tas neuztrauc un tas viss liekas tik tālu no mūsu dzīvēm, ka tas mūs neskars nu nekādīgi. Figu jums! Tas skars katru no vistiešākajā mērā. Tas skars mūs, kā Latvijas pilsoņus, jo Latvijas valstij tiks samazināta neatkarība un suverenitāte. Varbūt tā uzreiz neliekas- ka mēs pakāsīsim savu neatkarību…  Man nāksies Jūs apbēdināt, jo pirmais iespaids (ja tas ir pozitīvs),  nav tas pareizas.

Kāpēc tad mūsu viedie un izglītotie prāti valdībā un saeimā pieņēma un ratificēja to? Nu, te var būt vairākas atbildes. Mūsu bāleliņus piespieda, samaksāja, sakukuļoja vai arī vienkārši mūsējiem patīk līst iekšā lielās Eiropas tantes pēcpusē. Iemeslus te nemeklēšu, jo, cik zinu, tad visas ES valstis vairāk vai mazāk valdības līmenī ir to ratificējušas. Vienīgais izņēmums ir Īrija, kur tiek rīkots tautas referndums… te nu sākās lielumlielie joki. ES onkuļiem nepatīk, ka rīko referendumu uz šo jautājumu, jo jau ir zināma atbilde- ja visā ES teritorijā rīkotu pa šo jautājumu referendumu, tad 95%  iedzīvotāju nobalsotu pret.

Ieskatīsimies nedaudz vēsturē. 2005 gadā Eiropas Savienības Konstitūcijas projektu noraidīja Francija un Nīderlande refenduma rezultātā. Kopš tās dienas dūži sāka meklēt iespēju, kā iebarot vēlreiz to pašu draņķību. Atrada ar iespēju ar nosaukumu Lisabonas līgums. Tas ietver tieši to pašu, ko Konstitūcija tikai savādākā secībā un iepakojumā + neliels PR’s un līgums aizgāja uz urrā! Atliek tikai tāds mazs šķērslis kā Īrija, kura nobalsoja pret. Nekas, tika paskalotas smadzenes, pāris reklāmas kampaņas, bezmaksas baloni un nobalsots ir PAR!

Tātad, ko tas Lisabonas līgums mums atnesīs? Tas ir pirmais solis uz ES padarīšanu par vienu valsti…

ES vairāk nav kā ekonomiska apvienība/smilšukaste. Līgums paredz, ka ES kļūst par juridisku personu, tātad tā var funkcionēt starptautiskās attiecībās kā valsts. Tātad visi starpvalstu līgumi tiek parakstīti zem vārda `Eiropas savienība`. ES var pat lūgt sev beņķi ANO.

Eiropas padome kļūst no Starpvalstu valdības iestādes paveida par ES institūciju, kura nepārstāv tās ievēlētāju intereses, bet gan pārstāvēs Savienības vērtības, mērķus un intereses, kuras netiks noteiktas vēlēšanu vai referenduma rezultātā, bet gan noteiktas pēc pašreizējiem un nākotnes ES likumiem.

Līgums noņem dalībvalsts tiesības uz automātisku komisāra krēslu. Komisariāts ir paredzēts kā neatkarīga institūcija, kurai nebūs pieņemt kādas noteiktas valsts, privātpersonas vai organizācijas instrukcijas. Tākā tā ir neatkarīga institūcija, kurai ir visai liela vara, tai tiek atņemta atbildība jebkuras valsts/organizācijas priekšā. Tātad arī tautas priekšā tai nav atbildības.

Publiskais transports, medicīna un izglītība ir pakļaujamas privatizācijai. Jebkurā valstī. Zinot šo punktu, pašmāju bāleliņi ātri atradīs veidu kā uzlikt savu spalvaino ķepu šīm nozarēm.

Nākamie ES līgumi var tiek pieņemti bez nacionālajām ratifikācijām. No comments, dārgie kamerādi, tas man nepatīk.

ES padomei ir paplašinātas pilnvaras drošības un ārzemju attiecību jomās… krimināllikumu harmonizācija un tā tālāk
Līgums paredz ka vēl 105 kompetences no valsts tiek nodotas ES rokās.  Iekļaujot ārzemju, drošības, aizsardzības, tiesu,  tirdzniecības un ekonomikas politiku. Tā ir būs lielākā varas pārnešana ES vēsturē.

Turpmāk 68 jomās vairāk nebūs nepieciešama balsošanas vienprātība  Eiropas padomē,  lēmumu  varēs pieņemt ar vairākumu.

Padomē jau ir sarežģīta balsu `svara` sistēma, tā tikšot mainīta. Rezultāts būs tāds, ka mazām valstīm kā Latvija, Īrija utt. būs vēl mazāka teikšana.

Līgums ir veidots labējā politiskajā garā. Tādējādi publiskajiem pakalpojumiem (medicīna, izglītība utt) kā arī vienkāršiem darbaļaužiem un strādniekiem tas nenāks par labu. Publiskie pakalpojumi tiks iedalīti divās grupās-  Publiski ekonomiskajos pakalpojumos un vienkārši publiskajos pakalpojumos. Tikai ir viena problēma- nav definēts ar likumu, kas ir tas vienkāršais publiskais pakalpojums, bet toties ir definēts ekonomiskais pakalpojums- ekonomiskā aktivitāte ir tad, kad tu piedāvā kādus labumus vai pakalpojumus sabiedrībai. Tas nozimē, ka visa medicīna, izglītība un pārējie publiskie pakalpojumi itin labi iederas Ekonomisko pakalpojumu grupā. Līguma 16. paragrāfs nosaka kā lietas bīdīt Publiski Ekonomisko pakalpojumus. Tas paredz ka piem. izglītība un medicīna ir pakļaujamas konkurences likumiem. 6. protokols paredz, ka ES ir jāuzmana, lai konkurencē nebūtu kropļojumu, kas izpaužās kā sociālā aizsardzību, dabas un strādnieku tiesību regulācijas, valsts subsīdijas, valsts palīdzības un valsts `monopolu`. Līgums sekmē regulācijas atcelšanu un privatizāciju. Varbūt tomēr būs labi? Nedomāju gan, jo ne līgumā, ne kur citur ES likumdošanā nav definēts kas ir Publiskie pakalpojumi.

No 10. līdz  28. paragrāfam paredz drošības, aizsardzības un ārlietu politiku nodot ES rokās. Tas nozīmē ka ar vairākuma balsošanu Padomē var tikt pieņemti līgumi, kas ir saistītas ar šīm nozarēm. Abstrakti skatoties, tas nozīmē, ka ir tāds kā kopējs `ārlietu ministrs` Eiropas savienībai.

Jāpalielina valsts militārās spējas. Tās jāiekļauj kopējajā aizsardzības un drošības sistēmā/politikā. ES dalībvalstis būs spiestas palielināt militāro budžetu Eiropas militāro spēju palielināšanai. Dalībvalstij ir jāpalīdz otrai, ja pret to ir vērsts militārs uzbrukums. Reāli- vēlviena militāra aliance.

Cenu stabilizācija. Tas ir instruments, kuras mērķis ir samazināt dalībvalstu sabiedrības tēriņus vai arī lai samazinātu valsts budžeta deficītu. Ja cenu stabilizācija konfliktēs ar kādu valsts prioritāti, piem. pilnu nodarbinātību vai sociālo progresu, tad kuru no šīm atstāt lems Eiropas Tiesa, nevis vietēji valsts politiķi. Reāli tas samazina `cīņu` pret nabadzību un sociālo nevienlīdzību.

Valsts Augstākās tiesas lēmumus var pārsūdzēt Eiropas tiesā. Eiropas tiesai pieder galavārds.

Padomes prezidentūra vairāk nerotēs, tā lai tiek katrai valstij.  To ievēlēs ES padome uz divarpus gadiem.

Cilvēki apgalvo, ka Lisabonas līgums padara Eiropu demokrātiskāku un effektīvāku. Tā tas viss nav. Visa tās noteikumu saskaņošanas, apstiprināšanas un pārējās lietas ar valstu parlamentiem un iedzīvotājiem ir tikai tīri kosmētiskas un izšķīst milzīgajā varas pārnesē no valsts uz ES (atceramies, ES tagad ir juridiska persona).  ES cilvēktiesību hartai nekāds jauns punkts nav pievienots. Harta tiek arī stipri ierobežota no valsts un ES likumdošanas puses.

Domā ko gribi.

2009. gada 3. oktobris, plkst. 16.49 - laiks, kad tika publicēts šis raksts.
Kaut arī esam totalitāri, tomēr visus komentārus nenesamies dzēst laukā. Tākā, ja ir kas sakāms, ja vēlies pasūdzēties, uzmest veselīgu (nepārāk vesela tomēr tiks naheranizēta) kritiku, vienkārši izteikt savu viedokli vai pieprasīt alimentus, tad droši vien raksti. Kānekā visiem mums vēl augt un augt...