Nākotne slīkst

90% gadījumu, kad kādas problēmas būtība neietver pirmās personas vietniekvārdu dažādos locījumos, es tai, tautas valodā sakot, uzlieku mīksto. Tāda mentalitāte. Varbūt tāpēc šis raksts nedaudz atšķirsies no citiem.

Jauniešu mīlestība pret alkoholu ir tik banāla problēma, ka visiem, kam būtu par to jārunā, klusē. Varbūt es te piekasos, bet man ir tāda iekšēja sajūta, ka apjomi [cisternās], kādos padsmitgadnieki lieto grādīgo, nav samērīgi tam, cik daudz prātīgāki (vecāki?) cilvēki stāsta, ka tas nav pārāk gudri. Varu likt roku uz sirds un teikt, ka dažs labs, kurš uz ielas pēc vienpadsmitiem vakarā nedrīkstētu atrasties, pamanījies uzkrāt savdabīgu dainu skapi ar stāstiņiem par piedzīvojumiem, esot totālā pālī. Atdzīstu, tie ir daudz kvalitatīvāki, asprātīgāki un visādi citādi pārāki par makšķernieku, mednieku u.c. reliģiju pārstāvju varoņteikām, bet mani uztrauc kas cits. Draņķīgi, manuprāt, ir tas, ka daudzi nezin alternatīvas. “Dzimšanas diena? Jāpaņem vodka!”. “Ejam peldēt? Pie reizes paķersim alu, tas atvēsina…”. “Absints biljardu padara vēl interesantāku!”.

Tie, kas nespēj domāt plašāk, ar laiku iemin savdabīgu taciņu. Vēlāk, kad piemeklē grūtības, ļaudis par šo taciņu atminas. Nu, jūs jau Centrāltirgus bomžus pazīstat? Ja ne gluži personiski, tad redzējuši šos brīvos pilsētas putnus esat? Es pieņemu, ka jaunībā, kad cilvēks nopietnāk apsver perspektīvas, vairums netēmē uz šādu dzīves veidu. Bet viņu ir gana daudz. Un, ja ar kādu aizsāksi sarunu, var izrādīties, ka viņam ir kāda augstākā izglītība, varbūt divas. Tādi arī ir. Nesaku, ka visi pusaudžu gados esošie, kam patīk iemest, vēlāk būs hroniski alkoholiķi, bet izredzes par tādiem kļūt, nenoliedzami, ir lielākas.

Ar prieku varu paziņot, ka mēs, jaunieši, esam idioti pēc noklusējuma. Piedodiet, bet man tā šķiet- daba mūs tā iekārtojusi. Tāpēc tikai mūs vainot nedrīkst. Narkologs, kas atnāk uz skolu reizi gadā, lai pabiedētu ar šausmu stāstiem, ar’ nebūs lietaskoks. Viņu sejas parasti rotā izteiksme: “Ehh, man poh, dariet kā gribat, jūs esat brīdināti!”, kas ir cilvēcīgi saprotams, jo viņu vidū nav mātes Terēzas, kurai rūpētu visi un visas. Spiedienam ir jānāk no tuvāko loka. Un no sabiedrības kopējās apziņas, kur arī ir problēma, jo man ir tāda sajūta, ka duets “Pusaudzis/Spirtotais”  jau kaut kad ir akceptēts un tiek uzskatīts par normu; dzeršanas apjomi pusaudžu rindās ir grandiozi. Bet jaunatne taču esot mūsu nākotne…

Nav citu spamu par šo tēmu.

2009. gada 8. jūlijs, plkst. 16.57 - laiks, kad tika publicēts šis raksts.
Kaut arī esam totalitāri, tomēr visus komentārus nenesamies dzēst laukā. Tākā, ja ir kas sakāms, ja vēlies pasūdzēties, uzmest veselīgu (nepārāk vesela tomēr tiks naheranizēta) kritiku, vienkārši izteikt savu viedokli vai pieprasīt alimentus, tad droši vien raksti. Kānekā visiem mums vēl augt un augt...