Svētku rezumējums- gandrīz pie pilnas sajēgas

Skaisti svētki tie Jāņi. Skatoties televīzijā, kā jaunais Ikšķiles domes deputāts dzied par to, kā viņš pirti piedirsa, es kaut ko sapratu. Līgo vakarā es pirmo reizi pēc ilgiem laikiem visu atkal ieraudzīju spilgtās krāsās, sajutu apkārtnes unikalitāti, izlauzos no rutīnas. Tas bija veselīgākais, kas ar mani pēdējā laikā noticis.

Zinat, ar ko šie svētki pārāki par Ziemassvētkiem? Baznīcai tos nav izdevies tik ļoti advancēt. Kopābūšana, vienotības sajūta un ticība ir vajadzīgas lietas, bet bez pagāniskajiem rituāliem, viegla rakstura dziesmām, siera, alus un latviešu nacionālā ēdiena- šašlika, gatavošanas Jāņi būtu tukši un bezjēdzīgi. Iemesls vienkāršs- lai cik nekulturālas vai amorālas īstenam kristietim varētu likties svinēšanas izpausmes, tās palīdz sasniegt galveno mērķi- harmoniju ar dabu un garīgo attīrīšanos, prāta skaidrību vai sauc kā gribi. Protams, ja Jāņi tikai kalpo par iemeslu smagi piemesties, to sasniegt nevar. Bet es daļēji pat varu saprast tos, kas plikā vīzē skrien pa tiltiem- arī veids, kā atbrīvoties. Dīvains, bet tā ir.

Būtībā tieši tā paša iemesla dēļ, manuprāt, ļaudis apmeklē baznīcu- šķīstība utt.. Lūdzot spēka piedošanu par grēkiem, cilvēki grib sasniegt iekšēju tīrības un brīvības sajūtu. To pašu, ko var gūt, sēžot rasā pie Jāņu ugunskura un lopsējot iekšā mednieku desiņas. Tas, ko gribu pateikt- ir vitāli nepieciešams sakārtot savu prātu, un nav nozīmes, kā tas tiek panākts. Tāpēc uzspiest vienu vai otru veidu, kā to pēdējā laikā dažs labs cenšas darīt, ir bezjēdzīgi un tuvredzīgi.

P.S. Ņemot vērā, ka šonedēļ pirmdiena tika pārcelta uz ceturtdienu- vēlu veiksmīgu atkopšanos!

Nav citu spamu par šo tēmu.

2009. gada 25. jūnijs, plkst. 17.31 - laiks, kad tika publicēts šis raksts.
Kaut arī esam totalitāri, tomēr visus komentārus nenesamies dzēst laukā. Tākā, ja ir kas sakāms, ja vēlies pasūdzēties, uzmest veselīgu (nepārāk vesela tomēr tiks naheranizēta) kritiku, vienkārši izteikt savu viedokli vai pieprasīt alimentus, tad droši vien raksti. Kānekā visiem mums vēl augt un augt...