Apsveicu!

Dārgie Pagrabs.info lasītāji un nejauši ieklīdušie! Mēdz teikt, ka brīnumi notiek tikai reizi gadā- Ziemassvētkos. Tā ir patiesība, ja vien to saka vācietis, brits vai kanādietis. Bet mēs, dārgie draugi, tādām lietām stāvam pāri. Pie mums brīnumi notiek 1,5 reizes gadā! Un- jā, šis brīnumu laiks ir pienācis.

Ir priekšvēlēšanu laiks.

Visi ir noguruši no rutīniskā krīzes ritējuma pār mūsu varžacīm. Liekas, tas nekad nebeigsies. Bet ne šobrīd. Šodien, pirmo reizi pēc ilgiem un grūtiem laikiem, mūsu perspektīvas mālē tik košās un dzīvespriecīgās krāsās, ka mūs varētu apskaust dajebkurš. Pie tam, šis pozitīvisms, uzlīmēts vai kā citādi piestiprināts,  staro no katra staba, reklāmas dēļa, televizora, darbotiesspējīga radio aparāta, sienas utt.. Tie, kas ievilkuši mūs tajā dē, kur mēs šobrīd esam, solās mūs glābt, jo nu viņiem ir pieredze un zināšanas. Citi savukārt ļaušot mums kļūt par viņu piesaistīto investoru darbaspēku, un tad mēs dzīvošot pārticībā. Tie, kas skaitās labējie, solās arī uzvesties kā labējie! Uh, nespēju vien sagaidīt!

Es neesmu tik naivs, lai domātu, ka citur nav priekšvēlēšanu aģitācijas. Tomēr citur ļaudis solījumu jūrai prasa kaut kādu ekonomisko un politisko segumu.

Mums, protams, neaiziet līdz tādām kampaņām ka pirms ASV prezidenta vēlēšanām. Tur iztērēja ķīpām naudas. Bet ievēlētais sāk pildīt solījumus, kurus deva. Vai pie mums tā notiks, man sāk rasties šaubas, jo mūsu nacionālajās aģitācijas tradīcijās nav nozīmes solījumu saturībai vai izpildei. Galvenā priekšvēlēšanu cīņa šeit neizpaužās kā orģinālu ideju  ģenerēšana vai turēšanās pie veciem principiem, taktiski noformulējot savu pozīciju tā, lai piesaistītu svārstīgos vēlētājus. Šeit uzvar tas, kurš cilvēku pilnā vietā uzlīmē lielāku plakātu ar savu ģīmi, kuŗš šo pašu fizionomiju, cildinošu un tukšu, bieži vien pat melīgu tekstu pavadījumā biežāk atrāda TV, kuram izdodas dot vairāk stulbu, pilnīgi nereālu, neargumentētu un absolūti nevajadzīgu solījumu.

Latvieši joprojām ir iezemieši. Atnāk 16. gs. eiropietis kādas žilbinošas personas veidolā, atstiepj pāris neredzētu, spīdīgu lietiņu. Sākumā latvietis priecīgs, bet laika gaitā viņš attopjas kā vergs uz vairākām paaudzēm. Man gribētos gan ticēt, ka neesam tik neaptēsti un atpalikuši, bet, pagaidām, viss liecina par pretējo…

Nākamā rakstu sērija, episkā triloģija “Birokrātu Pavēlnieks”, tiks veltīta vienam no t.s. “Eiropiešiem”. Kāpēc viņam vienam? Nogulēju es. Varētu až doktora disertāciju par katras partijas nepilnībām un noklusētajām lietām attiecībā uz aģitāciju sarakstīt. Bet vairs nav laika. Šis darbonis, protams izceļās šajā ziņā visvairāk. Man ir arī zināmas un pamatotas bažas par manu un manas tik mīļās apkārtnes nākotni gadījumā, ja viņš panāks savu. Es domāju, ka sapratāt, par kuru kas būs…

Kaut kas līdzīgs:

1. Lielvaras un mazvaras.
2. Valsts. Liktenis.
3. Veselīga attieksme
4. Lūgtum pievienoties globālajai opozīcijai!
5. Tautas prezidents!

2009. gada 2. jūnijs, plkst. 15.27 - laiks, kad tika publicēts šis raksts.
Kaut arī esam totalitāri, tomēr visus komentārus nenesamies dzēst laukā. Tākā, ja ir kas sakāms, ja vēlies pasūdzēties, uzmest veselīgu (nepārāk vesela tomēr tiks naheranizēta) kritiku, vienkārši izteikt savu viedokli vai pieprasīt alimentus, tad droši vien raksti. Kānekā visiem mums vēl augt un augt...