Fundamentāli jautājumi par dzīvi

Virsrakstā minētā lieta mani nomoka. Dzīves jēga, šķiet, ir dzīvot. Labāku izskaidrojumu atrast nevaru. Bet tas ir bleķis. Ir daudz interesantākas lietas, ar ko nodarbināt prātu. Kas ir dzīvība un kā bioloģiska masa var glabāt atmiņas, just emocijas un apstrādāt informāciju? Kāpēc strādā tieši tādi fizikas likumi, kādi mums zināmi? Kā dabā viss var būt sakārtots ideālā kārtībā līdz pēdējam sīkumam? Un galu galā- cik uz pasaules ir koku?

Tā kā šīs un daudzas citas mīklas ir parāk sarežģītas, lai tiktu atrisinātas ar mūsu izpratni un iztēli, tiek radītas klišejas. Tās radījušas mūsu zināšanas, kuras tīri statistiski izrēķinājušas, uz kāda ceļa jāturās, lai neiegāztos kādā grāvī. Sākotnēji šķiet visprātīgākais veids, kā dzīvot. Bet jāatcerās, ka tieši šādus pašus modeļus veidoja arī, piemēram, viduslaiku cilvēki. Tieši tāpat, ar savu pasaules redzējumu un pieredzi. Viņi turējās pie reliģijas principiem un mītiem, un uzskatīja, ka šo iemeslu dēļ dzīvo vispareizāko un šķīstāko dzīvi. Bet tagad pieņemts uzskatīt, ka viņi bija galīgi iebraukuši auzās.

Tātad: kas tad cilvēcei liek domāt, ka etiķešu un sistēmu ievērošana ir vispareizākais dzīvesveids? Vai ir vērts dzīves kvalitāti mērīt pēc finansiālām līknēm?

Nav citu spamu par šo tēmu.

2008. gada 21. decembris, plkst. 17.06 - laiks, kad tika publicēts šis raksts.
Kaut arī esam totalitāri, tomēr visus komentārus nenesamies dzēst laukā. Tākā, ja ir kas sakāms, ja vēlies pasūdzēties, uzmest veselīgu (nepārāk vesela tomēr tiks naheranizēta) kritiku, vienkārši izteikt savu viedokli vai pieprasīt alimentus, tad droši vien raksti. Kānekā visiem mums vēl augt un augt...