The Bankrotz.
Demagoģija, PolitikaAutors: PanZero
Tauta, līksmojiet! Beidzot mēs esam nonākušie pie tā, pie kā mēs tik intensīvi centāmies aiziet jau kopš tās ceturtā maija dienas tālus gadus atpakaļ. Mūsu valsts bankrotē!
Neuztraucieties, viss ir kārtībā! Viss ir ideāli! Pašlaik ir krīze valstī, tas jau pofigs, galvenais, savelkam (uz
deputātiem un valstsvīriem tas neattiecas, jo viņiem arī gribas ēst) jostas ciešāk. Neuztraucieties, šas uzbliezīsim gaismas pili un iepludināsim simtus milijonus Pareksā, kuru tāpatās beigās par sviestmaizi notirgosim savējām pareizajām personām. Tauta, līksmojiet! Neuztraucieties, ka jums nav par ko kredītus apmaksāt, jo visu taču ar bankām var sarunāt, vai ne?
Dārgie kamerādi, dāmas, kungi, mājdzīvnieki, darbazirgi un nabaga nodokļu maksātāji. Mēs piedzīvojam dižus laikus. Laikus, kad netikai budžets un valdība bankrotēs, bet vesela valsts! Mēs esam The Bankrota- lielā notikuma priekšvakarā. Tākā, mani draugi, iepērkam pāris kilogramu skoršu un kādu čupiņu beisboleņu, kastešu, mietu un nažu. Kānekā, mēs sagaidīsim laikus, kad bez brutāla spēka neizdzīvot. Āmen. Valdība mūs ir nodrāzusi tik tālu, ka vairs nav ko drāzt. Tagad atliek viņiem pateikt atā-atā un kā žurkām no slīkstoša kuģa aizlaist uz savu villu pie Vidusjūras, kur pavadīt savu atlikušo dzīvi neuztraucoties par tādu dieva aizmirsto zemes pleķīti vārdā Latvija.
Man nav ko teikt. Bez komentāriem. Nu, vienkārši nav vārdu mūsu valstsvīru idiotismam un zagtvēlmei, kas nodevusi mūs pie bankrota. Sieg Heil!! Slava Saeimai, dižajai tautas atbrīvotājai… no naudas…
Kaut kas līdzīgs:
- Lielvaras un mazvaras.
- Apēd savu dakšiņu!
- Valsts. Liktenis.
- Homo Pozerius.
- Latvieši- nespējīgā tauta?
2008. gada 6. decembris, plkst. 13.58 - laiks, kad tika publicēts šis raksts.
Kaut arī esam totalitāri, tomēr visus komentārus nenesamies dzēst laukā. Tākā, ja ir kas sakāms, ja vēlies pasūdzēties, uzmest veselīgu (nepārāk vesela tomēr tiks naheranizēta) kritiku, vienkārši izteikt savu viedokli vai pieprasīt alimentus, tad droši vien raksti. Kānekā visiem mums vēl augt un augt...
