Apēd savu dakšiņu!

Ir skumji, ka cilvēka radītais attīstas tiktāl, ka cilvēki sāk kalpot tām lietām. Lai to novērotu, nav jau nemaz jāiestājās zubrīgā zinātniskās fantastikas mīļotāju klubā un jāgaida, kamēr taps izgudrots mākslīgais intelekts, kas iznīcinās cilvēku kā rasi. Tas ir noticis un notiek tagad, visapkārt. Politika, rūpniecība, transports…

Reklāma gan no sākta gala ir izdomāta prāta čakarēšanai. Tā arī gājusi savu revolūcijas ceļu. Kādreiz, kad sagribējās ko realizēt, pie potenciālā klienta vērsās, argumentējot, kāpēc vajadzētu to vai šo iegādāt (ļa-ļa, šitā figņa ir vislabākā, paskat, cik lieliski tas brīnums strādā, veikalnieks galvu durvīs saspiedis, pārdod mūsu vājprātu par ražotāja cenu, u.t.t.). Tagad pircējs kļuvis bišķi gudrāks, saprot, ka tā ir tukša muldēšana. Tāpēc nu reklāmās rāda varen glītus cilvēkus, kas smaida žilbinošus smaidus, un, lai arī ar kādu skepsi es skatos uz viņiem, es neapzināti atmaigstu.

Skatoties komerciju, manā samaitātajā prātā ieslēdzas vēl viena lampiņa, saucas “Bet kā tad ar ne-tik-glītajiem pilsoņiem?”. Un te nu ir vaļa maniem kompleksiem. Jo ilgāka reklāmas pauze, jo vairāk jūtos zaudētājos. Racionāla pamatojuma nav. Bet sajūta savāda. Tas liek aizdomāties, cik zemapziņa ir spēcīga, bet neaizsargāta. Un, apmierināts ar puslīdz loģiski līdz galam novestajam domas pavedienam, dodos pie datora. Atnāku uz šejieni, 300 vārdu garumā noleju žulti pār visu un visiem. “Heh, nu gan, bļin, šiem nodevu!” apmierināts nodomāju. “Žēl, ka mani nelasa. Pooh!” nobeidzu vēl vienu domu un desmit minūtes jūtos varens. Pēc tam atgriežos pie sava snobiskā televizora, lai no šā izfiltrētu kādu puslīdz objektīvu informāciju.

Rezumē- esiet skeptiski pofigisti, tas, šķiet, nāk par labu jūsu nervu sistēmai un garīgajai veselībai. Mans gadījums, laikam, jau ir pamatīgi “ielaists” .

Kaut kas līdzīgs:

1. Nabagvīra atombumba.
2. Homo Pozerius.
3. The Bankrotz.
4. Kad ir p0hujs.
5. Dievzemītes blogzemju dievi.

2008. gada 2. decembris, plkst. 18.43 - laiks, kad tika publicēts šis raksts.
Kaut arī esam totalitāri, tomēr visus komentārus nenesamies dzēst laukā. Tākā, ja ir kas sakāms, ja vēlies pasūdzēties, uzmest veselīgu (nepārāk vesela tomēr tiks naheranizēta) kritiku, vienkārši izteikt savu viedokli vai pieprasīt alimentus, tad droši vien raksti. Kānekā visiem mums vēl augt un augt...