Lielvaras un mazvaras.
Demagoģija, Politika, ValstsAutors: PanZero
Vēsture ir pierādījuse, ka stiprākais vienmēr savāc visu. Tā tas ir dabā, kad plēsīgākais un stiprākais apēd to otru. Tāpatās ir ar cilvēku radītajām impērijām un valstīm visos laikos. Katra impērija ir vēlējusies sev pakļaut visas citas tautas un pašpārvaldes, kuras ir vājākas militārā un ekonomiskā spēkā. Skumji, bet šie barbariskie likumi valda pat mūsdienās, kad savu slavas gājumu iet tā saucamā demokrātija, libertisms un tolerance. Mhm, tolerance un iecietība pret praidojošiem pedofīliem/transeksuāļiem/zoofīļiem/nekrofīļiem/homosekuālistiem un protams, iecietība pret krievu armiju, kura plosijās Grūzijā. Iecietība pret amīšiem, kuri ārdās pa Irāku…

Tagad pasaules lielvaras dala pa jaunu pasauli. Nebūtu nemaz nekāds brīnums, ja pēkšņi atklātos, ka kādā G8 sanāksmē tiktu parakstīts tāds pats pasaules sadales plāns, kā starp nacistisko Vāciju un komunistisko Krieviju pirms otrā pasaules kara, kas ir pazīstams zem nosaukuma ‘Molotova-Rībentropa pakts’. Krievija intensīvi cenšas atjaunot ietekmi postpadomijas valstelēs, ieskaitot mūsu pašu Dievzemīti, kur aktīvi rosās piektā kolonna, kas ir pazīstama ar koudneimu ‘Krievvalodīgie’. SŠA (Aizpeļķija/Lielā zeme aiz dīķa/Lielo iespēju zeme utml.) atkal kačā pravas visur, kur vien tā var ielīst. Sākot ar Irākiešu čakarēšanu un beidzot ar savu čupačupu pretgaisa aizsardzības raķešu iestūķēšanu svešā pakaļā valstī. Tad vēl pa vidu Anglija cenšas ko sadarīt savās bijušajās kolonijās iekš nēģeru zemēm… Ideāli ne! Sieg Heil! Par lielu impēriju!
Te nu gribot negribot jāsāk domāt, vai vispār mazām tautām un valstiņām ir jēga maz pastāvēt, ja tāpatās tās dancinas visas lielākās valstis? Vai tiešām mazajām tautām sapņi par savu valsti nav piepildāmi? Ok, jūs teiksiet, ka daudzām mazajām tautām ir paveicies un tām ir sava valsts. Nu, tās pašas Baltijas valsteles. Es teikšu jā. Jā, mums ir sava valsts, bet vai mēs esam noteicēji savā valstī? Vai mēs spējam teikt nē lielvalstu ietekmei? Vai mums obligāti jālien pakaļā katrai lielvalstij, kura gatava uz mums pat paskatīties? Latvija ir maza valsts, tā grīļojas kā zāles stiebriņš pa vējiem, kurus pūš lielās valstis. Parasti, tās cenšas vilkt to deķi uz savu pusi…
Tieši tāpēc, mazām valstīm ir jādara viss, lai tās būtu tieši tik lielas, lai tās nepamanīt un aizmirst nebūtu iespējams. Mums ir paveicies ar ģeogrāfisko novietojumu. Mēs atrodamies starp Eiropu un Krieviju. Tas nemaz nav tik slikti (no ekonomiskā un tranzīta viedokļa), ja to prastu pielietot. Bez visām šitām Eiropas savienībām, kur tev vācieši diktē kā pareizi jābaro sava cūku, kā pareizi jāēd, kā pareizi jātaisa pēcnācēji- Eiropas pilsoņi pēc visiem Eiropas standartiem.
Mazām tautām nebūs miera šaj zemē, pat ja tām būs sava valsts. Nekad. Tās ir lemtas mūžīgai cīņai par savu izdzīvošanu un elementārām brīvības izpausmēm, līdz brīdim, kad cilvēce un lielvaras sapratīs, ka visi tomēr esam cilvēki un vairāk vai mazāk vienādi. Ar tādām pašām vēlmēm, alkām, sapņiem un vājībām.
Deep Purple – Child in time
Audio clip: Adobe Flash Player (version 9 or above) is required to play this audio clip. Download the latest version here. You also need to have JavaScript enabled in your browser.
Nav citu spamu par šo tēmu.
2008. gada 24. novembris, plkst. 18.16 - laiks, kad tika publicēts šis raksts.
Kaut arī esam totalitāri, tomēr visus komentārus nenesamies dzēst laukā. Tākā, ja ir kas sakāms, ja vēlies pasūdzēties, uzmest veselīgu (nepārāk vesela tomēr tiks naheranizēta) kritiku, vienkārši izteikt savu viedokli vai pieprasīt alimentus, tad droši vien raksti. Kānekā visiem mums vēl augt un augt...

