Par kataklizmu

Pirmo reizi mūžā man šķiet, ka laika ziņu diktoram (atkal es viņiem piesienos ) viņa darbs šķiet aizraujošs. Ar tādu degsmi cilvēki stāsta, kādas šausmas nākamās diennakts laikā piemeklēs mūsu mājas! Kā mirdz viņu acis, kad paši paziņo- nākamās divas dienas medicīniskais laika tips būs 4.- nelabvēlīgais! Kad viņi viņi izjusti iezīmē iztēles gleznas, kā visā valstī sniega būs līdz ******. Sinoptiķi un diktori mani iedvesmo.

Bet tomēr- es uzskatu, ka vētras nebūs, vai arī tās apmēri nebūs diez ko ievērojami. Domāju, ka nebūs arī neaptverami sniega daudzumi un vēja nolīdzināti meži. Kundziņsala arī nepārtaps par Venēciju. Un ne jau tāpēc, ka es apšaubītu sinoptiķu kompotenci. Pats skatījos draudīgos satelītuzņēmumus un animācijas, kā ciklons no Ukrainas uzjājas tieši Baltijai virsā.

Iemesls, kāpēc es tā domāju, ir dzīvē pierādījies. Visi vienkārši ir tam gatavi. Kur vajag, salikti smilšu maisi, ugunsdzēsēji sausu muti izrunājuši, lai tauta pa āru svētdien nestaigā. Visa flote sacelta kājās. Ceļu dienesti ar’ nesnauž.

Un tieši šīs sagatavotības dēļ nekas nenotiks, jo piepildīsies viens no mums raksturīgajiem Mērfija likumiem- vai nu ir tikai kataklizma, vai arī cilvēku izcila gatavība tai. Abi pie mums nesastopās.

Nav citu spamu par šo tēmu.

2008. gada 22. novembris, plkst. 21.45 - laiks, kad tika publicēts šis raksts.
Kaut arī esam totalitāri, tomēr visus komentārus nenesamies dzēst laukā. Tākā, ja ir kas sakāms, ja vēlies pasūdzēties, uzmest veselīgu (nepārāk vesela tomēr tiks naheranizēta) kritiku, vienkārši izteikt savu viedokli vai pieprasīt alimentus, tad droši vien raksti. Kānekā visiem mums vēl augt un augt...