Nu tad…

Dāmas un kungi, puiši un meitenes, es jums teikšu tā- pie velna liekvārdību! Domāju, ka šejienes auditorija ir gana gudra, lai izprastu, kas šis ir par datumu un cik nozīmīgs mums visiem tas ir.

Nav noslēpums- vispārējā neapmierinātība aug augumā. Dažs saka- mīlu zemi, nemīlu valsti. Tā tam nav jābūt, tā ir liekulība. Šajā dienā mēs nesvinam kāda administratīva veidojuma vai teritorijas noteikšanas datumu, šajā dienā svinam jubileju mūsu galīgai vienotībai. Valsts nav apsargāts zemes pleķis, valsts ir cilvēki, neatkarībā no viņu etniskajām saknēm, cilvēki, kurus, savukārt, vieno ideja, mērķis, cerība. Ne tikai vienā teritorijā, bet pāri visam. Un tikai pēc tam varam domāt par skaisto zemi, kur tas viss tiek realizēts, kur dzīvojam un vēlamies atgriezties, kā jau savās mājās… Valsts- tā ir varena vienība, vienotības augstākā pakāpe.

Tādēļ ir vērts nosvinēt mūsu lieliskās valsts dzimšanas gadadienu.

Sveicu visus, kam tā dārga un mīļa, Latvijas 90. jubilejā!

Kaut kas līdzīgs:

1. Valsts. Liktenis.
2. Neko neizsakošs notikums.
3. Tautas prezidents!
4. Lielvaras un mazvaras.
5. Drošības policija – varas sargsuns?

2008. gada 18. novembris, plkst. 17.16 - laiks, kad tika publicēts šis raksts.
Kaut arī esam totalitāri, tomēr visus komentārus nenesamies dzēst laukā. Tākā, ja ir kas sakāms, ja vēlies pasūdzēties, uzmest veselīgu (nepārāk vesela tomēr tiks naheranizēta) kritiku, vienkārši izteikt savu viedokli vai pieprasīt alimentus, tad droši vien raksti. Kānekā visiem mums vēl augt un augt...