Sistemātiska asimetrija ir simetrijas stulbākā forma

Sveiks, lasītāj! Sen neesmu rakstījis, zin… Ko tu dari? Sēdi pie kompja, lasi šo rakstu, nemaz nenojaut, par ko tas būs. Klau, tev blakus uz datorgalda gadījumā nav kafijas krūze? Tev ir ērti? Tas labi. Starp citu, tev šobrīd gadījumā nav viegla vainas apziņas sajūta?

Man tāda sajūta ir, un, tā parādās, tiklīdz kā es apsēžos uz beņķa, kas novietots pretī monitoram un klaviatūrai. Šeit un vēl daudzviet.

Runāšu globāli- man šķiet, ka mēs visi esam pašāvuši garām ar to revolucionālo tehnoloģisko un sociālo progresu. Dzīve no grūtas tika padarīta viegla, bet ar to progress neapstājās, un tagad dzīve sāk kļūt garlaicīga. Nav vairs ko izzināt. Visu var atrast bibliotēkā. Piemēram, esmu pārliecināts- ja es nezinātu, ka Saule ir degošu gāzu mākonis, tad es domātu, ka tā ir kāds mītisks zvērs. Un tad jau- varētu sevi nodarbināt ar idejām par to, ko tas domā, kā radies, ko pazīst u.t.t. Tagad man vajag kādas divas minūtes, lai uzzinātu, kā tā radusies, no kā tā sastāv, cik liela tā ir. Un manis paša paturpinātais domu gājiens, ja ne nogriezts ar nazi, tad stipri ierobežots reālo faktu dēļ.

Kad 150 reižu tu ko tādu esi uzzinājis, 151. reizi tev vairs nav interesanti, tu jau aptuveni zini, kādi fakti slēpjas aiz katras parādības. Katru ziņkārības uzplūdu var nokaut pāris minūšu laikā un mierīgi turpināt darboties pēc sev pazīstamās lietu kārtības, lai it kā kalpotu cēlam mērķim celt nākamo paaudžu labklājību. Elpojam samaitātu gaisu, ēdam neīstu pārtiku, nekad nešķiramies no saviem mobilajiem, atpūšamies pie datora vai teļļuka un lūdzam augstākos spēkus, lai tikai nepazustu elektrība. Bet labos brīžos domājam- kur, pie velna, palikusi puse manas dzīves?!

269 vārdu garais murgs augstāk jautā- varbūt ir vērts apstāties un pat  pakāpties dažus soļus atpakaļ? Jo tālāka virzība nozīmē tikai pārapdzīvotību, Zemes resursu izsmelšanu, un, visļaunākais, brīdi, kad vairs nebūs uz ko tiekties…

Kaut kas līdzīgs:

1. Svētku rezumējums- gandrīz pie pilnas sajēgas
2. Par TO pašu
3. Nabagvīra atombumba.
4. Kad ir p0hujs.
5. Homo Pozerius.

2008. gada 7. novembris, plkst. 20.30 - laiks, kad tika publicēts šis raksts.
Kaut arī esam totalitāri, tomēr visus komentārus nenesamies dzēst laukā. Tākā, ja ir kas sakāms, ja vēlies pasūdzēties, uzmest veselīgu (nepārāk vesela tomēr tiks naheranizēta) kritiku, vienkārši izteikt savu viedokli vai pieprasīt alimentus, tad droši vien raksti. Kānekā visiem mums vēl augt un augt...