Translate klasika

Šodien nav iekšās rakstīt ko apjomīgu vai nosacīti gudru, tāpēc, nedaudz paampelējoties, pie dziesmas atkal tika ņemts daudz apņirgātais Gōgles transleits.

Lasīt tālāk »

80 minūtes matemātikas, jeb dienasgrāmatā protokolēta dubultstunda

79 minūtes līdz matemātikas beigām: ierodos klasē un konstatēju, ka mana vieta aizņemta. Pooh, iešu pie loga, tur baudāma ainava pa logu redzama (būvbedre, aizaudzis sporta laukums un padomijā nepabeigta augstceltne).

78 minūtes līdz beigām: radiators dedzina kreiso kāju, prāts galīgi nenesās uz mācībām.

75 minūtes: lēnām slīgstu bezcerībā- šķiet, sēžu tur jau veselu mūžību.

Lasīt tālāk »

Saeimas iekarotājs: Tautas partijas deputāta ēna

Latvijā reizi gadā notiek tāds pasāciens, ko sauc par `Ēnu dienu`. Tajā dienā katrs apzinīgs Latvijas skolēns var neapmeklēt vispārēji izglītojošo (smieki nāk par šo vārdu savienojumu) mācību iestādi ar vienu ļoti labu atrunu- piedalos Ēnu dienā! Tā ir tāda smuka dieniņa, kad skolēns visu/nepilnu darba laiku var sekot līdzi vienas profesijas/amata pārstāvim izzinot viņa darba uzdevumus, pienākumus, veidu, kādos to izpilda utt utjp.

Lasīt tālāk »

Vēl viena ģeniāla reforma.

Sākumā gribēju šim rakstam veltīt nedaudz sūrāku nosaukumu- “Pēdējā pasažieru satiksmes izd***šana”. Bet, redz, savaldījos. Kaut gan rupjais virsraksts būtu daudz trāpīgāks. Vēlāk paskaidrošu, kāpēc.

Tātad, pagājis vairāk nekā pusgads kopš triloģijas “Birokrātu Pavēlnieks” pirmo divu daļu publicēšanas. Vienā no tām visa starpā bija stāstīts arī par biedra Buldozera nenovērtējamiem panākumiem starptautiskās dzelzceļa pasažieru satiksmes iznīcināšanā. Tas, ko es toreiz nepieminēju- vicemēra kungs, lai cik tas absurdi nebūtu, savā, khm, mājaslapā daļu atbildības par “nedarbiem” dzelzceļu pārvadājumu jomā centās uzvelt pašreizējajam Satiksmes ministram Gerhardam.

Gerhards acīmerdzot salasījās Šlesera nepamatotos pārmetumus un nolēma darīt ko lietas labā. Tas ir, nolēma tos padarīt pamatotus.

Lasīt tālāk »

Drošības policija – varas sargsuns?

Jā, jebkurā sevis cienošā valstī ir kāda iekšlietu struktūra, kuras mērķis ir izspiegot visus valsts pilsoņus ar mērķi- novērst iespējamos drošības draudus valstij. Ļoti apsveicams darbs. Bet, mūsu iestādījums atļaujās daudz ko. Pārkāpt, neievērot, aizmirst… Un pati pirmā ir- izteiksmes brīvība. Draugi mīļe, mēs taču dzīvojam demokrātijā. Mums pat ir speciāla nodaļa Satversmē, kura nosaka cilvēka tiesības.

Lasīt tālāk »

Tautas prezidents!

Par prezidentiem. Jau vairākus gadus mūsu dievzemītē ir tāda partija, kura sevi dēvē par “Visu Latvijai“. Tā ir partija ar nacionālu ievirzi un vēlmi darboties, lai padarītu šo valsti labāku. Protams, arī brīvāku no mūsu pašu bāleliņiem, kuriem patīk pilsoņu sūri grūti nopelnītā nodokļu naudiņu iztērēt savam sportam.
Lasīt tālāk »

Par TO pašu

Pēdējās dienās Krievijā notiekošais pierāda: pāris idioti ar izpratnes trūkumu par ugunsdrošību spēj nodarīt daudzkārt lielākus postījumus ar traģiskām sekām, nekā bars līdz zobiem bruņotu un apmācītu teroristu ar 7 kilogramiem trotila.

Lasīt tālāk »

Īsi par sabiedrības šķelšanu

Nav šaubu, ka mūsu sabiedrība ir sašķelta. Toties var diskutēt par faktoriem, kas to šķeļ. Manuprāt, viens no tādiem ir masu mediji, kas, cīnoties par izdzīvošanu, ziņo to un tikai to, ko grib uztvert auditorija.

Lasīt tālāk »

Izdzīvošanas skola

Bioloģijas stunda. Sēžu pēdējā rindā, lepnā vientulībā. Skolotāja stāsta garlaicīgu murgu, katru atkāpi sākot ar: “Tas ir ļoti interesanti…”. Uz viņas galda stāv savāda paskata klucis, izrādās, tas ir pārakmeņojies sūklis. Pēc tam viņa mums izstāsta, ka, saskaņā ar evolūcijas teoriju, tas varētu būt attāls mans radinieks. Vēl viens iemesls lieku reizi pārdomāt dzīves jēgu.

Manu radagabalu palaiž apkārt pa klasi. Līdz manām rokām tas nonāk pēdējais, jo es joprojām sēžu tālākās rindas vientuļākajā solā. Tad kā reiz kaut kas jāpieraksta. Sapratu, ka nesaprotu, par ko iet runa. Neizslēdzu iespēju, ka man pielec nedaudz lēnāk, kā maniem vienaudžiem. Taču atzīt, ka esmu stulbs, arī negrasos.

Vislabākie ir brīži, kad klasē raksta pilnīgi visi. Ne tikai zināšanas “alkstošie” jaunēkļi un jaunēkles, bet arī pedagogs. Kamēr visi, muguras saliekuši, skribelē, es sēžu un vēroju apkārtni. Idiotiska nodarbe? Visnotaļ. Toties ļoti meditatīva. Šādos brīžos rodas sajūta, ka es zinu ko tādu, ko nezin pārējie klātesošie. Pārākuma ilūzija. Ļoti vēlama nervu sistēmai.

Starp citu, neņemot vērā to visu, es kaut ko arī pagūstu iemācīties…

Diletantiskais nedēļas apskats #3

Laba diena!

Pēdējās divas nedēļas visādā ziņā bija ļoti izglītojošas. Ne tikai tādā tāpēc, ka man nebija laika un spēka piesēst pie datora un uzrakstīt kārtējo daļu no rakstu sērijas, jo mani visādām negantām metodēm spīdzināja vidusskolā (vēl saka, ka mums izglītības sistēma čābīga). Nē. Visai latvju tautai tika darītas zināmas interesantas lietas. Lasīt tālāk »